Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 14. aprīlim saņēmuši 1675 uzņēmumi par kopējo summu 25 961 528 eiro apmērā. 26 % no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 18 % – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11 % – apstrādes rūpniecību.
Kopš šī gada 25. marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, līdz 13. aprīlim visvairāk iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu – 19 % katrā no nozarēm – saņemts no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un no vairum un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares. 11 % no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari.
Dīkstāves pabalsts darbiniekiem tiek aprēķināts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos
Kopumā šajā laikā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 552 darba ņēmēji; 10 938 cilvēkiem jeb 86 % no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 233 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.
Savukārt, analizējot pabalstam pieteikto darbinieku skaitu, 38 % no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 13 % – vairum un mazumtirdzniecību, 9 % – mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.
Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš šī gada 3. aprīļa. Attiecīgi pirmo 10 dienu laikā kopš šī atbalsta veida sākuma vidējais izmaksātā pabalsta apmērs ir bijis 230 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 26 pašnodarbinātie, bet 375 cilvēkiem jeb 83 % no pašnodarbinātajiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro. Visvairāk iesniegumu – 29 % – saņemts no pašnodarbinātajiem, kuru darbības NACE kods ir “citi pakalpojumi”. 16 % pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 10 % – izglītības nozari.
Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijuši godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāievēro MK noteikumi, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.
Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu uzņēmumu darbiniekiem, ir šādi: aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro; uzņēmumam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks; nepietiekams apgrozījuma samazinājums; nav iesniegtas visas deklarācijas.
Darbinieki, kas cerējuši saņemt dīkstāves pabalstu, bet tas nav noticis, nereti vēršas ar jautājumiem pie VID. Tādējādi diemžēl konstatētas arī situācijas, kad darbinieks pabalstu nevar saņemt darba devēja pretlikumīgas rīcības dēļ. Tāpat kā pirmajās atbalsta sniegšanas nedēļās, arī vēlāk redzami gadījumi, kad darbiniekam alga pilnībā vai daļēji maksāta aploksnē, vai darba devējs darbinieku fiktīvi reģistrējis kā valdes locekli, par to pat neinformējot. VID darbinieki arī uzklausījuši situācijas, kad darba devējs pieprasa darba ņēmējam “padalīties” ar saņemto dīkstāves pabalstu vai dīkstāves pabalsts pieprasīts par darbinieku, bet norādīts amatpersonas konts.
