VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. septembrī, 2021
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Veselība
6
37
6
37

Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs: “Nevakcinēto pacientu ietekme ir sprādzienveidīga.”

Jevgēņijs Kalējs: “Viens Covid-19 pacients intensīvajā terapijā var pavadīt pat 100 dienu – vairāk nekā trīs mēnešus. Pēc ķirurģiskas operācijas pacients reanimācijas palātā atrodas divas, trīs dienas. Tātad 50 pacientiem plānveida operāciju nebūs, jo vietu ir aizņēmis viens Covid-19 pacients. Tāda ir aritmētika.”

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Patlaban slimnīcu reanimācijas nodaļās smagā stāvoklī ar Covid-19 nonāk arvien vairāk nevakcinētu pacientu. Ietekme uz kopējo situāciju ir sprādzienveidīga, tā situāciju slimnīcās raksturo Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs JEVGĒŅIJS KALĒJS. Biedrība kopumā pārstāv 36 reģionu slimnīcu intereses. Uz rudeni un ziemu viņš skatās ar bažām, jo vakcinācijas tempi ir zemi, bet jau šobrīd atsevišķas slimnīcas atliek plānveida un citu veidu veselības aprūpi.

īsumā
  • Slimnīcās ir Covid-19 pacientu pieplūdums. Problēma ir tā, ka lielākā šo slimnieku daļa ir smagā stāvoklī. Noslogojums ir pieaudzis tieši intensīvajā terapijā.
  • Medikamentozā terapija slimniekiem ar smagu slimības gaitu ir ļoti dārga. „Remdesivir” ir ļoti dārgs medikaments, un reizēm nepietiek ar vienu devu. Nepieciešamas divas devas.
  • Ja Covid-19 slimnieki aizņem visu intensīvās terapijas nodaļu, tur vairs nav iespējams izvietot pacientus pēc operācijām.
  • Mediķu viedoklis – vakcinācija ir vienīgais veids, kā sevi pasargāt. To ļoti labi apliecina tagadējie statistikas dati.
  • Otrajā vilnī slimnīcas investēja līdzekļus, pārveidojot nodaļas, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu. Diemžēl valsts kavējas ar līdzekļu kompensāciju.
  • Vēl viena aktuāla problēma – pat ja slimnīcā tiek izveidota Covid-19 nodaļa, kur ņemt personālu? Šobrīd motivēt personālu ir daudz grūtāk, nekā iepriekš.
  • Galvenais iemesls mediķu trūkumam ir darba samaksa. Medmāsām tā ir kritiska – par vienu slodzi tā ir nedaudz lielāka par 700 eiro „ uz rokas”.

Ar kādām izjūtām raugāties uz šo rudeni un gaidāmo ziemu? Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule ir prognozējusi, ka 10% no saslimušajiem ar Covid-19 būs jāhospitalizē. Tas nozīmē, ka jau tuvāko divu nedēļu laikā tie varētu būt 50 pacienti dienā.

Nekas labs nav sagaidāms. Jā, redzam, ka ļoti strauji pieaug Covid-19 saslimstības līmenis. Visbēdīgākais ir tas, ka reanimācijā smagā stāvoklī nonāk cilvēki, kuri nav vakcinējušies.

Pozitīvi, ka ir gūta pieredze. Mediķi ir daudz zinošāki un gatavāki. Lielākā daļa ārstniecības personāla ir vakcinējusies – atsevišķās slimnīcās tie ir 90% no visiem darbiniekiem. Liepājas slimnīcā pat 99% ārstu ir vakcinēti.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) un Daugavpils reģionālajā slimnīcā Covid-19 pacientu pieauguma dēļ jau ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, un uz nenoteiktu laiku atceltas plānveida operācijas. Vai pacientu ir tik daudz?

Slimnīcās ir Covid-19 pacientu pieplūdums. Problēma ir tajā, ka lielākā daļa šo slimnieku ir smagā stāvoklī. Noslogojums ir pieaudzis tieši intensīvajā terapijā. Jāņem vērā, ka mediķu darba intensitāte šajā nodaļās ir ievērojami lielāka, nekā parastajās. Viens ārsts intensīvajā terapijā ārstē četrus-piecus slimniekus, kamēr parastajā nodaļā līdz pat 20 pacientu. Tas nozīmē, ka smago slimnieku ārstēšanai jānovirza personāls no citām nodaļām.

Vasaras sākumā izskanēja, ka Covid-19 pacienti slimnīcās nonāk novēloti. Tad tika celta trauksme, ka palielinās bērnu skaits, kuriem, pārslimojot koronavīrusu, ir problēmas. Kādas tendences ir šobrīd?

Galvenā tendence ir tāda, ka slimnīcās ar Covid-19 nonāk daudz nevakcinētu pacientu. Un tieši reanimācijā, smagā stāvoklī, kad ir vajadzīga skābekļa padeve, visu vitālo rādītāju uzraudzība u. c. Redzam, ka tie, kas ir vakcinēti, var būt Covid-19 pozitīvi, bet infekciju tomēr pārcieš daudz vieglāk. Ja lielāka sabiedrības daļa būtu vakcinēta, slimnīcās nonāktu pacienti ar salīdzinoši vieglāku slimības gaitu vai arī tur nenonāktu vispār.

Situāciju sarežģī tas, ka vairums pacientu ar smagu slimības gaitu ir jāpieslēdz speciālām iekārtām, pretējā gadījumā viņi, nesaņemot papildu skābekli, mirtu nosmokot.

Jā, bet tā nav vienīgā ietekme. Medikamentozā terapija slimniekiem ar smagu slimības gaitu ir ļoti dārga. „Remdesivir” ir ļoti dārgs medikaments, un reizēm nepietiek ar vienu devu. Nepieciešamas divas devas. Tie ir finanšu resursi, kurus būtu iespējams novirzīt citiem mērķiem, ja cilvēki būtu vakcinējušies.

Kāda šobrīd ir situācija ar plānveida operācijām reģionu slimnīcās? Vai arī tajās būtu nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli?

Katrā slimnīcā ir viena intensīvās terapijas nodaļa. Tajā nonāk pacienti pēc plānveida operācijām, kā arī tie, kuri saslimuši ar Covid-19. Ja Covid-19 slimnieki aizņem visu nodaļu, tur vairs nav iespējams izvietot pacientus pēc operācijām. Ir jāizdara izvēle. Ja ir iespējams atlikt plānveida operāciju, tad, protams, slimnīcas vadība to arī dara. 

Reģionu slimnīcās ārkārtas stāvokļa izsludināšana ir atkarīga no pacientu blīvuma. Zināms, ka iepriekšējā Covid-19 vilnī liela saslimstība bija Vidzemē, un daudzi pacienti tika izvietoti Valmieras slimnīcā. Toreiz Covid-19 smagi skāra vienu pansionātu, kad no Lielbritānijas caur Igauniju tika ievests lipīgāks Covid-19 paveids.

Nesen stājās spēkā grozījumi noteikumos par Epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas Ministru kabineta noteikumu līmenī “nosaka galvenos ierobežoto intensīvās terapijas resursu izmantošanas un pacientu prioritizēšanas principus un kritērijus”.  Kā pandēmija ietekmēs citu pakalpojumu sniegšanu?

Līdzīgi situācija jau bija Covid otrajā vilnī, kura laikā samazināja plānveida palīdzību, jo pieejamie cilvēkresursi, sevišķi medicīnas māsas, ir diezgan ierobežoti. Ministrija ar šiem noteikumiem saka, ka izlemj mūsu, mediķu, vietā. Bet katrā slimnīcā vadītājs redz situāciju – kāda ir personāla pieejamība, vai plānveida operācijas atlikt vai ne. Tas lielākoties ir atkarīgs no tā, kāda ir situācija lokāli reģionā. Ja slimnīca var sniegt plānveida palīdzību, tad tā  to arī darīs. Bet ministrijai noteikt: jūs to dariet, mēs to nosakām, tas nav labākais veids. 

Latvijā vakcinācijas pret Covid-19 temps saglabājas diezgan zems, vidējais vienā dienā sapotēto cilvēku skaits ir zem 5000. Eiropas Savienībā (ES) pret Covid-19 pilnībā vakcinēti 70% pieaugušo, bet Latvijā – tikai ap 40%. Ko šie skaitļi nozīmē mediķiem, vai rada papildu satraukumu?

Protams! Nevakcinēti, smagā stāvoklī esoši Covid-19 pacienti aizpilda gultas vietas, tādējādi var nākties atlikt plānveida palīdzību.

Tas ir pats būtiskākais – nevakcinētie Covid-19 pacienti, nonākot slimnīcā smagā stāvoklī, ietekmē ne tikai slimnīcas darbību, bet arī pārējos pacientus, jo tiek atlikta plānveida un cita veida veselības aprūpe. Ietekme ir sprādzienveidīga!

Viens Covid-19 pacients intensīvajā terapijā var pavadīt līdz pat 100 dienām. Tie ir vairāk nekā trīs mēneši. Pēc ķirurģiskas operācijas pacients reanimācijas palātā atrodas divas, trīs dienas. Tātad 50 pacientiem plānveida operāciju nebūs, jo vietu ir aizņēmis viens Covid-19 pacients. Tāda ir aritmētika. Tas ir veids, kā nevakcinēts, ar Covid-19 saslimis cilvēks var ietekmēt pārējos, kuriem ir vajadzīga vienkārša, piemēram, nierakmeņu vai žultsakmeņu operācija, bet tas nav iespējams.

Kādi ir secinājumi pēc iepriekšējā Covid-19 viļņa, kad tika izsludināta ārkārtas situācija medicīnā?  Vai pusotra gada laikā, kopš valstī izplatās Covid-19, slimnīcas ir vairāk gatavas pandēmijas apkarošanai, nekā krīzes sākumā?

Šobrīd mediķi ir daudz informētāki, un ir pieejama specifiska aparatūra. Taču es gribētu vērst uzmanību tam, ka, lai gan Covid-19 otrajā vilnī slimnīcas atsaucās Veselības ministrijas aicinājumam, investēja līdzekļus, pārveidoja nodaļas, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu, diemžēl valsts kavējas ar ieguldīto līdzekļu kompensāciju.

Nepatīkams piemērs ir Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, kas investēja lielus līdzekļus, izveidojot Covid-19 nodaļu. Slimnīcas vadība vienkārši pasteidzās un īstenoja prasīto, pirms tika izdots oficiāls lēmums. Tagad valsts vadība norāda, ka ieguldītos līdzekļus neatmaksās.

Reģionālajās slimnīcās, piemēram, Valmierā, Jelgavā, parādi ir vairāk nekā miljons eiro apmērā. Zemāka līmeņa slimnīcās, piemēram, Cēsīs, nesamaksātā summa ir pusmiljons, citur ap 600 000 eiro.

Esam prasījuši Veselības ministrijai, lai tiek norādīts, kad slimnīcām tiks atmaksāts ieguldītais finansējums, vai arī tiks izveidots maksājumu grafiks, lai slimnīcu vadītāji var plānot finanšu plūsmu. Ko tagad dara slimnīcu vadītāji? Mēģina aizņemties līdzekļus, kas pašu budžetā bija paredzēti šā gada novembrī, decembrī, lai kompensētu zaudējumus. Bet kas notiks gada beigās?

Reģionālajās slimnīcās plānots palielināt Covid-19 pacientu gultasvietu skaitu. Kurās slimnīcās būtu nepieciešams atvēlēt vairāk gultasvietu Covid-19 pacientiem?

Sākumā papildu gultas izvietos reģionālajās slimnīcās. Ja būs nepieciešams, papildu gultasvietas Covid-19 pacientiem atvēlēs arī reģionu slimnīcās, piemēram, Cēsīs, Balvos, Ogrē. (9. septembrī Veselības ministrija informēja, ka, turpinoties ar Covid-19 hospitalizēto pacientu skaita pieaugumam, vīrusa slimnieku ārstēšanai tiks atvērtas arī nodaļas Jelgavas un Jēkabpils slimnīcās.  Šeit – red. piez.)

Tas gan prasa papildu investīcijas, tai skaitā darbiniekos. Tā ir problēma – pat ja slimnīcā tiek izveidota Covid-19 nodaļa, kur ņemt personālu? Pašreizējā brīdī mediķu motivācija Covid-19 piemaksu samazinājuma dēļ ir diezgan sarežģīta.

Kas, jūsuprāt, varētu veicināt vakcinācijas tempu?

Tos, kuri saka, ka vīrusa nav un viss ir izdomāts, iespējams, vajadzētu uzaicināt bezmaksas pastaigā slimnīcu reanimācijas nodaļās, lai viņi redzētu, kāda tur ir situācija.

Diemžēl ir arī tādi vakcinācijas pretinieki, kuri, pat atrodoties reanimācijas nodaļā smagā stāvoklī, apgalvo, ka Covid-19 neeksistē. Viņiem ir slikti, bet tas ir citu iemeslu, nevis Covid-19 dēļ.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pašlaik ir nolēmusi neturpināt skatīt likumprojektu par prasību konkrētās nozarēs strādājošajiem obligāti vakcinēties. Vai, jūsuprāt, vajadzētu ieviest šo prasību?

Mediķu viedoklis – vakcinācija ir vienīgais veids, kā sevi pasargāt. To ļoti labi apliecina tagadējie statistikas dati. Piemēram, otrā viļņa laikā, kad vakcīnas vēl nebija pieejamas, katru dienu parādījās informācija par to, cik daudz mediķu ir inficējušies vai atrodas karantīnā. Dienā tie bija aptuveni 200 mediķu. Tagad šis skaitlis ir ievērojami zemāks.

Biedrība ir norādījusi, ka Latvijas reģionu slimnīcas izteikti izjūtams ārstu – speciālistu trūkums.

Par speciālistu trūkumu runājam jau desmitiem gadu. Tagad šī problēma tikai pieaug, jo ir lielāka darba intensitāte.

Pasaules Bankas 2018. gadā veiktajā pētījumā tika norādīts, ka Latvijā vidēji katrs ārsts strādā pusotru slodzi. Ja valstī kopumā ir aptuveni 7000 ārstu, sanāk, ka trūkst ap 3000. Veicot savu aptauju, secinājām, ka trūkst apmēram 1000 ārstu.

Situācija ar medicīnas māsām ir daudz sarežģītāka. Veselības aprūpē uz vienu ārstu vajadzētu būt četrām māsām. Pašreizējā brīdī ir mazliet vairāk nekā viena māsa uz vienu ārstu.

Galvenais iemesls mediķu trūkumam ir darba samaksa. Medmāsām tā ir kritiska – par vienu slodzi tā ir nedaudz lielāka par 700 eiro „ uz rokas”. Tāpēc arī viņas izvēlas strādāt citur, piemēram, SPA, kosmētikas kabinetos, kur saņem dubultu algu un ir jāuzņemas daudz mazāks atbildības līmenis, nekā intensīvās terapijas vai operācijas māsai.

Vai šī problēma lēnām tiek risināta?

Jautājumi tiek risināti ļoti gausi. Slimnīcās bez medicīnas personāla ir arī liels tehniskā personāla trūkums, kuri apkalpo dažādas iekārtas, kā piemēram, rentgena aparātus, anestēzijas mašīnas, magnētiskās rezonanses iekārtas. IT speciālistu, kas ir ļoti pieprasīti, mēneša izpeļņa slimnīcās ir ap 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Slimnīcu vadītāji cenšas viņiem maksāt no citiem avotiem, lai šos speciālistus piesaistītu un noturētu.

Ar kādām izjūtām uztvērāt Satversmes tiesas spriedumu, ka Saeima varēja nepalielināt atalgojumu solītajā apmērā? Kāda būs mediķu tālākā rīcība?

Tālāko rīcību jau redzat – mēs turpinām strādāt. Kopumā situāciju raksturo vārds “frustrācija”. Vārdos valdības vadītāji apgalvo, ka mediķi ir vajadzīgi, bet kad skaram atalgojuma jautājumu… Tā ir vilšanās un neticība.

Ja sakām, ka kādam no personāla nepieciešams algai piemaksāt 200-300 eiro vairāk, jo viņam ir smagāks darbs Covid-19 nodaļā, valsts ar saviem resursiem metas pārbaudīt, vai tas patiešām tā ir. Rodas sajūta, ka viņi netic slimnīcu vadītājiem un personālam, kas nemitīgi strādā pastiprināta riska apstākļos.

Piedalījos vienā Saeimas komisijas sēdē, kurā Valsts kontrole apšaubīja ginekoloģiskā krēsla iegādi Covid-19 pacientiem. Ziniet, ar koronavīrusu saslimst arī sievietes, grūtnieces, kurām ir nepieciešama arī šāda veida izmeklēšana un palīdzība.

Tādos brīžos daudziem nolaižas rokas. Tagad motivēt personālu ir daudz grūtāk, nekā to varēja paveikt iepriekš.

Kā mediķi jūtas šajā laikā? Vai ir pieejams papildu atbalsts?

Slimnīcas personālam ir liels stress un noslogojums. Vairākās slimnīcās mediķiem tiek piedāvāta psiholoģiskā palīdzība, sevišķi tiem, kuri strādā intensīvās terapijas nodaļās, kurās jāsaskaras ar pacientu nāvēm.

Bet vispār mediķi jūtas vīlušies.

Labs saturs
37
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU