Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Gatis Rozenfelds
Ņemot vērā straujo saslimstības ar Covid-19 kāpumu un pieaugošo slimnīcu noslodzi, kas tuvāko nedēļu laikā varētu dubultoties, ceturtdien, 7. oktobrī, Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē tika pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas situāciju medicīnā valstī. Tas nozīmē maksimālu slimnīcu resursu pārorganizēšanu un plānveida stacionārās palīdzības ierobežošanu, lai varētu nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanu, informē Veselības ministrija.
Ārkārtas medicīniskā situācija ārstniecības iestādē, pašvaldības administratīvajā teritorijā vai visā valstī tiek izsludināta tad, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst aktuālajam vai prognozējamajam cietušo vai saslimušo skaitam, teikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 948 “Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” 4. punktā.
Šī ir jau otrā reize pēdējā gada laikā, kad ir izsludināta ārkārtas situācija medicīnā visā valstī. Pirmo reizi to izsludināja pērn, 10. decembrī. Šobrīd situācija ir daudz nopietnāka, jo pacientu pieplūdums slimnīcās nav saistīts tikai ar ļoti strauji pieaugošo Covid-19 slimnieku, kam ir nepieciešama intensīva aprūpe, skaitu. Veselības aprūpes sistēma šobrīd spiesta stāties pretī arī pieaugošam pacientu pieplūdumam, kas ārstniecības iestādēs nonāk ar citām kaitēm, kuru ārstēšana tika atlikta ierobežotās pieejas plānveida veselības aprūpei dēļ iepriekšējā ziemā.
Šodien sasniegts arī augstākais Latvijā līdz šim reģistrētais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – 732 (šī gada sākumā tas bija pietuvojies 690). Pieaugums ir straujš – nedēļas laikā tas ir palielinājies par 48%. Vidēji dienā tiek atklāti 1180 jaunu inficēšanās gadījumu (7. oktobrī tas sasniedza 1752 gadījumus), turklāt, kā uzsver Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, tas nav skaidrojums tikai ar testēšanas jaudu, jo testēšanas apjoms pēdējās nedēļas laikā ir samazinājies par 25%.
Ir aprēķināts, ka aptuveni 10-11% no visiem inficētajiem būs nepieciešama hospitalizācija. Jau šobrīd ik dienu slimnīcā nonāk vidēji 85 Covid-19 slimnieki, kuriem ir nepieciešama palīdzība. Matemātiskas aplēses liecina, ka tuvāko divu nedēļu laikā slimnīcās ik dienu nonāks ap 170 pacientiem ar vidēji smagu vai smagu Covid-19 slimības gaitu. Oktobra beigās Covid-19 pacienti aizņems ap 1900 gultu, šādu apokaliptisku ainu iezīmē J. Perevoščikovs. Pēc viņa teiktā secināms, ja nesekos tūlītēja rīcība, lai samazinātu slimības izplatību, mēneša beigās ik dienu inficēsies ap 3400 cilvēku. Turklāt jārēķinās, ka pat visizlēmīgākās rīcības efekts būs jūtams tikai pēc vairākām nedēļām. Tuvākajās nedēļās veselības aprūpes sistēmai būs jāspēj sniegt palīdzība jau tiem Covid-19 pacientiem, kuri ir inficējušies šajās dienās.
“Esam ārkārtīgi sarežģītā situācijā, jo ir liels skaits pacientu, kuriem šobrīd pienāk rindas kārta saņemt plānveida aprūpi, kas tika atcelta iepriekšējā ziemā. Daudziem pacientiem palīdzība vairs nav atliekama. Katra slimnīcas gulta, kas tiek pārprofilēta Covid-19 ārstēšanai, nozīmē, ka kāds pacients ar citu veselības problēmu būs spiests gaidīt,” sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis.
Lai gan slimnīcas pietiekamā daudzumā ir apgādātas ar nepieciešamajām iekārtām, lielākā problēma ir cilvēkresursu trūkums. “Jāsaprot, ka intensīvās terapijas sniegšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un lielāks skaits medicīnas personāla,” uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts. Piemēram, kā iepriekš intervijā LV portālam norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, “mediķu darba apjoms intensīvās terapijas nodaļās ir ievērojami lielāks, nekā parastajās. Viens ārsts intensīvajā terapijā ārstē četrus-piecus slimniekus, kamēr parastajā nodaļā līdz pat 20 pacientu. Tas nozīmē, ka smago slimnieku ārstēšanai jānovirza personāls no citām nodaļām”.
FOTO: Gatis Rozenfelds
Veselības ministrija skaidro: "Ārkārtas medicīniskā situācija nozīmē, ka visi ārstniecības resursi tiek koncentrēti, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanu. Tiek pārorganizēta un ierobežota plānveida stacionārā palīdzība, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) atbilstoši hospitalizācijas plānam pacientus nogādā tuvākajā slimnīcā, kā arī prioritizē izsaukumus. Tāpat pacienti, kuriem sniegta akūtā palīdzība augstāka līmeņa slimnīcā, tālākai ārstniecībai var tikt nogādāti uz zemāka līmeņa slimnīcu vai novirzīti turpināt ārstēšanos mājās ģimenes ārsta uzraudzībā."
Ārkārtas situācija medicīnā nozīmē, ka ārstniecības iestādes ir pilnvarotas ātrāk un brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām slimībām. Piemēram, šādā situācijā Covid-19 slimnieku aprūpē var iesaistīt darbiniekus, kuri ierastos apstākļos nestrādā ar infekciju slimību pacientiem. Ārkārtas situācijā ir iespējams citādi plānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nebūtu tā, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama.
Kā līdz šim, slimnīcas pašas lems par noteiktu plānveida un citu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto situāciju uz vietas, bet primāri nodrošinot akūto un neatliekamo palīdzību. Slimnīcām ir jāturpina sniegt palīdzība visiem pacientiem, kuri uzņemšanas nodaļā nogādāti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) vai vērsušies paši, uzsver Veselības ministrija.
Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientiem, ja gaidītais plānveida pakalpojums tiks atlikts. Pacienti savu vietu rindā nezaudēs un saņems pakalpojumu, tiklīdz tas būs iespējams, prioritāri.
Lai saņemtu precīzu informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Veselības ministrija aicina sazināties ar Nacionālo veselības dienestu, zvanot uz tālruņa numuru 80001234.
Septembra beigās ārkārtas situācija jau tika izsludināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kas trešdien, 6. oktobrī, paziņoja, ka turpmāk reaģēs tikai uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem un stingrāk šķiros uz ārkārtas tālruni 113 saņemtos zvanus. Tas nozīmē, ka, lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji arī turpmāk varētu saņemt mediķu palīdzību, ārkārtas tālruņa 113 dispečeri atsevišķu traumu un veselības problēmu gadījumos brigādes nosūtīšanu atteiks un cilvēkam pēc palīdzības būs jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē, informē NMPD.
7. oktobrī Veselības ministrija izplatīja aicinājumu visām ārstniecības personām un topošajiem mediķiem atsaukties un būt gataviem iesaistīties Covid-19 pacientu aprūpē, aizpildot anketu https://arka.vide.gov.lv/, autentificējoties ar www.latvija.lv portālu.
