SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 54 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
20
20

Kādi ierobežojumi ir spēkā ārkārtējās situācijas laikā

Publicēts pirms 2 nedēļām. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Uzmanību! 

No 2021. gada 21. oktobra līdz 14. novembrim valstī tiek būtiski pastiprināti epidemioloģiskās drošības pasākumi, ieviešot t. s. “lokdaunu” jeb “mājsēdi”. Šobrīd plānots, ka no 15. novembra būs iespējams atjaunot šajā publikācijā izklāstīto klātienes pakalpojumu sniegšanas, izglītības, privātu un publisku pasākumu norisi, taču primāri tikai epidemioloģiski drošajā režīmā – cilvēkiem, kuri var uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Aktuālie ierobežojumi līdz 14. novembrim apkopoti šeit – Kādi ierobežojumi ir spēkā “lokdauna” jeb “mājsēdes” laikā līdz 14. novembrim.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

No 11. oktobra valstī tiek izsludināta ārkārtējā situācija. Tas nozīmē, ka turpmākos trīs mēnešus, līdz 2022. gada 11. janvārim, ikvienam iedzīvotājam ir jārēķinās ar īpašu tiesisko režīmu. Tā mērķis ir iespējami efektīvāk ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību, lai nodrošinātu bērniem iespēju turpināt mācīties klātienē un nosargātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti sniegt medicīnisko palīdzību tiem, kam tā nepieciešama. Apkopotā veidā ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem sniedzam informāciju par šobrīd aktuālajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. LV portāls turpinās sniegt skaidrojumus par atsevišķām situācijām, sadarbojoties ar nozares un tiesību ekspertiem.

īsumā

No 11. oktobra visiem iedzīvotājiem saistoši epidemioloģiskās drošības noteikumi ir apkopoti Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un jaunajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (tie aizstāj līdzšinējos MK noteikumus Nr. 360, kuri 11. oktobrī zaudē spēku).

Der zināt, ka ārkārtējās situācijas laikā netiek piemēroti vairāki MK noteikumu Nr. 662 punkti un apakšnodaļas. 1

Epidemioloģiskās drošības līmeņi – “zaļais” un “sarkanais”

MK noteikumi Nr.662 paredz, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek noteikti, ievērojot trīs drošības līmeņus, ņemot vērā apstākļus, vai attiecīgajā vietā – telpā, teritorijā, publiska vai privāta pasākuma norises, pakalpojuma sniegšanas vai darba vietā – atrodas vakcinēti, izslimojuši, testēti cilvēki vai personas, kuru statuss šajā aspektā nav zināms.

Trīs epidemioloģiskās drošības līmeņu definīcijas ir atrodamas MK noteikumu Nr. 662 2.23.–2.25. apakšpunktā.

Lai būtu vieglāk uztvert, šos līmeņus var apzīmēt ar krāsām:

  • epidemioloģiski droša jeb “zaļā” vide – ja tajā atrodas tikai pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas;
  • epidemioloģiski daļēji droša jeb “dzeltenā” vide – ja tajā atrodas tikai pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas, vai tādas personas, kuras var uzrādīt testēšanas sertifikātu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 24 stundu laikā veiktu antigēna testu, ja šo testu rezultāti ir negatīvi, kā arī šīs personas pavadošie bērni līdz 12 gadu vecumam;
  • epidemioloģiski nedroša jeb “sarkanā” vide – ja tajā esošo personu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas fakts nav zināms vai kura neatbilst epidemioloģiski drošas vai daļēji drošas vides prasībām.

Ārkārtējās situācijas laikā jārēķinās, ka lielākā daļa pakalpojumu un pasākumu tiek nodrošināti tikai drošajā – “zaļajā” – režīmā ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz bērniem.

Arī “zaļajā” režīmā turpmāk ir jāievēro papildu epidemioloģiskās drošības prasības.

Ārkārtējās situācijas laikā saimniecisko pakalpojumu sniegšana epidemioloģiski daļēji drošā jeb “dzeltenajā” vidē netiek paredzēta.

Pilnībā tiek aizliegts sniegt saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos (5.11. apakšpunkts).

Kas uzskatāma par pilnībā vakcinētu personu

Pilnībā pret Covid-19 vakcinēta ir persona:

  • kurai ir ievadīts pilnam vakcinācijas kursam ar konkrēto vakcīnu atbilstošs vakcīnu devu skaits un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas;
     
  • kurai ir ievadītas vakcīnu jauktas devas (atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai) un kopš vakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājušas 14 dienas;

  • kurai ar RNS testu ir iepriekš apstiprināta inficēšanās ar Covid-19 un ir pagājušas 14 dienas, kopš ievadīta viena vakcīnas deva.

Lai persona Latvijā tiktu atzīta par vakcinētu, tai jāsaņem Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrēta, vai Pasaules Veselības organizācijas atzīta, vakcīna.

Pilnībā vakcinētas personas definīcija ir pieejama MK noteikumu Nr. 662 2.16. apakšpunktā.

Cik ilgi pēc inficēšanās persona uzskatāma par pārslimojušu

MK noteikumu Nr. 662 2.17. apakšpunkts paredz, ka pārslimojusi persona ir persona, kurai ir apstiprināta Covid-19 diagnoze, veicot RNS testu, un kopš parauga ņemšanas datuma pirmā pozitīvā testa vienas saslimšanas epizodes ietvaros ir pagājušas vienpadsmit, bet ne vairāk kā 180 dienu.

Kas atļauts nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē

Nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē netiek ierobežoti tikai tādi pakalpojumi, kas ir vitāli nozīmīgi cilvēku sadzīvei, piemēram, sabiedriskais transports, pirmās nepieciešamības veikalu pieejamība, remontdarbi, bankas vai pasta nodaļas apmeklējums vai ir saistīti ar cilvēku pamattiesību īstenošanu (gājieni, sapulces, piketi), protams, ievērojot epidemoloģiskās drošības prasības, skaidrots rīkojuma projekta anotācijā.

Valdības rīkojuma 5.13. apakšpunktā ir uzskaitīti pasākumi un pakalpojumi, kādi ārkārtējās situācijas laikā ir atļauti personām, neuzrādot Covid-19 sertifikātu, tātad “sarkanajā” vidē:

  • Piedalīties privātos pasākumos un miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos) var, ievērojot dalībnieku skaita ierobežojumu:
    • iekštelpās pulcējas ne vairāk kā 10 personu;
    • ārtelpās pulcējas ne vairāk kā 20 personu.
  • Saņemt pakalpojumus un kultūras pakalpojumus individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros klātienē, ja pakalpojuma sniedzējam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un pakalpojuma sniegšanas telpā neatrodas citas personas. Plašāk >> Saimnieciskie pakalpojumi, skaistumkopšana
  • Saņemt pakalpojumus brīvā dabā klātienē un piedalīties pasākumos, kuros apmeklētāji atrodas vieglajā transportlīdzeklī vai individuālajā peldlīdzeklī, ja pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizēšanā iesaistītajām personām, kas nonāk saskarē ar apmeklētājiem, ir sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts.
  • Piedalīties reliģiskās darbības norisēs iekštelpās un ārtelpās, ja vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no telpu platības un tiek lietotas sejas maskas.
  • Izmantot sabiedrisko transportu, lietojot sejas maskas un ievērojot noteikto transportlīdzekļa ietilpības maksimālo robežu (80%). Plašāk >> Sabiedriskais transports
  • Saņemt pasta pakalpojumus, ja vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no iekštelpu platības un tiek lietotas sejas maskas.
  • Saņemt ēdienu līdzņemšanai, ja pakalpojuma sniedzējam, kas nonāk ciešā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Pakalpojuma saņemšanas vietā vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo iekštelpu platības un tiek lietotas sejas maskas. Plašāk >> Sabiedriskā ēdināšana
  • Viesnīcas (izmitināšanas) pakalpojumi individuāli vai vienas mājsaimniecības locekļiem, ja pakalpojuma sniedzējam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Tāpat nedrošajā jeb “sarkanajā vidē” tiek nodrošināti tirdzniecības pakalpojumi pirmās nepieciešamības preču veikalos, kas uzskaitīti 5.16. apakšpunktā.  

Kādi veikali būs pieejami – epidemioloģiskās drošības prasības tirdzniecības vietās

Ārkārtējās situācijas laikā tiek ieviesti pastiprināti drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos. Veikali atkarībā no preču sortimenta darbojas nedrošajā (“sarkanajā”) vai drošajā (“zaļajā”) režīmā, ievērojot papildu epidemioloģiskās drošības prasības – ierobežots apmeklētāju skaits, obligāta pircēju uzskaites līdzekļu izmantošana, sejas masku lietošana.

Tirdzniecības vietas ārpus telpām darbojas nedrošajā “sarkanajā” vidē, lietojot sejas maskas (5.12.2. apakšpunkts).


Tirdzniecības pakalpojumi telpās nedrošajā “sarkanajā” vidē

Rīkojuma 5.16. apakšpunkts paredz, – nodrošinot, ka tirdzniecības zālē telpās atrodas ierobežots skaits apmeklētāju (pieļaujamo apmeklētāju skaitu aprēķina, ievērojot, ka vienai personai tiek paredzēti 25 m2 no publiski pieejamās iekštelpas platības) un apmeklētāju plūsma ir pilnībā nodalīta no citiem drošajā “zaļajā” režīmā sniegtajiem pakalpojumiem, nedrošajā “sarkanajā” vidē darbojas:

  • pārtikas veikali (kuros 70 % no sortimenta ir pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi);
  • aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas);
  • optikas veikali;
  • dzīvnieku barības veikali;
  • preses tirdzniecības vietas;
  • higiēnas preču veikali (veikali, kuros 70 % no sortimenta ir higiēnas preces);
  • telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas;
  • degvielas uzpildes stacijas.

Ja veikalā vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, tajā vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.


Pārējie tirdzniecības
pakalpojumi telpās – tikai drošajā “zaļajā” vidē

Pārējās tirdzniecības vietas, kuras neietilpst iepriekš minētajā sarakstā, iekštelpās klātienē darbojas tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, nosakot tādu pieļaujamo apmeklētāju skaitu, lai vienai personai tiktu nodrošināti 15 m2 pieejamās telpas platības. Arī veikalos, kuri darbojas tikai “zaļajā” režīmā, apmeklētājiem un pārdevējiem ir jāvalkā sejas maskas (rīkojuma 5.15. apakšpunkts).


Papildu ierobežojumi tirdzniecības centriem brīvdienās

Rīkojuma 5.20. apakšpunkts paredz – ārkārtējās situācijas laikā, līdz 11. janvārim, brīvdienās un svētku dienās ir aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas), izņemot iepriekš minētajās pirmās nepieciešamības tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās, pārtikas veikalos, aptiekās u. c.

Šis nosacījums netiek attiecināts uz tirdzniecības vietām, kurām ir atsevišķa ieeja no ārtelpas un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Tāpat rīkojums paredz, ka pakalpojumi, kurus nav iespējams sniegt attālināti vai to sniegšana attālināti radītu risku cilvēku pamattiesību nodrošināšanai, piemēram, banku sniegtie pakalpojumi, saimnieciskie pakalpojumi, kas saistīti ar remontu, piemēram, kurpnieka pakalpojumi, var tikt sniegti klātienē (5.13.9. apakšpunkts) arī brīvdienās un svētku dienās tirdzniecību centros (5.20. apakšpunkts).

Attālināta preču izsniegšana

Attālināti (distances tirdzniecībā) iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kuras strādā epidemioloģiski nedrošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas tiek pilnībā nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem, un ar atsevišķu ieeju no ārtelpas, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām (rīkojuma 5.19. apakšpunkts).

Iepirkšanās līdzekļu (grozu, ratu) skaits un citas prasības

Gan nedrošajā “sarkanajā”, gan drošajā “zaļajā” režīmā strādājošie veikali apmeklētāju plūsmu var kontrolēt ar iepirkšanās līdzekļu, piemēram, grozu, ratu, veikala nodrošinātu iepirkšanās somu vai tml. palīdzību. To skaits nedrīkst pārsniegt pieļaujamo apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Tirdzniecības vietā, kurā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta (rīkojuma 5.17. apakšpunkts).

Ja tirdzniecības centra kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7 000 m2, jānodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

Sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts

Eiropas Savienības vienots derīgs digitāls vai papīra formāta apliecinājums par personas epidemioloģisko drošību Covid-19 infekcijas gadījumā noteiktā laika periodā.


Ir trīs veidu sertifikāti:

  • vakcinācijas sertifikāts – lai apliecinātu, ka persona ir pilnībā vakcinēta;

  • pārslimošanas sertifikāts – lai apliecinātu, ka persona ir pārslimojusi Covid-19;

  • testēšanas sertifikāts – lai apliecinātu, ka personai ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. 

Sertifikātu var saņemt izveidot, lejupielādēt vai izdrukāt no tīmekļvietnes www.covid19sertifikats.lv, vai saņemt klātienē valsts pārvaldes vienotajā klientu apkalpošanas centrā. Patlaban šādi centri darbojas 93 pašvaldībās, kopā 124 vietās: VPVKAC adrešu saraksts un kontaktinformācija.

Pārliecināties, ka personas uzrādītais digitālais Covid-19 sertifikāts ir derīgs, pakalpojumu sniedzējs var vietnē www.Covid19sertifikats.lv, kā arī izmantojot speciālu mobilo lietotni.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi – tikai “zaļajā” vidē

Ārkārtējās situācijas laikā pastiprināti piesardzības pasākumi noteikti arīdzan sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00.

Lai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu padarītu iespējami epidemioloģiski drošāku, turpmāk tos gan iekštelpās, gan ārtelpās var sniegt tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, papildus nodrošinot šādus rīkojuma 5.22. apakšpunkta nosacījumus:

  • pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras personas;
  • starp galdiņiem ir vismaz trīs metru distance, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, izņemot ēdināšanu līdzņemšanai un starptautiskās lidostas “Rīga” termināļos esošās ēdināšanas vietas, darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00.

Ja apmeklētāju vidū ir bērni

Ekonomikas ministrija skaidro: “Ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā atrodas gan apmeklētāji ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, gan arī vecāki ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu kopā ar bērniem līdz 12 gadu vecumam bez sertifikāta vai no 12 gadu vecuma ar Covid-19 testa sertifikātu vai izglītības iestādē veiktu testu, kas nav vecāks par 72 stundām un ir negatīvs, plūsmām jābūt nodalītām laikā vai telpā: telpai ir jābūt norobežotai (piemēram, ar sienu vai norobežojošu lentu un 2 metru distanci), un šīs divas apmeklētāju plūsmas nepārklājas.”


Ēdiena izsniegšana līdzņemšanai

Izņēmums ir ēdiena izsniegšana līdzņemšanai, ko var veikt, nepieprasot uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējam, kas nonāk ciešā kontaktā ar klientu, ir derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sadarbspējīgs sertifikāts. Šajā gadījumā pakalpojuma saņemšanas vietā vienai personai jānodrošina ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo iekštelpu platības. Visām personām ir jāievēro distance un jālieto sejas maskas (5.13.7. apakšpunkts).  

Saimniecisko pakalpojumu sniegšana – tikai “zaļajā” vidē

Lai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanu padarītu iespējami drošāku, tādus pakalpojumus kā skaistumkopšanas pakalpojumus, tirdzniecības izstādes, remontdarbnīcas, ķīmiskās tīrītavas, fotopakalpojumus, ar atrakcijām saistītus pakalpojumus ārtelpās u. c., turpmāk var sniegt tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot papildu nosacījumus, kas uzskaitīti rīkojuma 5.12. apakšpunktā:

  • vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpas platības (ja telpa ir mazāka par 15 m2, tajā vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs;
  • tiek nodrošināta 2 metru distances ievērošana starp individuāliem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem;
  • izstāžu norises vietās eju platums starp izstāžu stendu rindām vai distance starp vairākām vienā telpā esošām pakalpojuma sniegšanas vietām ir vismaz trīs metri.

Aizliegts sniegt saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos (5.11. apakšpunkts).

Individuāls pakalpojums, ja personai nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta

Ārkārtējās situācijas laikā ir atļauts saņemt pakalpojumus individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un pakalpojuma sniegšanas telpā neatrodas citas personas (rīkojuma 5.13.2. apakšpunkts). Pakalpojumu var saņemt brīvā dabā, taču arī tādā gadījumā ir spēkā prasība, ka pakalpojuma sniedzējam, kurš nonāk saskarsmē ar klientu, ir derīgs Covid-19 sertifikāts (rīkojuma 5.13.3. apakšpunkts).


Ja pakalpojums nepieciešams bērnam

Ekonomikas ministrija skaidro: “Pilnībā vakcinētu vai pārslimojušu vecāku pavadībā pakalpojumus, tai skaitā skaistumkopšanas pakalpojumus, var saņemt arī bērni līdz 12 gadu vecumam bez Covid-19 sertifikāta un bērni no 12 gadu vecuma ar sertifikātu vai izglītības iestādē veiktu Covid-19 testu, kas nav vecāks par 72 stundām.”


Ierobežots darba laiks

Saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00. Vienlaikus rīkojuma 5.14. apakšpunkts paredz izņēmumu šāda veida saimnieciskās darbības pakalpojumiem, kuri var darboties līdz plkst. 23.00:

  • pakalpojumi, kurus nav iespējams sniegt attālināti vai to sniegšana attālināti radītu risku cilvēku pamattiesību nodrošināšanai, piemēram, atbalsta saņemšana psiholoģiskās atbalsta grupās (5.13.9. apakšpunkts). Rīkojuma grozījuma anotācijā ir paskaidrots, ka tie varētu būt arī remonta pakalpojumi;
  • vitālas nepieciešamības tirdzniecības vietas (pārtikas veikali, aptiekas u. c.).


Pulcēšanās ierobežojumi

Kultūras un sporta pasākumi – gan privāti, gan publiski – tikai drošajā jeb “zaļajā” režīmā

Valdības rīkojuma 5.10. apakšpunkts paredz, ka organizēt un apmeklēt pasākumus (tai skaitā privātus pasākumus publiskās telpās vai vietās), piedalīties un apmeklēt sporta norises, piedalīties un apmeklēt sporta sacensības var tikai epidemioloģiski drošajā jeb “zaļajā” vidē.

Turklāt arī drošajā vidē ir jāievēro vispārēji drošības principi:

  • tiek veikta vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu pārbaude;
  • netiek pieļauta tādu personu klātbūtne, kuras neatbilst prasībām, lai uzturētos epidemioloģiski drošā vidē;
  • tiek lietotas sejas maskas (sejas masku var nelietot fizisko aktivitāšu un sporta treniņu laikā, kā arī sportisti fizisko aktivitāšu laikā sporta sacensībās).

Pasākumu norisei atvēlēts ierobežots laiks – no plkst. 6.00 līdz plkst. 21.00 (šai prasībai ir noteikts pārejas periods). Ilgāk norisinās kultūras pasākumi, kuriem jābeidzas līdz plkst. 23.00, piemēram, teātra izrādes (5.14. apakšpunkts).


Papildu prasības publiskiem pasākumiem – fiksētas sēdvietas un FFP2 respiratori “stāvpasākumos”

Papildus vispārējiem epidemioloģiskās drošības principiem publiskos pasākumos tiek noteikts, ka jānodrošina virkne citu prasību.

Apmeklētāju izvietojums pasākuma laikā:

  • apmeklētāji pasākuma norises laikā atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās (rīkojuma 5.24.1. apakšpunkts);
  • blakus sēdvietās atrodas ne vairāk kā divas personas. Starp katrām blakus esošajām divām sēdvietām tiek nodrošināta ne mazāk kā divu sēdvietu distance vai aizsargbarjera, sēdvietas dažādās rindās tiek izkārtotas pamīšus (rīkojuma 5.24.3. apakšpunkts);
  • ja apmeklētāji atrodas stāvvietās, vienam apmeklētājam tiek paredzēts ne mazāk kā 3 m2 no publiski pieejamās pasākuma norises vietas un pasākuma laikā jālieto FFP2 respiratori (rīkojuma 5.24.1. apakšpunkts).

Apmeklētāju skaits un plūsmas organizācija:

  • pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 1000 apmeklētāju, ja apmeklētāju skaits pārsniedz 500 cilvēku, tad apmeklētāji atrodas nodalītos sektoros līdz 300 cilvēkiem katrā (rīkojuma 5.24.2. apakšpunkts);
  • apmeklētāji, kas atrodas dažādos norobežotos telpas sektoros, savstarpēji nesatiekas (rīkojuma 5.24.4. apakšpunkts);
  • pasākuma norises laikā apmeklētāju plūsma tiek organizēta tā, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos un nodrošinātu divu metru distances ievērošanu ārpus sēdvietām (rīkojuma 5.24.5. apakšpunkts).

Pasākuma rīkotājs nodrošina biļešu personalizāciju vai pasākuma apmeklētāju reģistrāciju. Pasākuma rīkotājs vienu mēnesi uzglabā šādu informāciju par apmeklētāju: vārds, uzvārds, kontakttālrunis, konkrēta sēdvieta pasākumā (rīkojuma 5.24.6. apakšpunkts). Informācija tiek sniegta Slimību un profilakses kontroles centram, ja nepiciešama epidemioloģiskā izmeklēšana.


Ja pasākumā piedalās bērni

Ņemot vērā, ka Latvijā netiek nodrošināta bērnu līdz 12 gadu vecumam vakcinācija pret Covid-19, bērniem šajā vecumā netiek izvirzīta prasība uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Rīkojuma 5.10.6. apakšpunkts arī pieļauj, ka bērni no 12 gadu vecuma var uzrādīt testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veikta skrīninga testu ar negatīvu rezultātu.

Rīkojuma projekta anotācijā paskaidrots: “Pilnībā vakcinētu vai pārslimojušu vecāku pavadībā pasākumus fiksētās sēdvietās vai pakalpojumus, kas neparedz aktīvu pārvietošanos, var apmeklēt arī bērni līdz 12 gadu vecumam bez sadarbspējīga sertifikāta un bērni no 12 gadu vecuma ar sadarbspējīgu sertifikātu vai izglītības iestādē veiktu Coivid-19 testu, kas nav vecāks par 72 stundām. Šādā gadījumā ģimenes ar bērniem ir jānodala no pārējās cilvēku plūsmas” (tas noteikts arī rīkojuma 5.10.5. apakšpunktā).


Pārejas periods publiskiem un privātiem pasākumiem

Uz pasākumiem, tai skaitā kultūras pasākumiem, konferencēm, sporta pasākumiem un sacensībām, kas izsludināti līdz 2021. gada 8. oktobrim un kuri notiek epidemioloģiski drošā vidē, netiek attiecināti nosacījumi attiecībā uz cilvēku skaitu un pasākuma norises laiku līdz 2021. gada 18. oktobrim (5.25.1. apakšpunkts).

Pasākumos, kuros nav personalizētu sēdvietu jau no šodienas apmeklētājiem ir jāvalkā FFP2 respiratori.


Cilvēku skaita ierobežojums privātiem un publiskiem pasākumiem “sarkanajā” jeb nedrošajā vidē

Valdības rīkojuma 5.13. apakšpunkts paredz, ka nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē, neuzrādot Covid-19 sertifikātu, privātos pasākumos un miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos) var piedalīties, ievērojot dalībnieku skaita ierobežojumu:

  • iekštelpās pulcējas ne vairāk kā 10 personu;
  • ārtelpās pulcējas ne vairāk kā 20 personu.

Arī privātiem pasākumiem, kas ieplānoti līdz 2021. gada 8. oktobrim un notiek publiskās vietās epidemioloģiski drošā vidē, netiek attiecināti šo noteikumu nosacījumi līdz 18. oktobrim (5.25.2. apakšpunkts), izņemot prasību par sejas masku lietošanu.

Sabiedriskais transports – no 25. oktobra braukšanas atlaides nepiemēros pasažieriem bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta

Ārkārtējās situācijas laikā, nodrošinot un izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, jāievēro Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 3.7. apakšnodaļa “Transporta pakalpojumu sniegšanas nosacījumi”.

Tas nozīmē, ka transporta pakalpojumi arī turpmāk tiek sniegti epidemioloģiski nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē, nekontrolējot pasažieru epidemioloģisko statusu.

Lai primāri nodrošinātu skolēnu, studentu un izglītības iestāžu mācībspēku nokļūšanu uz un no mācību iestādēm, pasažieru skaits transportlīdzeklī paliek tāds pats, kā noteikts iepriekš, – tas nedrīkst pārsniegt 80% no transportlīdzekļa ietilpības (MK noteikumu Nr. 662 100. punkts).

Pieturvietās ārpus reģionālās nozīmes maršrutu galapunktiem, ja nepieciešams uzņemt pasažierus, ietilpība noteikta 85% apmērā. Lai mazinātu epidemioloģiskos riskus, pārvadātājam ir jānodrošina regulāra transportlīdzekļa dezinfekcija un salona vēdināšana.

Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, pasažieriem vietas jāizvēlas tā, lai transportlīdzekļa salons būtu vienmērīgi piepildīts un būtu iespējami ievērotas distancēšanās prasības.

Lai mazinātu epidemioloģiskos riskus, pārvadātājam ir jānodrošina regulāra transportlīdzekļa dezinfekcija un salona vēdināšana.

Prasība lietot sejas maskas

Pasažieriem paliek spēkā obligāta prasība brauciena laikā lietot sejas maskas.

MK noteikumu 94. punkts paredz: “Pasažieri lieto sejas maskas transportlīdzeklī, taksometrā vai vieglajā automobilī, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus. Sejas maskas lieto sabiedriskā transporta darbinieki, kuri nonāk saskarsmē ar pasažieriem (piemēram, kontrolieri, konduktori, transporta vadītāji).”

Transportlīdzekļa vadītājs var nelietot sejas masku, ja atrodas no pasažieriem pilnībā nodalītā kabīnē.


No 25. oktobra atlaides nepiemēros pilngadīgiem pasažieriem bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta

Vienlaikus valdības rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.27. apakšpunktā ir noteikts, ka, sākot ar 2021. gada 25. oktobri, sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, kurš saņem dotāciju no pašvaldību līdzekļiem, nesniedz braukšanas maksas atvieglojumus pilngadīgām personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.


Pārvadājumi “zaļajā” režīmā

MK noteikumu 662. 92. punktā paredzēta arī iespēja, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājs valstspilsētās var noteikt, ka pārvadājumi pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek veikti personām ar derīgu sadarbspējīgu sertifikātu. Tādā gadījumā netiek piemērota prasība par maksimālo salona piepildījumu. 


Darba organizācijas principi*

* Šī sadaļa veidota, ievērojot rīkojuma spēkā esošo redakciju un projekta anotāciju. Plašāks skaidrojums par darbinieka tiesībām ārkārtējās situācijas laikā tiks sagatavots sadarbībā ar nozares speciālistiem. 

**
Labklājības ministrijas informatīvais materiāls darba devējiem, kā rīkoties jauno Covid-19 ierobežojumu un ārkārtējās situācijas laikā


Valdības rīkojuma 5.1. apakšpunkts paredz, ka darba devējs:

  • darbiniekiem (amatpersonām) nodrošina attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to atļauj;
  • organizē darbu tā, lai klātienē ar darba devēja norīkojumu darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki (amatpersonas), kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā;
  • nodrošina, ka darbinieki, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, darba telpās atrodas tikai ar Covid-19 testēšanas sertifikātu vai darba devēja veiktu antigēna testu, kas nav vecāks par 72 stundām;
  • nepieļauj darbinieku pulcēšanos vietās, kuras nav saistītas ar tiešo darba pienākumu veikšanu.

Šīs prasības var neattiecināt uz darbiniekiem (amatpersonām), kurām, veicot darba pienākumus, ir nebūtisks risks nonākt kontaktā ar citiem darbiniekiem (amatpersonām) vai apmeklētājiem gan darba vietā, gan koplietošanas telpās, teikts rīkojuma 5.9. apakšpunktā.

Rīkojuma projekta anotācijā tiek skaidrots: “Lai uzturētu drošu vidi darba vietās, darba devējam iespēju robežās darbs jāorganizē attālināti. Darbinieki, kuri nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši, klātienē iekštelpās darba vietā var atrasties tikai ar darba devēja rīkojumu, kas pamato šo darbinieku nepieciešamību organizācijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Ir iespējami atsevišķi izņēmumi, kad darbinieks savā darba vietā var atrasties bez sadarbspējīga sertifikāta, proti, darbinieki, kuri savus darba pienākumus veic, nesaskaroties ar citiem darbiniekiem, apmeklētājiem vai pakalpojuma saņēmējiem, piemēram, kurinātāji, telpu uzkopēji, apsargi, auto šoferi, u. c. darbinieki, kuri strādā atsevišķā noslēgtā telpā vai ārtelpās.”

Savukārt Labklājības ministrijas sagatavotajās vadlīnijās uzsvērts: “Līdzīgi kā iepriekšējo ārkārtējo situāciju laikā attālināti būtu veicami visi tie darbi, kurus objektīvi var veikt ārpus uzņēmuma telpām, saglabājot atsevišķus izņēmumus.

Klātienē darbs organizējams tā, lai ar darba devēja norīkojumu savus darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki (amatpersonas), kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā. Tos darbiniekus (amatpersonas), kuri drīkst veikt savus darba (amata) pienākumus klātienē, skaidri nosaka darba devējs, atbilstoši dokumentējot šo faktu. Darba devēja ziņā ir izvēlēties uzņēmumam (iestādei) atbilstošāko risinājumu (rīkojums, darbinieku saraksts, darba kārtības noteikumi u. c.

Gadījumā, ja darba pienākumi ir veicami klātienē, tad darba devējs nodrošina, ka darba telpās atrodas darbinieki ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Rīkojums (5.1.3. apakšpunkts) pieļauj arī to, ka darba telpās var atrasties tādi darbinieki (amatpersonas), kuriem ir Covid-19 testēšanas sertifikāts vai darba devēja veikts antigēna tests, kas nav vecāks par 72 stundām.

Lai ievērotu epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu, darba devējs nedrīkst pieļaut darbinieku (amatpersonu) pulcēšanos darba vietās, kas nav saistītas ar tiešo darba pienākumu veikšanu, piemēram, zālēs, ģērbtuves, ēdināšanas vietas utt. (5.1.4. apakšpunkts).



Jāveic darbinieka inficēšanās riska darbā klātienē novērtējums

Tādējādi valdības rīkojuma 5.7. apakšpunkts arī nosaka, ka darba devējam jāizvērtē katra darbinieka (amatpersonas), tostarp brīvprātīgo un personu ar ārpakalpojuma līgumiem, darba (amata, dienesta) pienākumus un darba apstākļus klātienē, nosakot inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai.

Pamatojoties uz minēto inficēšanās risku izvērtējumu darba vietā, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu, pieprasa, lai darbiniekam (amatpersonai) būtu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, ja, veicot darba (amata, dienesta) pienākumus, pastāv kāds no minētajiem apstākļiem:

  • darbinieks (amatpersona) ir tiešā saskarsmē ar klientiem, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem no klienta;
  • vairāki darbinieki (amatpersonas) atrodas ilgstošā savstarpējā saskarsmē, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem;
  • darbiniekam (amatpersonai) ir paaugstinātas iespējas inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms;
  • darbinieka (amatpersonas) klātienes darba (amata) pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Valdības rīkojuma 5.2. apakšpunkts nosaka, ka gadījumā, ja darba devējs ir informējis darbinieku (amatpersonu), ka darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, darbinieka (amatpersonas) pienākums ir uzsākt vakcināciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas un to pabeigt ne vēlāk kā 10 dienas pēc vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītā īsākā termiņa.

Savukārt valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt TIKAI TAD, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts (5.3. apakšpunkts).

LM vadlīnijās uzsvērts informēšanas pienākums: „ Darba devējam būtu pienācīgā kārtā jāinformē savus darbiniekus (amatpersonas) par nepieciešamību uzradīt sadarbspējīgu sertifikātu kā darba (amata) izpildes priekšnoteikumu, nosakot arī skaidru šādas rīcības kārtību, tajā skaitā arī saziņas starp darbinieku (amatpersonu) un darba devēju iespējamo kārtību un veidu. Tāpat arī būtu ieteicams informēt darbiniekus (amatpersonas) par tām tiesiskajām sekām, kas iestāsies, ja darbinieks (amatpersona) neuzrādīs atbilstošu sertifikātu.

Kam no 13. oktobra līdz 15. novembrim vakcinācijas sertifikātu var aizstāt Covid-19 testi

No 2021. gada 13. oktobra darbinieki (amatpersonas), kuriem darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, savus darba pienākumus var veikt:

  • līdz 2021. gada 19. oktobrim – ar Covid-19 testēšanas sertifikātu vai negatīvu darba devēja organizētu SARS CoV-2 antigēna testu, kas nav vecāks par 72 stundām;
  • no 2021. gada 20. oktobra līdz 2021. gada 15. novembrim – ar testēšanas sertifikātu.

Arī izglītības iestāžu darbinieki, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, savus darba pienākumus līdz 15. novembrim var veikt, uzrādot testēšanas sertifikātu vai izglītības iestādes skrīninga ietvaros veiktu Covid-19 testa rezultātu, kas ir negatīvs (valdības rīkojuma 5.29. apakšpunkts).



Atstādināšanas pienākums, ņemot vērā Darba likuma regulējumu

Ja darbinieks (amatpersona) vakcināciju nav uzsācis vai pabeidzis noteiktajā termiņā (līdz 2021. gada 15. novembrim), darba devējs darbinieku (amatpersonu) atstādina no darba pienākumu veikšanas (rīkojuma 5.2. apakšpunkts).

Pēc 2021. gada 15. novembra darba izpildei klātienē noteiktos gadījumos būs derīgs tikai vakcinēšanas vai pārslimošanas sertifikāts.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām, norādīts Labklājības ministrijas tīmekļvietnē.



Kas pārejas periodā apmaksā testus?

Valdības rīkojuma 5.5. apakšpunkts paredz, ka tiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti sabiedrībai kritiski svarīgās nozarēs (izglītības iestāžu darbinieki, ārstniecības personas, drošības un glābšanas dienestu darbinieki un ieslodzījuma vietu darbinieki) un kas IR uzsākuši vakcinācijas kursu, bet nav to vēl pabeiguši, Covid-19 testi SARS-CoV-2 RNS vai antigēna noteikšanai tiek nodrošināti valsts apmaksātas rutīnas skrīninga testēšanas ietvaros atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam. Atbilstoši rīkojuma 5.29. punktam izglītības iestādēs testēšanu veic skrīninga ietvaros.

Pārējie darbinieki (amatpersonas), ja darba pienākumu veikšanai, epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai darba vietā vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešams testēšanas sertifikāts, darbinieks (amatpersona) nodrošina Covid-19 testa veikšanu par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju (rīkojuma 5.8. apakšpunkts).

„Ievērojot to, ka rīkojuma 5.8. punkts skaidri nosaka testēšanas izdevumu segšanas kārtību, proti, ka testa veikšanu apmaksā pats darbinieks, tad darba devējam netiek uzlikts pienākums apmaksāt šādus testus, ja vien darba devējs šādu izdevumu segšanu neuzņemas pats brīvprātīgi. Tā kā šis ir īpašs ar epidemioloģisko drošību saistīts regulējums, tad šādā situācijā netiek piemērota Darba likuma 82. panta otrā daļa un Darba aizsardzības likuma 5. panta trešā daļa. Vienlaikus jānorāda, ka Darba likuma 82. panta otrās daļas regulējums ir piemērojams tādā gadījumā, ja attiecībā uz darbinieku, kurš ir pielaists pie darba izpildes (ir atbilstošs sertifikāts vai tests), pastāv pamatotas aizdomas par saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, un šis darbinieks atbilstoši darba devējam rīkojumam veic veselības pārbaudi,” skaidrots LM vadlīnijās.

Kultūrvietu darbība – tikai “zaļajā” vidē*

*  kultūrvieta – muzejs un muzejam radniecīga mākslas un vēstures priekšmetu eksponēšanas vieta (muzejisko priekšmetu krātuve vai ekspozīcija, piemiņas vieta u. c. kultūrvietas, kuras veido un piedāvā sabiedrībai mākslas un vēstures ekspozīcijas un izstādes), bibliotēka, arhīvs, kultūras centrs, mākslas galerija vai izstāžu zāle, brīvdabas estrāde, teātra ēka un tās ārtelpa, koncertzāle un tās ārtelpa, arī vieta, kur tiek organizēts amatiermākslas kolektīvu mēģinājums (MK noteikumu Nr. 662 2.10. apakšpunkts).

Kultūras pakalpojumu sniegšanas vietas (kultūrvietas) telpās darbojas tikai epidemioloģiski drošā “zaļajā” vidē, proti, gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Kultūras vietas turpina darboties, ievērojot šādus rīkojuma 5.10. apakšpunkta nosacījumus:

  • tiek veikta vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija;
  • bērni no 12 gadu vecuma uzrāda testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu skrīninga testu ar negatīvu rezultātu;
  • tiek lietotas sejas maskas;
  • apmeklētājiem nodrošina ne mazāk kā 15 m2 no telpu platības (ja publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 m2, tajā vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs);
  • apmeklētāju ar bērniem plūsmas tiek nodalītas laikā vai telpā.

Kultūrvietām ir noteikts ierobežots darba laiks. Rīkojuma 5.14. punkts paredz, ka tās darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00. Ilgāk norisinās kultūras pasākumi, kuriem jābeidzas līdz plkst. 23.00, piemēram, teātra izrādes (5.14. apakšpunkts).

Kultūras pakalpojumus var sniegt individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros klātienē “sarkanajā” režīmā, nepārbaudot, vai apmeklētājiem ir Covid-19 sertifikāti, taču ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un telpā netrodas citas personas (5.13.2. apakšpunkts).

Tādējādi joprojām izņēmuma kārtā paredzēts, piemēram, bibliotēkās reģistrētajiem lasītājiem nodrošināt individuālu grāmatu apmaiņu un iespēju lietot datoru e-pakalpojumu izmantošanai, ja telpā bez apmeklētāja un bibliotēkas darbinieka nav citu cilvēku.

Amatiermākslas mēģinājumi – “zaļajā” vidē vai individuāli

Rīkojuma 5.26. apakšpunkts paredz, ka amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi klātienē tiek organizēti epidemioloģiski drošā jeb “zaļajā” vidē ar nosacījumu, ja:

  • grupā ir ne vairāk kā 20 personas (neskaitot kolektīva vadītājus);
  • vienai personai tiek nodrošināts ne mazāk kā 15 m2 no mēģinājumam paredzētās telpas platības;
  • izmantojot ģērbtuves, to aizpildījums vienlaikus nepārsniedz 25 %;
  • amatierkolektīva grupas plūsmas nepārklājas ar citu personu plūsmām, proti, dažādi kolektīvi neorganizē kopīgus mēģinājumus;
  • mēģinājuma laikā tiek nodrošināta divu metru distance, izņemot deju nodarbību laikā.

Telpās var nelietot sejas maskas, dziedot, spēlējot pūšaminstrumentu un dejojot.

Personām, kurām nav sadarbspējīga vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta, var apmeklēt individuālas nodarbības vai nodarbības vienas mājsaimniecības ietvaros. Individuālu nodarbību vadītājam jāstrādā ar sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un jāievēro 2 m distance (5.13.2. apakšpunkts).

Latvijas Nacionālais kultūras centrs atgādina, ka mēģinājumos jānodrošina iesaistīto un nodarbināto personu reģistrācija, norādot vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju. Ja konstatēta saslimšana ar Covid-19, pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma ir jānodod mēģinājumos iesaistīto personu dati, kā arī jāsniedz informācija par mēģinājuma norises datumu un vietu, lai varētu veikt epidemioloģisko izmeklēšanu.

Izglītība klātienē – ar sejas maskām un regulāru testēšanu

Viens no valdības deklarētajiem mērķiem papildu ierobežojumu ieviešanai ir mācību klātienē turpināšana. Tas nozīmē, ka ārkārtējās situācijas laikā izglītības process turpināsies klātienē, regulāri veicot skolēnu testēšanu. Vienlaikus tiek pastiprinātas epidemioloģiskās drošības prasības – sejas maskas skolā gan stundu laikā, gan ārpus tām jālieto visiem skolēniem un pedagogiem.

Izglītības procesā tiek piemēroti MK noteikumu Nr. 662 3.8. apakšnodaļas nosacījumi. Proti, izglītības ieguves process (izņemot bērnudārzos un augstskolās) tiek organizēts klātienē epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, veicot skolēnu rutīnas skrīninga testēšanu (MK noteikumu 101. punkts).

Izglītības iestāžu darbinieki, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, savus darba pienākumus var veikt, uzrādot testēšanas sertifikātu vai izglītības iestādes skrīninga ietvaros veiktu Covid-19 testa rezultātu, kas ir negatīvs. Šiem darbiniekiem ir noteikts pārejas periods līdz 15. novembrim, līdz kuram ir jāiegūst vakcinācijas sertifikāts.

Ja Slimību profilakses un kontroles centrs izglītības iestādē konstatēs ļoti augstu Covid-19 infekcijas izplatības risku, triju dienu laikā tiek pārtraukta izglītības iestādes darbība klātienē (rīkojuma 5.31. apakšpunkts).

Izglītības iestādei ir jānodrošina, ka izglītības procesā un pasākumos skolā vienlaikus vienā telpā neatrodas dažādu grupu, klašu vai kursu izglītojamie, šo principu ievērojot arī ārpus telpām, starpbrīžos vai nodarbību ārpus telpām laikā (rīkojuma 5.36. apakšpunkts).

Izglītības iestādes neorganizē, nepiedalās, neatbalsta un neveicina skolēnu un pedagogu dalību klātienes pasākumos un aktivitātēs ārpus izglītības iestādes, piemēram, ekskursijas, teātru un izstāžu apmeklējumus un citus pasākumus. Tāpat ir jāierobežo trešo personu uzturēšanās izglītības iestādes iekštelpās (rīkojuma 5.35. apakšpunkts).

Netiek rīkotas nometnes, izņemot valsts aizsardzības mācības nometnes, kas tiek organizētas epidemioloģiski drošā vidē (rīkojuma 5.38. apakšpunkts). 

Sejas masku lietošana

Rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.30. apakšpunkts paredz, ka izglītības procesa īstenošanā telpās, kurās atrodas vairāk par vienu personu, tiek lietotas sejas maskas, izņemot:

  • bērnus līdz septiņu gadu vecumam;
  • bērnus, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi;
  • ja tas nav iespējams logopēdijas nodarbībā specifiska vingrinājuma izpildei;
  • ja personai ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru dēļ tai trūkst spēju vai iemaņu lietot sejas masku;
  • fizisko aktivitāšu un sporta treniņu laikā;
  • mūzikas instrumentu spēles, vokālās mākslas un dejas procesā.


Bērnudārzi un bērnu uzraudzības pakalpojums

MK noteikumu Nr. 662. 104. punktā ir noteikts, ka bērnudārzos (pirmsskolās) izglītības process tiek organizēts klātienē, kā tas ir ierasts. Tā nodrošināšanā piedalās personas, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Bērnudārzu darbiniekiem, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, līdz 15. novembrim ir jāpabeidz pilns vakcinācijas kurss. Tikmēr darba pienākumus veic ar Covid-19 testēšanas sertifikātu vai izglītības iestādes skrīninga ietvaros veikto Covid-19 testa negatīvu rezultātu.

Bērnudārza darbiniekiem izglītības procesā ir pareizi jālieto sejas maskas.

Bērni bērnudārzā netiek testēti un nelieto sejas maskas.

MK noteikumu Nr. 662. 103. punkts paredz, ka bērnu uzraudzības pakalpojumu klātienē sniedz persona (aukle) ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kuru uzrāda pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma.

Augstākā izglītība, koledžas

Augstskolās un koledžās studiju procesā klātienē piedalās, tiek nodarbinātas un sniedz pakalpojumus tikai personas, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Personas, kurām ir ārstu konsilija sniegts atzinums par vakcinācijas atlikšanu, līdz vakcinācijas kursa pabeigšanai studiju procesā piedalās tikai attālināti (5.34. apakšpunkts). 

Interešu izglītība un darbs ar jaunatni

Valdības rīkojuma 5.33. apakšpunkts paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās klātienē bez ierobežojumiem var piedalīties tie skolēni, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Tiem, kuri nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, interešu izglītības un profesionālās ievirzes programmas notiek attālināti vai klātienē ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu (izņemot pirmsskolas izglītojamos):

  • vienas grupas, klases vai kursa ietvaros (ja izglītojamie vienlaikus nav citu klašu izglītojamie);
  • individuāli (izņemot bērnus, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā);
  • ārpus telpām ne vairāk kā 20 izglītojamajiem no dažādām grupām, klasēm, kursiem.

Visiem izglītības iestādēs telpās ir jālieto sejas maskas.

Darbā ar jaunatni klātienes aktivitātes, uz kurām nav attiecināmi citi šo noteikumu nosacījumi, īsteno epidemioloģiski drošajā "zaļajā" vidē, taču, ja nepieciešams krīzes atbalsts, aktivitātes var tikt organizētas epidemioloģiski nedrošā vidē. Tādā gadījumā aktivitāšu organizācijā iesaistītajām personām, kuras nonāk saskarsmē ar jauniešiem, ir jābūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam (rīkojuma 5.37. apakšpunkts).

 

Sporta treniņi interešu izglītībā un sporta skolās

Šis jautājums tiek regulēts valdības rīkojuma 5.42. apakšpunktā.

  • Individuālas sporta nodarbības un peldētapmācības telpās

Nevakcinēti bērni telpās varēs sportot individuāli (izņemot izglītojamos, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā), viens pret vienu ar sporta treniņa vadītāju, kuram ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Tādā gadījumā vienā telpā nevarēs norisināties vairāki individuālie treniņi vai atrasties citas personas.

Bez papildu drošības prasībām arī turpmāk būs pieejamas peldētapmācības programmas bērniem līdz 12 gadiem, ja vienam izglītojamajam nodrošina ne mazāk kā 6 m2 no peldētapmācības peldbaseina ūdens virsmas platības (bet ne sporta peldēšanas treniņi).

  • Sporta treniņi grupā telpās

Sporta treniņos grupā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmā iekštelpās var piedalīties:

darbinieki un izglītojamie, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;

vienas pamata vai vidējās izglītības pakāpes izglītības iestādes vienas klases (kursa) skolēni vienas treniņgrupas ietvaros, ja  tie ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros un tas ir negatīvs.

  • Sporta treniņi grupā ārpus telpām

Arī ārpus telpām grupu treniņos būs jāievēro “zaļais” režīms, grupas lielumam nepārsniedzot 20 personu.

Bērnu un jauniešu sporta treniņos ārpus telpām varēs piedalīties arī izglītojamie ar skolā veiktu testu, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu izglītojamie, ja vienā treniņgrupā pulcējas ne vairāk kā 20 personu (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus) un netiek izmantotas ģērbtuves.

Treniņi var notikt vienas klases (kursa) audzēkņu treniņgrupas ietvaros, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros.


Sports

Sporta jomā procesi, kas līdz šim bija paredzēti daļēji drošajā “dzeltenajā” režīmā, turpmāk var notikt tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot vēl papildu drošības nosacījumus par telpu platību, ģērbtuvju noslodzi u. c.

Individuālas fiziskas aktivitātes bez trenera ārpus telpām var notikt bez ierobežojumiem. 

Sporta treniņi telpās – “zaļajā” vidē

Valdības rīkojuma 5.40. apakšpunktā ir noteikts, ka sporta treniņi iekštelpās individuāla apmeklējuma ietvaros vai grupā notiek epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot šādus nosacījumus:

  • vienai personai ir nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no treniņa norises telpas platības (publiskas lietošanas peldbaseinā - 10 m2 no ūdens virsmas platības).

Ja treniņu apmeklē vienas pamata vai vidējās izglītības pakāpes izglītojamie (vienas klases ietvaros), kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros, tad minētais ierobežojums par telpas vai ūdens virsmas platību netiek piemērots.

  • Grupu treniņos vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 20 personu.

Ja dažādu treniņgrupu plūsmas nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs.

  • Piepildījums ģērbtuvēs vienlaikus nepārsniedz 25%.
  • Sporta treniņā nepiedalās personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē, tai skaitā izglītojamo likumiskie pārstāvji (piemēram, vecāki).

Sporta treniņi ārpus telpām – “zaļajā” vidē

Sporta treniņi ārpus telpām grupā notiek epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot nosacījumus, ka:

  • vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 20 personu (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus);
  • piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25%.

Ja to pieļauj attiecīgās sporta norises vietas ārtelpas platība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs, ja dažādu treniņgrupu plūsmas nepārklājas un tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība (5.41. apakšpunkts).

Latvijas izlases (tai skaitā jauniešu un junioru), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu sportistu (ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem), kā arī Murjāņu sporta ģimnāzijas un augstas klases sportistu sagatavošanas centru izglītojamo sporta treniņi gan iekštelpās, gan ārtelpās drīkstēs norisināties arī dzeltenajā režīmā, bet testēšana jāveic par saviem līdzekļiem (skolas tests nederēs).

Par noteikumu neievērošanu ir paredzēts sods

Ārkārtējās situācijas laikā spēkā esošo drošības pasākumu ievērošanu un kontroli sadarbībā ar pašvaldības policiju primāri īstenos Valsts policija, kas ir pārorientējusi savus resursus tā, lai nodrošinātu vēl stingrākas pārbaudes tai uzticētajās jomās, liecina Valsts kancelejas sagatavotā informācija. Galvenokārt uzmanība tiks pievērsta mutes un deguna aizsega pareizai lietošanai publiskās vietās, īpaši sabiedriskajā transportā un tirdzniecības vietās, kā arī pulcēšanās ierobežojumu ievērošanai. Tāpat policija pastiprinās pašizolācijā esošo personu kontroli, kā arī orientēs resursus sadarbspējīgo sertifikātu pārbaudei pierobežā. Arvien biežāk tiks īstenotas pēkšņas masveida pārbaudes vienlaicīgi visā Latvijā. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka ārkārtējās situācijas laikā, Covid-19 saslimšanai paplašinoties, policijas kontroles intensitāte un piemēroto sodu biežums būtiski pieaugs.

Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 21. pants paredz, ka par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu:

  • fiziskajai personai no 10 līdz 2000 eiro;
  • juridiskajai personai — no 140 līdz 5000 eiro.

Šī likuma 22. pants paredz arī sodu par informācijas nesniegšanu. Proti, ja ārkārtējās situācijas laikā persona nesniedz informāciju, ka ir inficējusies ar attiecīgo infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai ir bijusi infekcijas slimības perēklī, ja no personas šāda informācija tiek pieprasīta, piemēro naudas sodu no 10 līdz 2000 eiro.

Valdības rīkojuma 11. punktā ir noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem ārkārtējās situācijas laikā veic arī pašvaldības administratīvā inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

 

1 Ārkārtējās situācijas laikā netiek piemēroti vairāki MK noteikumu Nr. 662 punkti un apakšnodaļas, kuras attiecas uz atvieglojumiem nēsāt sejas maskas (17.5. apakšpunkts, 28. punkts); nosacījumiem, kā organizējama epidemioloģiski droša darba vide (23.–26. punkti); darba laika ierobežojumiem kultūras, ēdināšanas, izklaides pakalpojumiem un reliģiskās darbības veikšanas vietās (27. punkts); bērnu, kuri nav vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, iespējām saņemt pakalpojumus un piedalīties pasākumos (29.–31. punkts); pasākumu apmeklētāju plūsmas organizāciju dažādos drošības režīmos (33. punkts); iespējām saņemt pakalpojumus un piedalīties privātajos un publiskajos pasākumos bez Covid-19 sertifikāta (34. punkts); saimnieciskās darbības veicēja pienākumu glabāt informāciju par pakalpojuma saņēmējiem epidemioloģiski daļēji drošajā vai nedrošajā vidē iekštelpās (36. punkts).

Ārkārtējās situācijas laikā netiek piemērotas MK noteikumu Nr. 662 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. apakšnodaļas, kurās apkopoti nosacījumi:

  • saimniecisko pakalpojumu, tai skaitā skaistumkopšanas, izklaides, atrakciju un kultūras pakalpojumu sniegšanai;
  • tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas un pārtikas apritei;
  • ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
  • publisku pasākumu un reliģiskās darbības norisei, kā arī amatiermākslas kolektīvu un plašsaziņas līdzekļu darbībai.
Labs saturs
20
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU