Bet kas notiks cilvēku iekšējā dzīvē?
Kad cilvēks iet cauri grūtībām un pārbaudījumiem, ir svētīgi, ja viņš domā vai pat nododas lūgšanām Dievam, lai pieredzētais nevis atstāj tukšumu un izmisumu, bet gan nes augļus, kuri garīgi bagātina, dara stiprāku un cildenāku. Varbūt tās ir garīgās domas, ko katrs var veltīt sev, saviem tuvākajiem un Latvijai? Lai šis pārbaudījumu laiks nepaliek bez augļiem! To, cik ilgs būs “ceļš cauri tuksnesim”, paredzēt nevar. Taču doties cauri grūtībām ar apziņu, ka tās var darīt mūs stiprākus, noteikti ir pa spēkam ikvienam, lai arī tādas attieksmes izvēle cilvēkam nav viegla un pašsaprotama.
Vērtīgākās no vērtībām
Ārkārtas laiks īpaši dziļi un skaidri izgaismo to vērtību nozīmi, kuras ir cilvēka, tautas un valsts laimīgas dzīves pamatā: mīlestība ģimenē, personības pilnveide izglītībā, veselības un dzīvības vērtība. Ir cilvēki – šo vērtību apliecinātāji –, uz kuriem raugos ar īpašu apbrīnu, godbijību un pateicību.
Tās ir Latvijas ģimeņu mammas un tēti (arī vecmāmiņas un vectētiņi!), kuri daudzās ģimenēs, mājās būdami, vienlaikus attālināti strādā, palīdz bērniem mācībās un dara visu ierasto mājas soli. Tie ir pedagogi, kuri īsā laikā neskaitāmas stundas veltījuši tam, lai būtu līdzās skolēniem attālinātajās mācībās. Tie ir Latvijas mediķi un veselības aprūpes speciālisti, kuri pašaizliedzīgi kalpo savai tautai par spīti tam, ka 2019. gads noslēdzās ar pieviltām cerībām uz to, ka jaunie, ideālu pilnie Latvijas ārsti un visvairāk strādājošie mediķi varēs saņemt cienīgu atalgojumu. Tie ir sociālie darbinieki, kuru kalpojums vēl pārāk maz ir pamanīts un novērtēts šajā ārkārtas laikā. Kā mūziķim man šķiet, ka vārdos to ir grūti tvert, un šīs pateicības lielumam drīzāk var pietuvoties Imanta Kalniņa mūzika un Knuta Skujenieka dzejolis “Lūgšana” 2013. gada latviešu Dziesmu svētku kopkora balsī.
Dziesma arī liek domāt par to, ka tauta, kas vitāli veido savu valsti, nav šķirama no nepieciešamības domāt un saņemt kultūras un garīgo vērtību atbalstu. Paldies tiem ļaudīm, kuri turpina darbu plašsaziņas līdzekļos, kultūras radošajās organizācijās1 un palīdz cilvēkiem ar emocionālo un garīgo atbalstu kā psihologi, psihoterapeiti un garīdznieki.
Krīzes solidaritāte un civilās aizsardzības sistēmas pilnveide
Ārkārtas laiks mudina un pat prasa jauna veida domāšanu un apņēmību valsts iestādēs. Normālos apstākļos birokrātija un pārvaldības formālisms kavē attīstību un neveicina piederības izjūtu savai valstij. Ārkārtas laikā tas vēl vairāk aizvaino cilvēkus, kuri ir zaudējuši darbu, saņem pavisam niecīgu dīkstāves pabalstu un ir lielā neziņā par turpmāko iztiku.
Krīze jo skaudri parāda to, cik svarīgi ir solidāri maksāt nodokļus. Taču vienlaikus ir nepieciešami ārkārtas risinājumi, kas nodrošina iztikas minimumu arī tiem, kuri darba devēja vai citu vainas dēļ nevar saņemt dīkstāves atbalstu vai kuru dīkstāves pabalsts ir tik niecīgs, ka nav iespējams nodrošināt dienišķo iztiku un samaksāt par dzīvesvietu. Krīzes laikā ir vietā atcerēties Bībeles stāstu par strādniekiem vīna dārzā, no kuriem daži bija strādājuši visu dienu, bet citi tikai nepilnu dienu, tomēr visi saņēma vienādu algu.
Apsveicami ir tas, ka, pateicoties Demogrāfijas lietu centra iniciatīvai, mammas un tēti Latvijas ģimenēs papildus dīkstāves pabalstam varēs saņemt piemaksu par bērniem. Sākotnēji pieņemtajā dīkstāves pabalsta aprēķina kārtībā tāda iespēja nebija paredzēta. Arī valsts prezidents Egils Levits plašsaziņas līdzekļos aprīļa sākumā norādīja, ka “dīkstāves regulējumā būtu jāņem vērā arī apgādājamo skaits”.
Valsts un pašvaldību sadarbība valsts mēroga ārkārtas stāvokļa vadīšanā būtu jāvērtē pēc tā, vai Latvijas galvaspilsētas speciālisti ir uzaicināti piedalīties jau pirmajās sapulcēs. Mēdz teikt, ka Rīga ir puse no Latvijas. Sociālā darba jomā – pavisam noteikti. Sešus gadus strādājis Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā, pārliecinājos, ka Rīgā labklājības un sociālās drošības nozari vada ļoti profesionāla un laikmetīgi domājoša speciālistu komanda. Ministriju darba grupu līmenī pieņemtie lēmumi, iesaistot vai neiesaistot pašvaldību pārstāvjus, cilvēka ikdienu sasniedz tieši pašvaldībā. Viens no Rīgas secinājumiem ir tas, ka vistuvākajā laikā Latvijā atbildīgajām ministrijām kopā ar pašvaldībām jāvienojas par valsts civilās aizsardzības stratēģiju, lai ārkārtas situācijās nākotnē bez kavēšanās un koordinēti rīkotos, lai būtu pieejamas nepieciešamā aprīkojuma “operacionālās rezerves” un katram būtu skaidrs savs uzdevums. Jāparedz, kuri uzņēmumi Latvijā ārkārtas stāvokļa laikā var operatīvi sākt ražot nepieciešamo papildu aprīkojumu un līdzekļus. Ne tikai mediķi, bet arī pašvaldību sociālie darbinieki ļoti operatīvi, neliekot viņiem gaidīt vairākas dienas, jānodrošina ar individuālās aizsardzības līdzekļiem. Kā citādi vīrusa pandēmijas laikā viņi var turpināt sniegt palīdzību klientiem?
Komunikācijā ar jauniešiem atbildīgo iestāžu sabiedrisko attiecību speciālisti daudz vairāk var iesaistīt jauniešu vidū iecienītos videoblogerus jeb jūtūberus, kā arī populāras personības no mūzikas un sporta nozares.
Skartās nozares: arī nevalstiskās un reliģiskās organizācijas
Arī Latvijas nevalstiskās organizācijas algo darbiniekus. Dažu nevalstisko organizāciju darbu un misiju līdz ārkārtas stāvoklim palīdzēja nodrošināt pašu ieņēmumi, piemēram, no reklāmas organizācijas mājaslapā. Tagad, līdzīgi kā plašsaziņas līdzekļiem, tie ir kritušies vai izsīkuši vispār un apdraudēts kļūst darbinieku atalgojums. Rīgā sociālo atbalstu bērniem un pieaugušajiem sniedz vairākas nevalstiskās organizācijas, kurām ir noslēgts līgums ar Rīgas pašvaldību. Šobrīd sociālais darbs klātienē dienas centros ir apturēts, līdz ar to dīkstāve skar arī nevalstisko organizāciju sociālos darbiniekus.
Reliģiskās organizācijas ārkārtas stāvoklis ir skāris tādējādi, ka ir apdraudēta garīdznieku atalgojuma izmaksa. Dievkalpojumi baznīcās ir atcelti, un galvenais garīdznieku atalgojuma finanšu avots – dievkalpojuma ziedojumi jeb kolekte – vairs nav pieejams. Tieši dievkalpojums, kurā cilvēki pulcējas klātienē, gadsimtiem bijis baznīcas kalpošanas centrā (Latvijā – kopš ticīgā līvu virsaiša Kaupo laikiem un pat vēl agrāk). Nesen tieslietu ministrs norādīja, ka kristīgās konfesijas ļoti labi sadarbojas ar valsti un skaidro, kādēļ un kā pulcēšanās ierobežojumi jāievēro baznīcās. Kristīgās draudzes krīzes laikā cilvēkiem sniedz garīgu, emocionālu un psiholoģisku atbalstu, pārraidot dievkalpojumus interneta vidē2. Valsts rīkotos solidāri, ja atbalstītu garīdznieku atalgojuma izmaksu ārkārtas stāvokļa laikā vai tikmēr, kamēr dievkalpojumu norise, pulcējoties baznīcā, ir liegta.
Lieli un mazi, individuāli un valstiski lēmumi Latvijas tautsaimniecības uzplaukumam
Jācer, ka ārkārtas stāvoklis radīs paliekošas labas iestrādes Latvijas ļaužu iepirkšanās paradumos – arvien vairāk izvēlēties Latvijā ražotu pārtiku. Ārkārtas stāvokļa pirmajās nedēļās pieauga pasūtījumu apjoms tiešsaistes veikalos, kuri piedāvā iegādāties Latvijas lauku saimnieku audzētus un ražotus produktus (piemēram, iniciatīva “Novada garša”). Katra cilvēka ikdienas lēmums, sadarbības domāšana un solidaritātes apziņa var palīdzēt Latvijas zemniekiem pārvarēt ārkārtas stāvokli un mazināt produkcijas noieta kritumu. Līdzās tam Latvijas lauku saimniekus var atbalstīt, arī pieņemot izaicinājumu strādāt kādā lauku saimniecībā. Saimnieki ļoti meklē darbiniekus. Varbūt kādam Latvijas iedzīvotājam pēc daudziem gadiem ārkārtas laiks atmiņās paliks tieši ar lauku darba pieredzi. Jau pieminētajā Francijā lauksaimniecības ministrs marta beigās nāca klajā ar īpašu uzsaukumu, aicinādams “vīrus un sievas, kuri nestrādā un laiku pavada četrās sienās, pievienoties lieliskajai Francijas lauksaimniecības armijai3”.
Kādi valstiski lēmumi un uzdevumi būtu jāīsteno, lai palīdzētu Latvijas tautsaimniecībai atkal zaļot un nest augļus kopējam labumam? Vēlos atgādināt par dažām jau sabiedriskajā telpā izskanējušām iniciatīvām, kuras noteikti ir vērts īstenot.
- Latvijas tautsaimniecības izaugsmes domnīca, kura pulcētu zinošus un valstiski domājošu speciālistus no valsts institūcijām un dažādām tautsaimniecības nozarēm. Tās uzdevums būtu analizēt Eiropas un pasaules ekonomikas notikumu scenārijus pēc Covid-19 krīzes un modelēt Latvijas stratēģiju.4 Valsts prezidents varētu būt domnīcas patrons.
- Nepieļaut atkārtotu masveida emigrāciju uz Eiropas turīgākajām valstīm, kā tas notika, Latvijai atkopjoties no 2008./2009. gada recesijas. Latvijas valsts vadītājiem jebkurš lēmums jāvērtē pēc tā, kā tas ietekmēs Latvijas valstspiederīgo iespējas veidot savu labklājību Latvijā, nodrošināt sevi un ģimenes, nenonākt parādu slogā.
- Izstrādāt valsts investīciju programmu (Lietuvā tāda jau ir!5), lai atbalstītu eksportējošos uzņēmumus, būvētu jaunus, energoefektīvus mājokļus un renovētu pašreizējos, remontētu reģionālos un vietējās nozīmes ceļus, celtu Rīgas un aglomerācijas reģiona konkurētspēju Baltijas jūras mērogā un veiktu citas Latvijas izaugsmei nepieciešamas investīcijas.
Noslēgumā, domājot par ārkārtas stāvokļa laika vērtību un lēmumu prioritātēm, vēlos pakavēties pie viena Latvijas garīgā līdera – arhibīskapa Jāņa Vanaga – uzrunas Rīgas domā 2018. gada 18. novembrī un citēt vārdus, kuri runā par nesen svinēto Lieldienu notikumu un iedrošina iet cauri šim pārbaudījumu laikam. “Klasiskā eiropieša arhetips ir vīrs, kurš tika netaisnīgi pienaglots pie krusta. [..] Viņš augšāmcēlās,” arhibīskaps raksta un aicina izvēlēties sekot šim varonības arhetipam: “Kristīgās vērtības ir lietot Kristus pieeju dzīves izaicinājumiem. Kristus pieeja bija augšāmcelšanās, un arī tevī ir potenciāls jebkuros apstākļos augšāmcelties. Atrodi to un atbrīvojies no bailēm! Latvijai vajag tavu atklājumu, ka tu esi stiprāks, ka tu esi stiprāka par saviem pārbaudījumiem un nelaimēm!” Lai šī laika grūtības ved pie tādiem valstiskiem, pilsoniskiem un cilvēka iekšējās dzīves lēmumiem, kuri, laikam ejot, nobriedina svētīgus augļus. Lai tā notiek Latvijā, Eiropā un visā pasaulē.
1 Piemēram, pirmais ārkārtas laika tiešsaistes koncerts: LNSO koncerts “Mālera piektā un RIX” (“LMT Straumes” tiešraidē).
2 Dažas sociālā tīkla “Facebook” lapas, kurās attālināti var piedalīties lielāko kristīgo konfesiju dievkalpojumos: Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes draudze, Katolis.Tv, Rīgas Baptistu Vīlandes draudze, Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca.
3 Citēts J. Klotiņa tulkojumā no: http://www.rfi.fr/en/france/20200325-coronavirus-covid19-food-agriculture-france.
4 Par scenārijiem: https://www.weforum.org/agenda/2020/03/economic-impact-covid-19/; https://tallbergfoundation.org/2020/03/27/civilization-interrupted/.
5 Par Lietuvas ekonomikas atjaunotnes plānu: http://finmin.lrv.lt/en/news/eur-5-billion-for-public-health-and-the-national-economy.
Šī publikācija atspoguļo tikai tās autora viedokli. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
