NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
26. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Izglītība
1
6
1
6

Pāreja uz mācībām latviešu valodā – izglītības kvalitātei un saliedētai sabiedrībai

FOTO: Freepik

Mācības latviešu valodā visās izglītības pakāpēs trijos gados jau no aiznākamā mācību gada. Latvijas izglītības politikas veidotāji beidzot saņēmušies noslēgt vairākas desmitgades ilgušo pārejas maratonu. Taču ieiešana finiša taisnē nesola viegli sasniedzamu rezultātu – skolotāju, skolēnu un daļas sabiedrības gatavība mācībām latviešu valodā ne visur ir garantēta.

īsumā
  • Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā triju gadu laikā visās izglītības pakāpēs.
  • Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi kvalitatīvu valsts valodas apguvi visos izglītības posmos.
  • Bieži vien praksē, neraugoties uz atbilstīgā valodas prasmi apliecinošā dokumenta esamību, skolotāji neprot un nelieto valsts valodu augstākajā pakāpē.
  • Pedagogu trūkums, kuri spēj kvalitatīvi īstenot mācību saturu valsts valodā, rada būtisku risku sekmīgai pārejai uz mācībām valsts valodā.
  • Trūkst visaptverošas statistikas par latviešu valodas prasmju līmeni mazākumtautību skolu pedagogu vidū.
  • Likumprojekta sabiedriskajā apspriešanā vairums viedokļu bija pret pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās, aicinot nesodīt bērnus politisku apsvērumu dēļ.
  • Satversmes tiesa secinājusi – valstij ir tiesības un pienākums noteikt tādas vispārējās izglītības satura un mācību procesa prasības, lai nodrošinātu izglītojamo spēju brīvi lietot valsts valodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz triju gadu laikā – no 2023./2024. mācību gada – pāreju uz mācībām valsts valodā visās izglītības pakāpēs. Likumprojekta mērķis ir īstenot pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, teikts likumprojekta anotācijā.  

Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1.–6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz pusi no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.

Izglītības kvalitātei un saliedētībai

Likumprojektā paredzētais regulējums nosaka, ka no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiek īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāk 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra pievienojas arī 3., 6. un 9. klases.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi kvalitatīvu valsts valodas apguvi visos izglītības posmos, taču nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot jauniešu integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu. Mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt valsts valodu, lai viņiem būtu nodrošinātas iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākās izglītības iegūšanu, norāda IZM. 

“Ja izglītības ieguves posmā no pirmsskolas līdz vidusskolas absolvēšanai bērni un jaunieši mācās vienā valodā, tas sniedz būtisku pamatu saliedētībai, kopīgām interesēm, vienotas informatīvās telpas lietošanai u. tml. Tieši izglītība vienā valodā, nešķirojot bērnus, ir labākais instruments, kā ilgtermiņā un neatgriezeniski saliedēt Latvijas iedzīvotājus,” ir pārliecināta izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. IZM tuvākā mēneša laikā paredzējusi valdībā iesniegt izmaiņām nepieciešamo likumprojektu pakotni.

Tieši izglītība vienā valodā, nešķirojot bērnus, ir labākais instruments, kā ilgtermiņā un neatgriezeniski saliedēt Latvijas iedzīvotājus.

Pāreja uz mācībām latviešu valodā, kā ir aplēsusi IZM, attiecināma uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu. 

Nepilda likuma prasības

Viena no būtiskākajām problēmām, ar kuru līdztekus vispārējam pedagogu trūkumam ir nācies saskarties, īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās, ir pedagogu latviešu valodas prasmju līmenis un spēja kvalitatīvi nodrošināt mācību vielas pasniegšanu latviešu valodā savā mācību priekšmetā.

Šobrīd Izglītības likums nosaka ierobežojumu strādāt par pedagogu vienīgi personai, kurai nav atbilstīga Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē (C līmeņa 1. pakāpē), tomēr bieži vien praksē, neraugoties uz atbilstīgā dokumenta esamību, persona neprot un nelieto valsts valodu minētajā pakāpē, secinājusi IZM.

Pedagogi, kuri neprot un nelieto valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē, kā norāda ministrija, būtībā nepilda Izglītības likuma 51. pantā noteiktos pedagoga vispārīgos pienākumus izglītības procesā:

  • neatbildīgi piedalās attiecīgo izglītības programmu īstenošanā; 
  • neveido izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi un citiem; 
  • neaudzina krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus –, nestiprina piederību Latvijas Republikai; 
  • neievēro Ministru kabineta noteikumos paredzēto pienākumu veicināt izglītojamo un pedagogu valsts valodas lietošanu un izkopšanu.

Situācija uzlabojas, taču visaptverošas statistikas nav

Pedagogi, kuri neprot un nelieto valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē, šobrīd nespēj kvalitatīvi īstenot mācību saturu valsts valodā. Tas rada būtisku risku sekmīgai pārejai uz mācībām valsts valodā, secina IZM. Vienlaikus nav visaptverošas statistikas par latviešu valodas prasmju līmeni mazākumtautību skolu pedagogu vidū.

Valsts valodas centrs (VVC), kas īsteno normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā, aizvadītajos divos pandēmijas gados nav veicis valsts valodas prasmju pārbaudes mazākumtautību skolās, tāpēc to pašreizējais līmenis un pielietojums mazākumtautību skolu pedagogu vidū nav zināms, secina VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe. Arī iepriekš, ņemot vērā centram pieejamos resursus, visaptverošas valsts valodas pārbaudes nav bijis iespējams īstenot. 

Turklāt to būtu sarežģīti izdarīt, ņemot vērā, ka skolās ir liela pedagogu mainība. Viņi rotē, vienlaikus strādā vairākās izglītības iestādēs, izbeidz darba attiecības, tādējādi apgrūtinot precīzas statistikas iespējamību, atzīst VVC pārstāve. Kopējais valsts valodas prasmju līmenis mazākumtautību skolu pedagogu vidū pakāpeniski uzlabojas – skolotājiem tiek piedāvāti valodas apguves kursi, samazinās pedagogiem piemēroto sodu skaits par neatbilstīgām valsts valodas prasmēm, stāsta M. Rēķe. Ar valsts valodas prasmēm problēmu neesot gados jaunajiem pedagogiem, kuri nesen beiguši augstskolu un uzsākuši darbu.

Ar valsts valodas prasmēm problēmu neesot gados jaunajiem pedagogiem.

“Situācija skolās ir atšķirīga – ir mazākumtautību izglītības iestādes, kurās valsts valodas prasmes pedagogiem ir labas, taču ir arī skolas, kurās tās ir ne visai labas,” zina teikt M. Rēķe. To, kādā līmenī ir pedagogu valsts valodas prasmes un attieksme pret tās lietošanu katrā skolā, galvenokārt nosaka skolas valdītāja attieksme pret latviešu valodu un tās lietojumu. Konstatējot neatbilstošu valsts valodas prasmju līmeni, VVC piemēro administratīvo sodu konkrētajam pedagogam, taču pārtraukt darba attiecības ar šādu skolotāju, pat ja tas sodīts vairākkārt, var tikai izglītības iestādes vadītājs vai dibinātājs.

Likumprojekts paredz –, ja VVC konstatēs, ka pedagogs neprot valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, viņam būs aizliegts ieņemt attiecīgo amatu un darba devējam ar šo pedagogu būs jāpārtrauc darba attiecības.

Rīgā un Daugavpilī saskata izaicinājumus

Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norāda, ka situācija ar valsts valodas prasmēm mazākumtautību skolu pedagogu vidū pašvaldībās ir atšķirīga.

Lielākais mazākumtautību skolu skaits ir Rīgā un Daugavpilī.

Datus par valsts valodas prasmju līmeni pedagogiem mazākumtautību izglītības iestādēs Rīgas valstspilsētas pašvaldība līdz šim nav apkopojusi. “Visiem mazākumtautību pedagogiem ir zināšanas valsts valodas lietošanā, to pierāda valsts valodas zināšanas apliecinoši dokumenti, bet ikdienā, piedaloties mācību stundu vērošanā un organizējot sarunas ar atsevišķu skolu vadības komandām un mācību jomu koordinatoriem, var secināt, ka valsts valodas zināšanu kvalitāte ir atšķirīga,” iepriekš paustos viedokļus apstiprina Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

Pāreja uz mācībām valsts valodā visās izglītības pakāpēs triju gadu laikā atsevišķām mazākumtautību izglītības iestādēm būs izaicinājums, tomēr līdz 2023. gadam vēl ir laiks, lai sagatavotos, tā situāciju galvaspilsētā raksturo Rīgas dome.

“Pakāpenisku pāreju uz arvien pilnīgāku latviešu valodas lietojumu skolās nosaka jau spēkā esošā prasība vidusskolas posmā visus mācību priekšmetus apgūt valsts valodā, kā arī nepieciešamība valsts pārbaudes darbus kārtot latviski. Tagad tas notiks ātrāk,” secina Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova. Viņas vērtējumā valsts valodas prasmes Daugavpils skolu pedagogu vidū esot pietiekamā līmenī, tikai ar atsevišķiem izņēmumiem.  

Otrajā lielākajā Latvijas pilsētā problēmas varētu būt bērnudārzos. Apmēram vienai desmitajai daļai pedagogu pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs latviešu valodas prasmes esot nepietiekamas. Turklāt nav neviena, kurš varētu aizvietot šos pedagogus, jo Daugavpilī, tāpat kā citur Latvijā, vērojams pedagogu trūkums.

Kritiskākā situācija esot tieši ar latviešu valodas skolotājiem. “Varbūt šķiet pārsteidzoši, taču situāciju savā ziņā palīdz risināt dzimstības samazināšanās,” spriež pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja. Šogad Daugavpilī mācības pirmajā klasē uzsāks aptuveni 800 bērnu, bet pirmsskolā – vairs tikai 600 bērnu.

“Process ir loģisks, tam jānotiek, tomēr ir jābūt resursiem, naudai, ar kuru piesaistīt skolotājus, šo profesiju finansiāli padarot pievilcīgāku ilgtermiņā, nodrošinot labāku atalgojumu mācībspēkiem, savukārt pedagoģijas studentiem – stipendiju,” pāreju uz mācībām valsts valodā vērtē M. Isupova. Vienlaikus viņa norāda, ka problēmai ir arī otra puse – mazākumtautību ģimenēs Daugavpilī reti tiek runāts latviski, un atbalsts latviešu valodas apguvei šajās ģimenēs ir nepietiekams. Valsts valodas vide šiem bērniem ir tikai skolā.

Par, pret un “Putins vainīgs!”

Aizvadītajā nedēļā noslēdzās IZM sagatavotā likumprojekta sabiedriskā apspriešana, kas vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā ilga no 8. līdz 22. aprīlim, savācot vairākus tūkstošus ierakstu. Vairums no tiem bija pret likumprojekta pieņemšanu. Tiesa, liela daļa viedokļu, mudinot domāt par organizētu akciju, ir identiski:Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022).” Pirmais šādu viedokli ir iesūtījis Vladimirs Buzajevs, kurš Rīgas domē ievēlēts no Latvijas Krievu savienības saraksta un kurš jau iepriekš aktīvi iesaistījies akcijās pret mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās.

Vairumā pret likumprojektu iesniegto viedokļu vēstīts, ka pilnīga pāreja uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās ir diskriminējoša, pretrunā demokrātijas principiem, kā arī tā kaitēs kvalitatīvai izglītības un krievu kultūras apguvei. Tāpat norādīts, ka likumprojekta pieņemšana nozīmētu necilvēcību, ņirgāšanos un eksperimentēšanu ar bērniem, viņu vecākiem un skolotājiem, cīņu pret krievu valodu un kultūru.

Atsevišķi viedokļi, kā noprotams, likumprojektu saista ar atriebību Latvijas krievu kopienai par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Piemēram:Krievu valoda un krievu cilvēki nav vainīgi!!! PUTINS VAINIGS!!!” vai “Ak, tagad varas iestādes vadās tikai pēc politiskiem motīviem... Nedariet tā, lūdzu, nesodiet bērnus! Tas ir liels grēks!”

Daļa sabiedriskās apspriešanas dalībnieku pauduši mērenākus vēstījumus, aicinot mazākumtautību izglītības iestādēs noteikt brīvu mācību valodas izvēli vai saglabāt daļēju izglītību dzimtajā valodā, vienlaikus pastiprinot latviešu valodas apguvi, kā arī šīs skolas nodrošināt ar atbilstoši kvalificētiem pedagogiem.

Savukārt likumprojekta atbalstītāji aicina pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās īstenot nekavējoties, norādot, ka šāds solis bija jāsper jau sen: “Nedrīkst būt iespējama situācija, kad 30 gadus (!) pēc Latvijas kā neatkarīgas valsts atjaunošanas Latvijas lielākajās pilsētās ir mikrorajoni, kuru iedzīvotāji nespēj pateikt pat dažus teikumus valsts valodā.” Arī šajā viedokļu grupā vērojama sasaiste ar Krievijas agresiju Ukrainā: “Jāatceras, ka krievu valoda nav tikai valoda, bet Krievijas propagandas un varas instruments. Neskaitāmas reizes Krievija ir draudējusi, ka uzbruks, lai aizstāvētu krievus dažādās zemēs. Tāpēc tas ir valsts drošības jautājums samazināt krievu valodas ietekmi Latvijā. Tas jādara nekavējoties, sākot ar 2022. gada 1. septembri.”

Valstij ir tiesības un pienākums nodrošināt spēju lietot valsts valodu

“Valsts ir tiesīga vispārējās izglītības standartā noteikt tādas prasības attiecībā uz vispārējās izglītības saturu un mācību procesu, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka izglītojamie spēj brīvi lietot valsts valodu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda, turklāt tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties demokrātiskās sabiedrības dzīvē,” vēstīts IZM likumprojekta nepieciešamības pamatojumā.

“Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums (skatīt Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Valstij ir pienākums nodrošināt, ka tiesiskais regulējums vispārējās izglītības jomā ļauj sasniegt tās mērķi. Šis valsts pienākums neaprobežojas tikai ar valsts un pašvaldību izglītības iestādēm, bet attiecas arī uz privātajām izglītības iestādēm, kurās tiek nodrošināta vispārējā izglītība,” norādīts likumprojekta pamatojumā.   

Likumprojektā noteikts, ka pamatizglītības pakāpes mazākumtautību izglītojamais interešu izglītības programmā varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguvi finansēs valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības. Minētās programmas apguvi varēs īstenot tajā pašā izglītības iestādē, kurā pie mazākumtautībām piederošais izglītojamais apgūst pamatizglītības programmu, vai arī, ņemot vērā šādas programmas pieprasījumu, pašvaldības varēs īstenot minēto interešu programmu kādā no pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm vai kādā no pašvaldības interešu izglītības iestādēm.  

UZZIŅAI

Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamajiem datiem 2021./2022. mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā apgūst 15 553 bērni. Pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā nodrošina 42 izglītības iestādes, 153 izglītības iestādes īsteno pirmsskolas izglītības programmu gan mazākumtautību, gan latviešu valodā. Pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā nodrošina arī 18 privātās izglītības iestādes. Tā kā no 2021. gada 1. septembra ir stājusies spēkā norma, kas nosaka, ka līdzās pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmai ir jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programma latviešu valodā, šīs izglītības iestādes īsteno abas izglītības programmas. Tādējādi visas mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādes, kuras iepriekš ir īstenojušas izglītības programmu mazākumtautību valodā, no 2021. gada īsteno izglītības programmu arī latviešu valodā, veidojot 17,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita.

Pamatizglītības programmu no 1. līdz 9. klasei mazākumtautību valodā apgūst 45 756 skolēni. 29 izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā, tai skaitā četras izglītības iestādes īsteno izglītības programmu poļu valodā, Rīgas Baltkrievu pamatskola – baltkrievu valodā un Rīgas Ukraiņu vidusskola – ukraiņu valodā. Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola īsteno izglītības programmu krievu un latviešu valodā, papildus mācot ebreju kultūru, vēsturi; Rīgas Igauņu pamatskola īsteno izglītības programmu latviešu valodā, papildus mācot igauņu valodu; Rīgas Lietuviešu pamatskola īsteno izglītības programmu latviešu valodā, papildus mācot lietuviešu valodu. Piecas privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā, un 12 privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu gan mazākumtautību valodā, gan latviešu valodā. Savukārt 112 pašvaldību dibinātās izglītības iestādes īsteno izglītības programmu latviešu un mazākumtautību valodā.  

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU