Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” tapis 2017.–2020. gadā. Tā mērķis – izzināt skolotāju un skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācību procesu: kā tas norit, un kā tam vajadzētu noritēt, kas kavē un kas veicina latviešu valodas apguvi.
Atrast veidu, kā saglabāt skolēnu motivāciju
“Pētījuma dati liecina, ka skolēni neapšauba latviešu valodas noderību, kā arī skolēniem ir pozitīva attieksme pret latviešu valodu. Taču, analizējot attieksmi pret latviešu valodas apguves procesu, redzams, ka tā nav viennozīmīgi pozitīva,” pētījuma prezentācijā skaidro pētnieku grupas vadītāja Sanita Martena.
Ir vērojama valodas trauksme, skolēnu vienaldzība. Skolēni vēlas daudzveidīgāku, mērķtiecīgāk organizētu mācību procesu. Būtiska atziņa ‒ motivācijas trūkums mācīties latviešu valodu ir mācību sekas, nevis iemesls. “Skolēni sāk mācīties latviešu valodu ar augstu motivāciju, taču mācību procesā motivācija mazinās. Tātad mūsu uzdevums ir atrast veidu, kā saglabāt sākotnējo skolēnu motivāciju,” secina pētniece.
Skolēni nereti apšauba mācību tēmas un metodes, tāpēc skolotājiem ir jāsagatavojas, vai nu pamatojot savu izvēli, vai arī izvēloties citas ievirzes tekstus, ar ko strādāt stundās, papildina pētnieks Miķelis Grīviņš. Skolēni labprātāk izvēlētos mūsdienu aktualitātēm atbilstošu mācību vielu. Skolēnu motivācijas vairošanai būtiska ir teksta izvēle, kas var būt daiļliteratūra, zinātnes teksti, mediju saturs.
Ja skolēns nepārvalda klasiskos, bet skolotājs – jaunākos tekstus, abpusējā sadarbība nav sekmīga, norāda LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade. Skolotāju un skolēnu viedokļi atšķiras arī uzskatos par to, kas ir svarīgākais mācību procesā, piemēram, skolēniem tādas ir dažādas pieejas mācībās, savukārt skolotāji uzsver gramatikas apguvi.
Nozīme ir izpratnei par noderīgumu nākotnē
Vieglāk ir mācīt tādas zināšanas, kuru vērtību neviens neapšauba un kuru izmantošana nav jāpierāda. Ar latviešu valodu gan ne vienmēr tas tā ir, secināts pētījumā. Proti, skolēni bieži vien nesaskata saikni starp mācību saturu un to, kas viņiem būs vajadzīgs nākotnē. Skolēnu attieksmi atspoguļo arī viņu ģimenē, draugu lokā un pārstāvētajā sociālajā grupā valdošās idejas. “Ir grūti iedomāties, kā skolēns var nopietni fokusēties uz latviešu valodas apgūšanu, ja viņa ģimenē latviešu valoda tiek uzlūkota kā sekundārs mācību priekšmets,” teikts pētījumā, atzīstot, ka šāda attieksme pret latviešu valodu konstatējama arī skolās.
“Mazākumtautību skolu skolēni ir dezinformēti par aizliegumu nākotnē skolā pašiem vai skolotājiem kaut ko teikt krievu valodā,” konstatējuši pētnieki. Latviešu valodas apguvē šiem skolēniem dominē pragmatisms, valodas apguve mazāk tiek saistīta ar vēlmi būt piederīgiem Latvijas sabiedrībai (to norāda tikai 47% skolēnu). Vienlaikus, kā apgalvo V. Vaivade, mazākumtautību skolās tiek labāk apgūts latviešu valodas vārdu krājums, kas saistāms ar to, ka vārdu apguve ir valodas mācīšanas elements.
Neizmantot klišejiskas un abstraktas frāzes
Skolēni grupu diskusijās norāda, ka arī skolotāji nav pietiekami sagatavoti runāt par to, kāpēc skolēniem būtu jāapgūst latviešu valoda. Drīzāk valda pieņēmums – ja kāds priekšmets ir iekļauts mācību saturā, tad par to nav jāuzdod jautājumi, tas vienkārši ir jāapgūst.
“Ja pavaicājam skolotājai, kur mēs tos [valodas likumus] izmantosim, piemēram, tie, kuri neies uz valodniekiem, bet ies uz medicīnu vai citām nozarēm, skolotāja atbild, ka nezina. Man ir rakstīts, ka man tas jums ir jāmāca, un vados pēc tā, ko mums valsts liek mācīties,” problēmu ilustrē kāds skolēns no Rēzeknes. Skolēni norāda – skaidrojot valodas nozīmību, skolotāji mēdz izmantot klišejiskas un abstraktas frāzes vai iebiedēšanu ar eksāmeniem. Šāda pieeja var darboties, bet tā var radīt arī pretēju efektu.
Skolotājiem pietrūkst profesionālā atbalsta, lai varētu īstenot tādu apmācību, kādu vēlas skolēni, secina S. Martena. Savukārt V. Vaivade norāda: latviešu valodas apguvē ir svarīgi formulēt mācību stundās sasniedzamo rezultātu. “Redzējām stundas, kurās skolotājs to ātri nober, un redzējām stundas, kurās skolotājs kopā ar skolēnu aiziet līdz sasniedzamajam rezultātam. Un redzējām stundas, kurās skolotājs mudina skolēnus formulēt sasniedzamo rezultātu, to dara paši skolēni. Sasniedzamā rezultāta plānošana ļoti sasaucas ar to, kas notiek stundas beigās, ar atgriezeniskās saiknes veidošanu,” skaidro speciāliste.
“Pētījuma dati liecina, ka abu pušu skatījums uz to, kas mācību procesā ir būtisks, kā vajadzētu mācīt, ir līdzīgs – mācību procesā ir nepieciešami grupu darbi, vērtīgs mācību veids ir netipiskas mācību organizācijas formas, vajadzīgas sarunas par mācību procesu un to, kas notiek ar valodu plašāk, mācību procesā nepieciešams vieglums un prieks,” secina pētniece Solvita Berra. Tomēr mācību satura apjoms nereti ir pārāk liels, kas nozīmē, ka skolēns, skrienot no stundas uz stundu, negūst prieku un baudu no mācību procesa, konstatē V. Vaivade.
Iesaka mūsdienīgot valodas apguvi un neļauties aizspriedumiem
Pētījumā sniegti ieteikumi latviešu valodas apguves uzlabošanai. Valodu izglītības politikas veidotājiem rekomendēts uzsvērt ne tikai latviešu valodas simbolisko vērtību, bet plašāk runāt arī par latviešu valodas lietojuma vērtību, sniegt lielāku atbalstu latviešu valodas kā otrās valodas apguvējiem, komunikācijā ar šiem cilvēkiem uzsvērt daudzvalodības priekšrocības.
Tāpat ieteikts “mazināt latviešu valodas politisko uzsvaru skolās, vairāk pievērsties lingvistiskajiem, pragmatiskajiem, psiholingvistiskajiem aspektiem; piemēram, mūsdienīgai latviešu valodas apguvei un izpētei, veiksmes stāstiem un pieredzei”.
Pētnieki aicina sākt diskusiju par skolotāju atbalsta modeļiem, veidot konsultatīvo dienestu skolotājiem. Ieteikts veicināt skolotāju izglītošanos un pieredzes apmaiņu, ietvert normatīvajos aktos stažēšanos pie kolēģiem kā profesionālās izglītošanās formu, kā arī atjaunot skolotāja metodiķa statusu, paredzot papildu samaksu par metodisko darbu.
Savukārt skolēnu vecākiem ieteikts pavadīt kopā ar bērniem laiku, tajā atvēlot arī vietu latviešu valodas videi, piemēram, kopīgam ziņu vai citu TV raidījumu kopā skatīšanās laikam. Tāpat pētījuma autori aicina rosināt bērnu daudzvalodību jau no agras mazotnes – jo agrāk bērni sāks runāt latviešu valodā, jo vieglāk būs šajā valodā mācīties.
“Neļaujieties aizspriedumiem un politiskajām spekulācijām. Uzticieties valodnieku atziņām par divvalodības un daudzvalodības priekšrocībām intelektuālās attīstības veicināšanā,” aicina pētnieki. “Latviešu valodas apguve nav drauds dzimtajai valodai un identitātei. Ikvienam ir tiesības uz dzimto valodu un tās lietojumu ģimenē, bet ir arī pienākums zināt valsts valodu. Papildu valodas prasmes nav uz dzimtās valodas rēķina.”
LVA projektā “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” ir izstrādāti 15 bukleti, kas līdz ar ieteikumiem arī mācībspēkiem, izglītības speciālistiem un mācību līdzekļu veidotājiem pieejami aģentūras mājaslapā. Pētījamā gūtā informācija un atziņas būs noderīgas gan ekspertiem, gan citiem interesentiem, norāda LVA direktors Jānis Valdmanis.
