VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
03. decembrī, 2019
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Valsts valoda
6
6

Latviešu valoda. Būt un piedalīties lielajā un nozīmīgajā

Ņemot vērā gauso latviešu valodas lietojuma pieaugumu darba un publiskajā vidē, nepieciešams īstenot vairākus pasākumus tā nostiprināšanai ne tikai “uz papīra”, bet arī praktiski, ieskaitot mācības valsts valodā visos izglītības posmos, uzskata Valsts prezidenta ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos Jurģis Klotiņš.

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Saulei austot, 15. augusta rītā mājupceļā no atvaļinājuma centos noķert mirkli, kad, šķērsojuši nebeidzamos Krievijas plašumus, ielidosim Latvijā. Pa lidmašīnas logu starp Latgales zaļajiem pakalniem un ezeriem centos saskatīt balto Aglonas Dievmātes Marijas debesīs uzņemšanas baziliku.

īsumā
  • Pētījumu dati liecina, ka latviešu valodas lietojums darba situācijās un saziņā publiskajā telpā pieaug lēni.
  • Apgūt, runāt un izkopt latviešu valodu nozīmē veidot patiesu piederību Latvijai un būt īpašam mūsdienu globālajā pasaulē.
  • Latviešiem jābūt pacietīgiem un jāļauj runāt latviski cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, bet cittautiešiem – jāciena latviešu valoda.
  • Politiķiem un valsts darbiniekiem saziņā ar plašsaziņas līdzekļiem jālieto latviešu valoda. Žurnālistiem, uzrunājot Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, jālieto latviešu valoda.
  • Izglītībā ir mērķtiecīgi jāturpina ceļš uz mācībām valsts valodā visos izglītības posmos, ieskaitot pirmsskolas izglītību.
  • Latviešu ģimenēm diasporā jāpalīdz saņemt iedrošinājumu dāvāt saviem bērniem latviešu valodas prasmes. Diasporas skolām jāsaņem pilnvērtīgāks atbalsts. Jāīsteno programmas diasporas jauniešu iepazīstināšanai ar Latvijas piedāvātajām iespējām.
  • Jāvairo latviešu apguves iespējas ārzemniekiem.
  • Jāpastiprina latviešu valodas lietojuma nosacījumi darba vidē.
  • Jānodrošina Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas saglabāšana nākamajām paaudzēm un tās digitalizācija.
  • Oktobris jānosaka par Valsts valodas dienu, godinot latviešu valodu kā vērtību mūsu valstī.

Aglonas bazilikas un tautastērpa villaines baltumā Latgales vēstniece dzejniece Anna Rancāne un mūziķis E. Karūdznīks ir noauduši Latgales un latgaliešu valodas skaistumam veltīto dziesmu “Skaidrā volūdā”:

“Ar myusim Tāvzeme
Tai runojās.
Tik skaidra volūda
Kai yudiņs olūtā,
Tik skaidrā olūtā.”

Ko skaistā, sirsnīgi mīļā himna Latgales skaistumam mums vēsta, ja ļaujam tai aizvīties līdz Rīgai, Kurzemei, Vidzemei, Sēlijai un Zemgalei? Dzimtais novads, Tēvzeme un valsts Latvija un tās valoda ir vērtības, kas savā būtībā ir pašpietiekamas. Lai pamatotu to vērtīgumu, nevajadzētu nopūlēties, meklējot dažādus vēsturiskus un laikmetīgus argumentus. Tā vietā labākais, ko varam darīt, ir šīs vērtības mīlēt, kopt, godāt un dot tām no cilvēka radošās dvēseles labāko.

Skaidrā valodā – tieši tā Tēvzemē mums ir jārunā par valsts valodas vietu ikdienas saziņā. Kopš neatkarības atjaunošanas valsts valodas pratēju skaits Latvijā ir pieaudzis. Ar šo atzinīgi vērtējamo sasniegumu kontrastē dati par valsts valodas lietojumu ikdienā. Jaunāko socioloģisko un sociolingvistisko pētījumu dati liecina, ka kopš 2008. gada pārmaiņas valodu lietojumā darba situācijās un saziņā publiskajā telpā notiek lēni. Rīgā un Latgalē aptuveni puse mazākumtautību cilvēku, uzrunājot latviešus, gandrīz vienmēr izvēlas krievu valodu vai biežāk izvēlas krievu valodu.1 Rīgas pašvaldības pasūtītā pētījumā autori norāda: kopš 2010. gada nav būtiski mainījies brīvi latviski runājošo rīdzinieku īpatsvars (52% 2010. gadā un 56% 2017. gadā). Aprakstot valodas lietojumu dažādās dzīves situācijās, galvenokārt vai tikai latviešu valodā mājās sarunājas 38% rīdzinieku, darbā – 27%, ar draugiem, paziņām – 25%, valsts un pašvaldību iestādēs – 57%, uz ielas, veikalā – 31%.2

Skaidrā valodā – tieši tā mums Tēvzemē ir jārunā par valsts valodas vietu ikdienas saziņā.

Apgūt, runāt un izkopt latviešu valodu, pirmkārt, nozīmē veidot patiesu piederību Latvijai, un, otrkārt, tas ir ceļš ikvienam – latvietim, ukrainim, krievam, baltkrievam vai pie citas tautības piederīgajam – būt īpašam mūsdienu globālajā pasaulē. Prast un lietot vienu no divām dzīvajām baltu valodām ir nudien īpaša cilvēka personības šķautne pasaulē ar deviņiem miljardiem cilvēku.

Novembris, kura tumšos vakarus gaišus dara brīvības cīnītāju piemiņai iedegtās sveces un cilvēku sirds mīlestības domas Latvijai, atgādina, ka cilvēkā ir ieliktas snaudošas ilgas būt daļai no kaut kā liela un nozīmīga, kas piešķir dzīvei pārlaicīgu jēgu. Organizāciju psiholoģijas un līderības padomdevēji atgādina: cilvēkam atskārsme, ka “es esmu daļa no kaut kā liela un nozīmīga”, var būt svarīgāks motivācijas apsvērums nekā atalgojums.

Latviešu valoda ir lielā un nozīmīgā misija, kurā ikviens – Latvijā un diasporā – ir aicināts atrast daļu no savas personības piederības lielajam un nozīmīgajam: gan katrs Latvijas tautai piederīgais, gan valsts iestādes un privātās organizācijas. Kādi būtu darba virzieni, kuros kopīgi iesaistīties, lai latviešu valoda ne tikai labi uzrakstītos likumos, bet praktiskajā ikdienā ieņemtu valsts valodai cienīgu vietu savā Tēvzemē un uzturētu latvisko identitāti diasporā?

1.      Būt patriotiem un runāt latviski. Latviešiem vajag būt pacietīgiem un ļaut runāt latviski tiem cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, un izturēties ar labvēlīgu iedrošinošu attieksmi. Nepāriet uz krievu valodu vai citu svešvalodu. Latvijas cittautiešiem tas ir aicinājums cienīt latviešiem dārgās vērtības un Latvijas valstisko identitāti.

2.      Valsts vadītājiem – politiķiem un valsts darbiniekiem jārunā ar visiem (!) Latvijā reģistrētajiem plašsaziņas līdzekļiem valsts valodā. Ja tie, kurus tauta uzlūko par valsts vadītājiem, aiziet uz tikšanos un pāriet uz krievu valodu (nereti – slikta līmeņa), tad tas ir publisks vēstījums, kas pauž atbalstu de facto divvalodībai, nevis aicina pilsoņus vienoties ap saziņu valsts valodā publiskajā telpā3.

3.      Plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem jāapzinās sava spēcīgā ietekme uz valodas izvēles situācijām un valodas literāro līmeni. Kāpēc Latvijas Televīzija sportistus – Latvijas pārstāvjus – intervē krieviski? Kādēļ noteiktām auditorijām domātās pārraidēs pieļautas atkāpes no koptas latviešu valodas? Tas, ko uzdod par “pielāgošanos noteiktai auditorijai”, patiesībā ir necieņa pret auditoriju un tās tiesībām tikt uzrunātai labā un koptā latviešu valodā.

4.      Izglītībā ir mērķtiecīgi jāturpina ceļš uz mācībām valsts valodā visos izglītības posmos, ieskaitot pirmsskolas izglītību.

  1. Valsts un pašvaldību pienākums ir nodrošināt, lai bērniem neatkarīgi no etniskās izcelsmes un dzimtās valodas būtu vienlīdzīgas iespējas visiem kopā mācīties latviski un jau no mazotnes kļūt piederīgiem Latvijai. Bērnudārza gadi ir laiks, kad bērns valodas apgūst visdabiskāk. Bērniem no mazākumtautību ģimenēm ir jānodrošina savas dzimtās valodas apguve. Lai sekmētu, ka tādas pašvaldības kā Latvijas galvaspilsēta Rīga lēmējvaras un izpildvaras atbildīgie straujāk īsteno pāreju uz mācībām latviski bērnudārzos, no valsts budžeta varētu piešķirt mērķdotācijas jaunveidojamo bērnudārzu grupu ar latviešu mācību valodu pedagogu atalgojuma piemaksām.
  2. Jaunajā kompetenču izglītības saturā ir jānodrošina Latvijas pamatnācijas tiesības apgūt savu dzimto valodu augstākajā līmenī. Latviešu valoda nevar būt “viena no apgūstamajām valodām”. Latviešu valodai un literatūrai ir jāparedz atsevišķa mācību joma.
  3. Skolu jaunatnei ārpusskolas pasākumos, kā programmas “Kultūras skolas soma” norisēs, jādod iespēja būt kopā ar citu izglītības iestāžu un tautību skolēniem, sazinoties latviešu valodā, iepazīstot citam citu un pārvarot ilgi pastāvējušās skolu segregācijas norobežošanos.
  4. Latvijas skolās jāpalīdz bērniem un jauniešiem, kuri atgriezušies Latvijā no ārvalstīm, iekļauties jaunajā mācību vidē un īsā laikā apgūt latviešu valodu dzimtajai valodai atbilstošā līmenī. Svarīgi, lai atbalsta pieejā līdzdarbojas ģimene, bērnu vecāki.
  5. Augstākajā izglītībā un zinātnē latviešu valodai ir jābūt dzīvai zinātnes valodai. Nav atbalstāmi nodomi samazināt latviešu valodas nozīmi, nosakot, ka doktora darbi turpmāk būtu jāizstrādā un jāaizstāv tikai angļu valodā. Starptautisku skanējumu doktora darbiem var piešķirt ar publikācijām angļu valodā vai pētījumu tulkojumiem.

5.      Diasporā valsts valoda ir dzīvas latviskās piederības spēks, kas ļaus saglabāt piederību latviskajam nākamajās paaudzēs. Latviešu ģimenēm diasporā jāpalīdz saņemt iedrošinājumu dāvāt saviem bērniem latviešu valodas prasmes. Tam var palīdzēt pilnvērtīgākas zināšanas par bērna spējām bērnībā viegli apgūt vairākas valodas, kā arī bērniem un ģimenēm domāti latviešu valodas kultūrtelpas raidījumi un klātienes pasākumi. Diasporas skolām jāsaņem pilnvērtīgāks atbalsts, lielāks finansējums un jāizvērš iespējas mācīties tiešsaistē, lai to varētu darīt arī bērni, kuri dzīvo ārpus lielākiem latviešu kopienu centriem. Jāīsteno tādas programmas, kurās jaunieši no diasporas ir aicināti atbraukt uz Latviju, apgūt mūsdienīgas, nākotnes profesijai noderīgas prasmes un iepazīt Latvijas piedāvātās iespējas.

Prast un lietot vienu no divām dzīvajām baltu valodām ir īpaša cilvēka personības šķautne pasaulē ar deviņiem miljardiem cilvēku.

6.      Latviešu valodas apguvē ieceļotājiem jāsekmē, lai Latvijas augstākā izglītība sagatavo prasmīgus latviešu valodas kā svešvalodas skolotājus. Valsts valodas un integrācijas kursiem ir jābūt obligātiem noteiktām ieceļotāju grupām. Jāievieš sertifikācija valodu mācību uzņēmumiem, kuri piedalās valsts un pašvaldību rīkotajos latviešu valodas kursu iepirkumos.

7.      Darba vidē ir jātiecas pēc patiesas brīvības no lingvistiskās diskriminācijas vai jebkāda veida ietekmēšanas, kuras mērķis ir panākt, ka darbiniekam valsts valodas vietā tiek uzspiesta saziņa svešvalodā. Var izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks, kurās profesijās ir nepieciešamas svešvalodu zināšanas un kādā līmenī. Valsts veselības aprūpes iestādēs ir jāveido tulkošanas dienests, mācoties no citu Rietumeiropas valstu pieredzes. Pirmkārt, lai atbalstītu jaunos latviešu ārstus un pasargātu viņus no profesionālā darba kvalitāti apdraudoša svešvalodu lietojuma psihoemocionālā spiediena. Otrkārt, tas padarīs veselības aprūpi vieglāku tām personām, Latvijas nodokļu maksātājiem, kuras nepārvalda valsts valodu vai nevēlas sazināties latviski. Darbaspējas vecuma personām varētu noteikt samērīgu pacienta līdzmaksājumu par tulkošanas dienesta pakalpojumu.

8.      Statistikā un tautas skaitīšanā ir jāsaglabā aptaujas veidā iegūta informācija par valsts valodas un citu valodu prasmi un lietošanu, līdzīgi kā to īsteno Somija tautas skaitīšanā.

9.      Valodas mantojumā ir jānodrošina gadu desmitiem veidotās Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas saglabāšana nākamajām paaudzēm un tās digitalizācija.

10.  Svinēt Valsts valodas dienu. Valsts prezidents Egils Levits ir aicinājis Saeimu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 15. oktobri noteikt par Valsts valodas dienu. Godāt latviešu valodu un valsts valodas vērtību mūsu valstī dienā, kad 1998. gadā Latvijas Republikas konstitucionālais likumdevējs pabeidza vēl Satversmes izstrādāšanas laikā aizsāktās diskusijas un Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Tādā veidā Satversmes tekstā tika atspoguļota latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kura uzskatāma par Latvijas kā nacionālas valsts konstitucionālās identitātes neaizskaramu elementu.

Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā latviešu valoda var būt galvenā valoda. Te, latviešu Tēvzemē – no Jūrmalciema līdz Viļakai, no galvaspilsētas Rīgas līdz Neretai –, latviešu valodai ir jārada vislabākie apstākļi nostiprināties, attīstīties un greznot latvisko un valstisko identitāti. Latviešiem un Latvijas tautai ārzemēs latviešu valoda būs vispilnīgākā dzīvā saikne ar Latviju, un tā arī veidos Eiropas un pasaules kultūru daudzveidību.

1 Poriņa, Vineta. Padomju okupācijas sekas Latvijas valodas situācijā 21. gadsimtā. Valoda un valsts. Valsts valodas komisijas 10. rakstu krājums. Rīga, 2019.

2 Pētījuma pasūtītājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010. Tālrunis: 67026816. E-pasts: iksd@riga.lv www.iksd.riga.lv. Pētījuma izpildītājs: “Kantar TNS”. Adrese: Kronvalda bulvāris 3-2, Rīga, LV-1010. Tālrunis: 67096300. E-pasts: tns@tns.lv www.tns.lv.

3 2015. gadā Valsts valodas centrs piedāvāja Latvijas valsts darbiniekiem runāt ar Latvijā reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem tikai latviešu valodā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU