Latviešu valoda visos pašvaldību bērnudārzos. Riski un resursi

“Pašvaldības pienākums ir nodrošināt pirmsskolas izglītības programmu apguvi valsts valodā visās tās padotībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs,” teikts Saeimas deputātu vairākuma 13. februārī otrajā lasījumā atbalstītajos grozījumos Vispārējās izglītības likumā. Sākumā Nacionālās apvienības deputātu iesniegtais likumprojekts paredzēja, ka mācības latviešu valodā būs jānodrošina pēc vecāku pieprasījuma.

Likuma grozījumu mērķis ir novērst līdzšinējā regulējumā nenodrošināto “vienlīdzīgo pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm”. Proti, likumprojektā piedāvātais risinājums izbeigtu praksi, kad vecākiem, kuri vēlas savu atvasi sūtīt bērnudārzā ar apmācību latviešu valodā, pašvaldības, norādot uz brīvu vietu trūkumu, kā vienīgo risinājumu piedāvā vietu mazākumtautību bērnudārzā bez šādas iespējas.    

Janvārī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Lamberto Zanjērs Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei nosūtījis vēstuli, kurā paustas bažas, ka latviešu grupu izveidošana krievu bērnudārzos “var samazināt mazākumtautību izcelsmes skolēniem pieejamās mācību iespējas”.

LV portāls jautā: Kā vērtējat priekšlikumu Vispārējās izglītības likumā noteikt pienākumu nodrošināt izglītības apguvi valsts valodā visos pašvaldību bērnudārzos?

Nataļja Rogaļeva

Rīgas 34. vidusskolas direktore, Dr. paed.

Foto: Timurs Subhankulovs

Pret šādu likumu principā nebūtu nekas iebilstams, ja tā izpilde tiktu nodrošināta ar atbilstošiem resursiem – pedagogiem. Pašlaik bērnudārzos – gan latviešu, gan krievu – trūkst jebkādu pedagogu, kur nu vēl tādu, kas labā līmenī spēj mācīt latviešu valodā, kādu nepietiek arī mazākumtautību skolās.

Vai latviešu grupu izveide krievu bērnudārzos var kaitēt mācību iespējām mazākumtautības valodā? Mācības latviešu valodā līdztekus mācībām krievu valodā noteikti bērniem nāk par labu, jo sekmē valodu apguvi, kas bērnudārza vecumā ir vispiemērotākais brīdis. Taču tikai tad, ja iecere tiek nodrošināta ar atbilstošu skaitu kvalificētu pedagogu. Pretējā gadījumā efekts var būt pat negatīvs.

Ināra Dundure

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos

Foto: Ieva Čīka, LETA

Izglītības likums jau paredz, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēm jānodrošina izglītība latviešu valodā. Likumdevējs pie šīs normas atgriezies, iekļaudams to arī Vispārējās izglītības likumā, uzskatot, ka šo nosacījumu nepieciešams papildināt.

Latvijas pašvaldība konceptuāli šos grozījumus atbalsta, vienlaikus norādot uz riska faktoriem. Pirmkārt, sevišķi tādās pilsētās kā Daugavpils un arī Rīga pietrūks pedagogu, kuri pietiekami labā latviešu valodā spēs nodrošināt izglītības programmas apguvi. Šādu pedagogu jau pietrūkst mazākumtautību skolās, kurās mācību priekšmeti jāapgūst valsts valodā. Otrkārt, ir viedoklis, ka bērniem bērnudārza vecumā vispirms ir svarīgi apgūt savu dzimto valodu. No vienas puses, ir piemēri, kad citas mācību valodas klātbūtnē bērnudārzā bērns, kurš mājās runā krieviski, pārstāj runāt vispār. No otras puses, ir vecāki, kuri tieši vēlas, lai viņu bērns bērnudārzā apgūst arī otru – latviešu – valodu. Tātad pieredze un viedokļi ir dažādi, un, cerams, ka tie tiks ņemti vērā, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Iespējams, nosakot pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, vislabākais risinājums būtu paredzēt pārejas periodu, kurā tiktu atrisināta pedagogu trūkuma problēma un citi pašlaik diskutablie jautājumi.

Rihards Kols

Saeimas deputāts, viens no likuma grozījumu iesniedzējiem

Foto: Ieva Makare, LETA

Līdzšinējā pieredze liecina, ka ar Izglītības likumā jau noteikto nav bijis pietiekami. Šī norma nedarbojās – Izglītības un zinātnes ministrija un pašvaldības to neievēroja, praksē pastāvot situācijai, kad vecākiem, kuri vēlas sūtīt savus bērnus latviešu dārziņā, faktiski tas nebija iespējams arī tad, ja tuvumā atradās pilnībā nenoslogots bērnudārzs ar mazākumtautību mācību valodu.

Prasība visos pašvaldības bērnudārzos nodrošināt izglītību valsts valodā Vispārējās izglītības likumā līdz šim nebija tieši noteikta. Šis likums paredz, ka vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. Tas, ka mācību nodrošināšana valsts valodā būs noteikta kā obligāta arī Vispārējās izglītības likumā, domājams, stimulēs Izglītības ministriju un pašvaldības beidzot atbilstoši rīkoties.