SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. janvārī, 2022
Lasīšanai: 21 minūte
6
6

Izmaiņas sociālo uzņēmumu darbības regulējumā. Saeima šonedēļ

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā
  • Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem precizētas sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritēriji. Plašāk >>
  • Trešajam lasījumam virza grozījumus, ar ko tiks paplašinātas policijas tiesības pieņemt lēmumu par personas, kas rada vardarbības draudus, nošķiršanu bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma. Plašāk >>
  • Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi likumprojektus, ar kuriem tiek atcelta prasība par specialitātes sertifikāta nepieciešamību patstāvīgas profesionālas darbības veikšanai māsas specialitātē. Plašāk >>
  • Saeimas komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei. Plašāk >>
  • Galīgajā lasījumā skatīs jauno Trauksmes celšanas likuma projektu, ar ko iecerēts pilnveidot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā. Plašāk >>
  • Konceptuāli atbalsta grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas gadījumā. Plašāk >>
  • Iecerēts nodrošināt iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm. Plašāk >>
  • Līdz ārkārtējās situācijas beigām atjauno slimības pabalsta izmaksu pret Covid-19 vakcinētām vai koronavīrusu iepriekš jau izslimojušām personām, kuras inficējušās ar Covid-19. Plašāk >>

Nosaka sociālā uzņēmuma pazīmes

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem precizētas sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritēriji, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes. 

Ar grozījumiem precizēts sociālā uzņēmuma jēdziens, nosakot, ka sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšana, kā arī specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana).

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka ar grozījumiem likumā tiks nostiprināts sociālā uzņēmuma galvenais mērķis – sociālās ietekmes radīšana –, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.

Līdz šim praksē ir konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilda sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām, taču radīja nelielu sociālu ietekmi. Izvērtējot to darbību kopumā, bija secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu.

Sociālajiem uzņēmumiem ir paredzēts papildu atbalsts, taču nav pieļaujams, ka to saņem tādi uzņēmumi, kas savā darbībā ietver atsevišķus sociālos elementus, lai sasniegtu ar sociālo uzņēmējdarbību nesaistītus mērķus, vai to darbība liecina par negodprātīgu rīcību ar nolūku saņemt sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu, pauž likumprojekta autori.

Līdz ar grozījumiem sociālajam uzņēmumam tiek noteikta virkne papildu kritēriju.

“Ņemot vērā, ka sociālajos uzņēmumos tiek nodarbinātas sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, kurām ir zemākas spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses, ir svarīgi, lai netiktu pārkāptas šo personu tiesības darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā,” paskaidrots grozījumu projekta anotācijā.

Tādējādi papildus jau spēkā esošajiem sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritērijiem, kas atspoguļo sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) atbilstību sociālā uzņēmuma būtībai, grozījumi likumā paredz virkni papildu prasību, kuras varētu raksturot kā reputācijas kritērijus, lai palīdzētu preventīvi mazināt tādus riskus kā nereģistrētā nodarbinātība, darba aizsardzības prasību pārkāpšana u. c. Piemēram, lai SIA varētu pretendēt uz sociālā uzņēmuma statusa saņemšanu, tai nedrīkst būt nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro, kā arī administratīvo sodu par pārkāpumiem nodokļu vai darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības, patērētāju tiesību aizsardzības jomā u. c.

Likumā noteikts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt arī kritērijus vienai no līdzšinējām prasībām sociālajam uzņēmumam – nodarbināt algotus darbiniekus. Līdz šim praksē konstatēti vairāki gadījumi, kad šī prasība tikusi izpildīta formāli. “Šīs prasības mērķis ir pārliecināties, ka uzņēmums darbojas (ražo preces vai sniedz pakalpojumus) un izmanto algotu darbaspēku ar atbilstošu samaksu. Savukārt 2019. gada beigās tika konstatēts, ka vairāk nekā viena trešdaļa no kopējā sociālo uzņēmumu skaita nodarbināja tikai vienu darbinieku. Tāpat tikai viena piektdaļa sociālo uzņēmumu nodarbināja vairāk nekā 10 algotu darbinieku. Turklāt ir konstatēti gadījumi, kad saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju sociālajā uzņēmumā bija reģistrēts algots darbinieks, bet alga viņam netika izmaksāta, vai arī darbiniekam bija noteikts nepilns darba laiks (ļoti niecīgs nostrādāto stundu skaits mēnesī),” liecina likumprojekta anotācijā apkopotā informācija.

Konkrētas prasības algoto darbinieku nodarbināšanai (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs u. tml.) Ministru kabinetam jādefinē, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 173 “Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību”, līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Likums papildināts ar normu, kas paredz tiesības dibināt sociālo uzņēmumu arī sabiedriskā labuma organizācijām. Proti, likuma 8. pants ir papildināts 4.1 daļu, nosakot, ka sabiedriskā labuma organizācija var izlietot savus finanšu līdzekļus sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanai ar nosacījumu, ka šī sabiedrība sešu mēnešu laikā kopš dibināšanas iegūst sociālā uzņēmuma statusu.

Izmaiņas likumā arī precizē sociālā uzņēmuma atņemšanas kārtību, noteiktos gadījumos paredzot iespēju pirms statusa atņemšanas konstatētos pārkāpumus novērst. Likums papildināts ar 11. panta piekto daļu, kur noteikts, ka Labklājības ministrija atņem sociālā uzņēmuma statusu, ja noteiktajā termiņā pārkāpums vai neatbilstība nav novērsta vai turpmāka sociālā uzņēmuma darbība nav savienojama ar sociālā uzņēmuma statusu izdarīto pārkāpumu vai neatbilstību dēļ.

Likuma grozījumi paredz uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijas. 

Plašāk par tēmu:

Paplašinās policijas tiesības pieņemt lēmumu par personas, kas rada vardarbības draudus, nošķiršanu

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par policiju”. Ar tiem plānots noteikt, ka policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par personas, kas rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas.

Grozījumi attieksies uz gadījumiem, kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, norādīts likumprojekta anotācijā.

Šobrīd policijas darbinieks var pieņemt lēmumu par nošķiršanu tikai uz aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pamata.

Izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu gadījumus, kad pastāv tūlītējs vardarbības draudu risks, bet policijas darbinieks nav tiesīgs nošķirt personu, kas rada draudus, jo aizsargājamā persona atsakās iesniegt pieteikumu lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat ar grozījumiem paplašināts to pazīmju loks, kas paredz diskriminācijas aizliegumu policijas darbā. Izmaiņas nepieciešamas, jo pašlaik likumā ietvertais diskriminācijas pazīmju, kas var radīt nevienlīdzīgu attieksmi, tvērums ir šaurāks nekā Satversmē nostiprinātais un neietver visus iespējamos diskriminācijas veidus, tai skaitā seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, skaidro priekšlikuma autori Iekšlietu ministrijā.

Plašāk par tēmu:

Atteikšanās no sertifikācijas procesa māsas praksē

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi likumprojektus “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” ” un “Grozījumi Ārstniecības likumā”, ar kuriem tiek atcelta prasība par specialitātes sertifikāta nepieciešamību patstāvīgas profesionālas darbības veikšanai māsas specialitātē.

Jaunā redakcijā izteikta likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 14. panta otrā daļa, nosakot, ka “personai ir tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību māsas profesijas specialitātēs, ja tā izpildījusi attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības”.

Savukārt Ārstniecības likuma 26. panta otrā daļa, kas šobrīd paredz, ka “patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā”, papildināta ar teikumu, ka “māsām atļauts patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei, ja viņas ir ieguvušas profesionālās kvalifikācijas apliecību un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā”.

Ārstniecības likuma Pārejas noteikumi papildināti ar 35. punktu, kas paredz: “Māsa, kura nav ieguvusi izglītības dokumentu, kas apliecina to, ka attiecīgā māsas profesijas specialitāte vai attiecīgā ārstnieciskā vai diagnostiskā metode māsas praksē ir apgūta, bet kurai 2022. gada 24. janvārī bija derīgs attiecīgās māsas profesijas specialitātes vai attiecīgās ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes māsas praksē ārstniecības personas sertifikāts, drīkst turpināt patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā māsas profesijas specialitātē un attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē māsas praksē.”

Konceptuāls atbalsts aizliegumam audzēt kažokzvērus kažokādu ieguvei no 2026. gada

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei.

Dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, norādīts deputātu iesniegtā likumprojekta anotācijā. Tajā ietverta arī atsauce uz aptauju, kurā secināts, ka dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei neatbalsta 63% Latvijas iedzīvotāju.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām. Tā autori atsaucas uz Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulu, kurā teikts: “Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.”

Tautsaimniecības komisijas konceptuāli atbalstītie grozījumi paredz no 2026. gada 1. janvāra aizliegt audzēt un turēt lauksaimniecības dzīvniekus, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Jauns Trauksmes celšanas likumprojekts galīgajā lasījumā

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija galīgajam lasījumam atbalstīja jaunu Trauksmes celšanas likuma projektu.

Ar to paredzēts pilnveidot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā, kā arī pārņemt direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.

Jauns regulējums izstrādāts, jo, pārņemot direktīvas prasības un precizējot līdzšinējā likuma normas, nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus, teikts likumprojekta anotācijā.

Jaunajā likuma projektā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.

Paredzēts, ka aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām attieksies ne tikai uz pašu trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.

Plašāk par tēmu:

Nodokļu atvieglojumi piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā.

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmās zemes nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa.

Savukārt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks.


Plašāk par tēmu
LV portāla skaidrojumu ciklā:  

Karavīru rehabilitācija kopā ar ģimenēm pēc starptautiskajām operācijām

Sociālo un darba lietu komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ar kuriem iecerēts nodrošināt iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm – laulāto vai partneri un nepilngadīgajiem bērniem.

Sociālās rehabilitācijas mērķis ir karavīru vai zemessargu iekļaušanās sabiedrībā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas, norādīts likumprojekta anotācijā. Sociālā rehabilitācija ilgst desmit dienas, un karavīru uz to nosūta trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no misijas. Šo desmit dienu laikā karavīram nav iespējas būt kopā ar savu ģimeni.

Plānots, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra sniegs sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, dalības NATO vai Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas jūras spēku komponentēs, ja karavīrs pildījis dienesta pienākumus uz kuģa jūrā ne mazāk kā trīs mēnešus, šo karavīru un zemessargu laulātajiem un bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu vai nav pabeiguši vidējās izglītības iestādi. Tāpat paredzēts, ka rehabilitāciju varēs saņemt arī karavīru un zemessargu faktiskie partneri, ar kuriem karavīram un zemessargam ir kopīgi bērni vai mājsaimniecība.

Līdz 28. februārim pagarina ārkārtējo situāciju

Saeima apstiprināja valdības veiktās izmaiņas rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kas tostarp paredz visā valsts teritorijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 28. februārim.

Ārkārtējā situācija izsludināta ar mērķi apturēt straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, kā arī mazināt novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību.

Apstiprināti arī citi valdības veiktie grozījumi rīkojumā. Tostarp precizēta kārtība, kādā pirmsskolas izglītojamie, kā arī skolēni virs 12 gadu vecuma, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, varēs piedalīties sporta nodarbībās iekštelpās.

Grozījumi arī paredz, ka par valsts budžeta līdzekļiem var organizēt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas klientu, tai skaitā klientu ar pabeigtu primāro vakcināciju vai balstvakcināciju, vai pārslimošanas sertifikātu, testēšanu ar Covid-19 rutīnas skrīninga testu.

Plašāk par izmaiņām ārkārtējās situācijas regulējumā:

Līdz ārkārtējās situācijas beigām atjauno slimības pabalsta izmaksu

Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem atjaunota slimības pabalsta izmaksa jau no pirmās darbnespējas dienas ar Covid-19 saslimušām vai mājas karantīnā esošām personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. 

Šāda kārtība attieksies arī uz personām, kuras saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19. 

Jau iepriekš bija noteikts, ka no 2021. gada 6. novembra līdz 31. decembrim personām ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām no darbnespējas pirmās līdz trešajai dienai izsniedz darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķir un izmaksā slimības pabalstu.

Ar ceturtdien Saeimā pieņemtajiem likuma grozījumiem šī kārtība atjaunota arī laika periodā no 17. janvāra līdz 28. februārim. 

Ja persona būs nosūtīta veikt Covid-19 testu un analīzes būs pozitīvas, slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz dienai, kad persona būs atguvusi darbspējas. Savukārt, ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, B lapa būs noslēdzama trešajā darbnespējas dienā, un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājami vispārējā kārtībā. 

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI