Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Aktuālo ierobežojumu un noteikumu apkopojums, kas stājas spēkā 11. oktobrī, ir pieejams šeit – Kādi ierobežojumi ir spēkā ārkārtējās situācijas laikā.
FOTO: Valsts kanceleja
Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzi, valdība piektdienas vakarā lēma izsludināt ārkārtējo situāciju visā valstī. Šādu tiesisko režīmu nolemts ieviest uz trim mēnešiem – no 11. oktobra līdz 11. janvārim.
Ministru kabineta rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" paredz, ka īpašais tiesiskais režīms tiek izsludināts, lai “apturētu straujo Covid-19 infekcijas pieauguma un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci, un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību”.
Likuma “Par ārkārtējo situāciju uz izņēmuma stāvokli” 4. pants paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Piemēram, likuma 8. pants paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt:
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tikai tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Šajā gadījumā iespējamās katastrofas cēlonis ir bioloģisks, proti, epidēmija.
Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Taču tam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem (5. pants).
Būtiski uzsvērt, ka ārkārtējās situācijas laikā Ministru kabinetam tomēr nav absolūtas varas. Likumdevējam, Saeimai, ir tiesības noraidīt lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Tādā gadījumā lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti (likuma 10. panta otrā daļa).
Rīkojuma projekts paredz, ka ārkārtas situācija tiek izsludināta, pamatojoties uz Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, kur noteikts: “Ministru kabinets nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus atsevišķu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai.”
Kā LV portāls informēja iepriekš, 7. oktobrī visā valstī jau tika izsludināta ārkārtas situācija medicīnā, kas nozīmē maksimālu slimnīcu resursu pārorganizēšanu un plānveida stacionārās palīdzības ierobežošanu, lai varētu nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanu.
Līdztekus darbam ārkārtas režīmā veselības aprūpes jomā rīkojuma projekts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu visā valstī paredz virkni ierobežojumu iedzīvotājiem.
Ņemot vērā, ka izglītības process klātienē ir valdības un sabiedrības prioritāte, skolēni turpinās apmeklēt skolu, tomēr visiem iekštelpās būs jānēsā pareizi uzliktas sejas maskas (izņemot pirmsskolās). Skolās aizvien saglabāsies rutīnas Covid-19 skrīnings vismaz vienu reizi nedēļā. Taču interešu izglītības norises klātienē ārkārtējās situācijas laikā nevakcinētām personām nenotiks, izņemot vienas klases vai grupas ietvaros un individuāli. Vakcinētajiem un pārslimojušajiem interešu izglītībā ierobežojumu nebūs.
Visiem darbiniekiem publiskajā pārvaldē un pašvaldībās būs jāstrādā attālināti, bet, ja darba pienākumi to nepieļauj, klātienē tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un atsevišķos gadījumos – ar negatīvu testu. Darbinieka pienākums būs uzsākt vakcināciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā, ja darba devējs būs noteicis, ka darba pienākumi veicami tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Sertifikāts būs jāiegūst līdz 15. novembrim. Arī privātā sektora darbiniekiem ir pienākums vakcinēties. Turklāt tiek stingri rekomendēts attālināto darbu kā būtisku drošības pasākumu īstenot arī privātajā sektorā, kur darba specifika to ļauj.
Lai visā sabiedrībā ierobežotu cilvēku fizisko kontaktu skaitu un izvairītos no liekas pulcēšanās, no 11. oktobra pakalpojumus varēs saņemt un sniegt tikai epidemioloģiski drošā vidē.
Kultūras jomā darbība notiks pārsvarā tikai t. s. “zaļajā” jeb drošajā režīmā, kad pasākumi un kultūras pakalpojumi klātienē būs sniedzami un pieejami tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.
Tirdzniecības jomā turpmākos trīs mēnešus, no 11. oktobra brīvdienās un svētku dienās, tiks aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas), izņemot pārtikas veikalus, aptiekas, optikas veikalus, dzīvnieku barības veikalus, higiēnas preču veikalus, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas. “Zaļajā” režīmā varēs darboties jebkuras tirdzniecības vietas, ievērojot stingrākus epidemioloģiskās drošības noteikumus.
Saimnieciskās un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu jomā turpmāk var darboties tikai epidemioloģiski drošajā – “zaļajā” – režīmā.
Visiem iedzīvotājiem būs jāatgriežas pie daudz plašākas sejas masku nēsāšanas, jo tas ir viens no epidemioloģiskās drošības pamata pasākumiem, informē Valsts kanceleja.
