Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Saeimas Juridiskajā komisijā nonākuši grozījumi Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par auto vadīšanu alkohola reibumā virs 1,5 promilēm arī dzērājšoferiem, kuriem ir transportlīdzekļa vadītāja tiesības. Paralēli pie regulējuma pilnveides strādā arī Tieslietu ministrijā. Valsts policija ieceri pastiprināt atbildību par sēšanos pie stūres dzērumā vērtē atzinīgi. To, ka šādi grozījumi nepieciešami, apliecina arī statistika – vairums vadītāju, kuri pieķerti pie stūres reibumā, spēkratu vadījuši pamatīgā alkohola reibumā.
Likumprojekta iesniedzēji – deputāti Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens, Ramona Petraviča, Ļubova Švecova un Māris Možvillo – piedāvā papildināt Krimināllikuma 262. panta pirmo daļu, kas šobrīd paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu, ja transportlīdzekļa vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un tam nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
Likumprojekta autori piedāvā noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles vai tas atrodas narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Likumprojekta autori arī piedāvā izteikt Krimināllikuma 261.1 panta pirmo daļu jaunā redakcijā, nosakot kriminālatbildību par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs. Šobrīd kriminālatbildība par šādu rīcību paredzēta, ja transportlīdzekļa vadītājam, kurš atsakās no medicīniskās pārbaudes, nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
Kā noskaidroja LV portāls, šobrīd pie līdzīgiem grozījumiem strādā arī Tieslietu ministrija. Tās pārstāve Lana Mauliņa LV portālam apstiprināja, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir uzdevis Tieslietu ministrijas ekspertiem sagatavot grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija pārsniedz 2 promiles.
Nepieciešamos grozījumus TM apspriedīs Krimināllikuma un Administratīvās atbildības likuma darba grupās un tālākai virzībai iesniegs līdz 2022. gada 2. martam.
Patlaban par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā var saņemt administratīvo sodu, un tā apmēru ietekmē izelpā vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācijas lielums. Soda veidi/apmēri par šādiem pārkāpumiem ir noteikti Ceļu satiksmes likuma 62. pantā.
Savukārt kriminālatbildība šobrīd iestājas, ja papildu pārkāpumam – transportlīdzekļa vadīšanai alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē – (tā rezultātā) ir cietušais, kuram nodarīts viegls, vidēji smags vai smags miesas bojājums, vai iestājusies cilvēka nāve.
Pēdējā laikā Latvijā ir notikuši ļoti daudz smagu ceļu satiksmes negadījumu ar traģiskām sekām, kurus izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji, kuri vadījuši transportlīdzekli alkoholisko dzērienu ietekmē.
Arī statistika nav iepriecinoša – 2020. gadā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros transportlīdzekļa vadītājs bijis alkohola reibumā. 2019. gadā bijuši 663 šāda veida negadījumi.
Anotācijā norādīts, ka dati par personām, kuras pie stūres pieķertas reibumā, ir graujoši – 2020. gadā tādas bijušas 3275 personas.
Likumprojekta anotācijā atgādināts par vienu no pēdējiem traģiskajiem ceļu satiksmes negadījumiem ar letālām sekām, kad Rīgā, Pļavniekos, vadītājs alkohola reibumā uz gājēju pārejas notrieca trīs cilvēkus, tostarp astoņgadīgu meiteni, kura diemžēl gāja bojā. Transportlīdzekļa vadītājs no notikuma vietas aizbēga, tomēr drīz pēc notikušā tika notverts. Persona bija trīs promiļu reibumā.
Tāpat anotācijā atgādināts, ka Latvijā līdz 2027. gadam iecerēts par 35% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi cietušo iedzīvotāju skaitu. To paredz Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.—2027. gadam, ko pērn, oktobrī, ir apstiprinājusi valdība.
Tajā norādīts –, lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams panākt, ka transportlīdzekļa vadītājiem nerastos doma sēsties pie stūres alkoholisko dzērienu ietekmē. Viens no veidiem, kā to panākt, ir noteikt, ka par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, ja alkoholisko dzērienu koncentrācija asinīs vai izelpā pārsniedz 1,5 promiles, tiek paredzēta kriminālatbildība.
Likumprojekta anotācijā ir iekļauta arī atsauce uz ģenerālprokurora pausto viedokli plašsaziņas līdzekļos: “Ja brauc 1,5 promiļu reibumā, tad uzreiz jābūt krimināllietai un [..] auto konfiskācijai.”
Likumprojekta autori iecerējuši, ka, veicot grozījumus Krimināllikumā, tiks panākts, ka būs mazāks transportlīdzekļu vadītāju skaits, kuri sēdīsies pie stūres alkoholisko dzērienu ietekmē. Tas nozīmē, ka būs mazāk ceļu satiksmes negadījumu, kas savukārt uzlabos ceļu satiksmes drošību kopumā.
Problēma ar dzērājšoferiem diemžēl ir nemainīga jau vairākus gadus, uzsver Valsts policija, kas atbalsta šos grozījumus, jo tās pieredze liecina, – vislielākās problēmas rada tie autovadītāji, kuri vada transportlīdzekli, jau esot pamatīgā alkohola reibumā, kas ir virs 1,5 promilēm, LV portālam sacīja Valsts policijas pārstāve Līna Kaļķe.
Analizējot visus šāda veida pārkāpumus, var secināt, ka vairāk nekā puse no fiksētajiem dzērājšoferiem bijuši smagā alkohola reibumā. Tieši šie dzērājšoferi uz ceļiem rada visbīstamākās avārijas situācijas.
Valsts policija cer, ka kriminālatbildība par braukšanu pie stūres stiprā alkohola reibumā varētu kļūt par vienu no galvenajiem instrumentiem, kā uzlabot situāciju uz ceļiem.
