NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
09. jūnijā, 2014
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Uzņēmējdarbība
6
6

Sociālā uzņēmējdarbība – teorija, pieredze, prakse

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Sociāls uzņēmums var darboties kā sociālu pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus sabiedrības problēmu risināšanā, un tā nereti ir efektīvāka un ilgtspējīgāka par tradicionāli pieejamo sociālo palīdzību.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Sociālā uzņēmējdarbība daudzviet pasaulē pierādījusi, ka ar inovatīvām biznesa metodēm iespējams risināt sabiedrībā sasāpējušas problēmas. Latvijā tā ir jauna iniciatīva, diemžēl pagaidām ar tās atbalstu un attīstīšanu nevedas. Trūkst ne vien normatīvo aktu bāzes, bet arī sabiedrības izpratnes, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un kāds atbalsts tai būtu nepieciešams. Tāpēc Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, biedrība „Sustento” un biedrība „Eiropas kustība Latvijā” rīkoja semināru „Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Eiropā un Latvijā”, kura ietvaros ar citu valstu pieredzi šajā jomā dalījās viena no vadošajām ekspertēm sociālās uzņēmējdarbības jomā Ariana Rodera, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas Trešās grupas viceprezidente, Eiropas Komisijas augsta līmeņa sociālās uzņēmējdarbības ekspertu grupas pārstāve un Brīvprātīgā sociālā darba foruma FAMNA (Zviedrija) pārstāve Eiropas Savienībā.

Laika posmā no 2003.gada līdz ekonomiskās krīzes kulminācijai 2009.-2010.gadā nodarbināto skaits sociālos uzņēmumos Eiropā palielinājās no 11 līdz 14,5 miljoniem cilvēku, kas ir 6,5 procenti no nodarbināto kopskaita un daudzviet kļuva par atslēgu uz izeju no bezcerības un krīzes. Aptuveni ceturtā daļa uzņēmumu Eiropā ir sociālie uzņēmumi.1 Saskaņā ar "Eurostat" datiem par 2010.gadu vairākās ES valstīs nodarbināto skaits, kas iesaistīti sociālajā uzņēmējdarbībā, pat sasniedza desmito daļu no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Nīderlandē un Beļģijā – 10%, Francijā – 9%, taču līdere ir Zviedrija ar 11,16% strādājošo, kas nodarbināti tieši sociālās ekonomikas sektorā. Uz šī fona Latvijas rādītāji ir tuvu nullei – tikai 0,05%.2

Kas ir sociālā uzņēmējdarbība?

Kad par sociālo uzņēmējdarbību runā Eiropas Komisijas līmenī, ar to saprot tādus uzņēmumus, kuru galvenais mērķis ir sociālās ietekmes īstenošana, nevis ieguvuma radīšana saviem īpašniekiem vai partneriem. Tie darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, no kuriem gūtie ienākumi tiek izmantoti sociāliem mērķiem.3

Sociālās uzņēmējdarbības eksperte Ariane Rodera skaidro, ka katrā valstī var būt atšķirīga izpratne, ko tā saprot kā sociālu uzņēmējdarbību, tomēr var izdalīt trīs vienojošas iezīmes:

  1. Sociāla misija ir svarīgāka par peļņu;
  2. Peļņa nav mērķis, bet līdzeklis. Tā tiek no jauna investēta sociālā mērķa īstenošanā, nevis pārdalīta;
  3. Darba organizācijas veids vai īpašuma piederības sistēma atspoguļo sociālo taisnīgumu, demokrātijas un līdzdalības principus. Izcelšanās saistīta ar pilsonisko sabiedrību.

Sociālie uzņēmi ir uzņēmumi:

  • kas sniedz sociālus pakalpojumus, kas paredzēti sabiedrības neaizsargātākajai daļai (mājokļa, aprūpes pieejamība, palīdzība vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, piekļuve nodarbinātībai un izglītībai u.c.) un/vai
  • kuru preču ražošanas vai pakalpojumu veidam ir sociāls mērķis (profesionāla vai sociāla integrācija, darba iespējas sociālas atstumtības riska grupai), taču to darbība var attiekties ne tikai uz sociālām, bet arī citām precēm vai pakalpojumiem (piemēram, vides aizsardzība).

Eksperte Rodera norāda - sociālā uzņēmējdarbība nav brīvprātīgā darbs, bet ekonomiska aktivitāte. Tāpat svarīgi saprast – sociālā uzņēmējdarbība nav korporatīva sociālā atbildība jeb sociāli atbildīgs uzņēmums. Tas ir bieži sastopams maldīgs priekšstats, kas mulsina un neļauj līdz galam izprast sociālās uzņēmējdarbības būtību. 

"Eiropā ir tendence visās jomās iekļaut sociālo aspektu, attīstīt sociāli atbildīgu sabiedrību, taču, ja tas nekļūst par uzņēmuma pamata biznesu, nevaram runāt par sociālo uzņēmējdarbību. Sociālā uzņēmuma pamatā ir ekonomiska aktivitāte, kurai ir sociāls ieguvums," skaidro Ariana Rodera.

Svarīgi saprast, ka sociāls uzņēmums darbojas tirgus apstākļos, tāpat kā citi uzņēmumi. Piemēram, Zviedrijā sociālam uzņēmumam nav nekādas nodokļu atlaides, ievēro tādas pašas prasības attiecībā uz minimālo algu, kādas noteiktas visiem uzņēmumiem. Tā ir tāda pati komercdarbība, tikai ar citu mērķi, stāsta A.Rodera. Domāt, ka jārada darba vieta tikai tāpēc, lai cilvēkam būtu ko darīt, bet saražotā prece vai pakalpojums nevienam nav vajadzīgs, ir aplams. "Tam jābūt kaut kam īstam un noderīgam," viņa stāsta. "Ja cilvēki dara kaut ko, kas nevienam nav vajadzīgs, tas sagrauj cilvēka garu. Tas ir kā gūsts un apkaunojums. Un tas nerada nekādu labumu sabiedrībai." Tādēļ raksturīgi, ka sociālie uzņēmumi ir ļoti inovatīvi, piedāvājot risināt problēmas citādāk un bieži vien - efektīvāk.

Kas ir sociālā inovācija?

Runājot par sociālo uzņēmējdarbību, bieži izskan vārdu salikums "sociālā inovācija". Daudzējādā ziņā tieši radošums un jauna pieeja dažādu sasāpējušu sociālu problēmu risināšanā ir sociālās uzņēmējdarbības veiksmes pamatā.

"Mēs saskaramies ar daudz kompleksākiem izaicinājumiem nekā jebkad agrāk. Klimata izmaiņas, globalizācija, novecojoša sabiedrība. Turklāt pēc ekonomiskās krīzes daudzās valstīs sociālā situācija ir izmainījusies līdz nepazīšanai, bet naudas - maz," vispārējo sociālo problēmu fonu ieskicē A.Rodera. "Tas nozīmē, ka jāmeklē jauni ceļi un veidi, kā risināt sociālas problēmas situācijās, kad šķiet, nav izejas. Atliek eksperimentēt, un tā ir sociālā inovācija."

"Sociālā uzņēmējdarbība nav korporatīva sociālā atbildība."

Inovācija parastā uzņēmumā bieži vien saistīta ar tehnoloģijām, konkurenci, kur galvenais mērķis – pārklāt pēc iespējas lielāku tirgus daļu. Sociālā uzņēmuma darbība ir balstīta uz vajadzību un dalīšanos ar ideju, kā to apmierināt. Šeit bieži vien nedarbojas tirgus ekonomikas loģika. Ja sociālais uzņēmums piedāvā patversmi bezpajumtniekam, mērķis nav aizpildīt pēc iespējas vairāk gultu, bet, gluži otrādi, mazināt bezpajumtnieku skaitu.

Dažkārt, lai rastu efektīvu risinājumu nopietnai sociālai problēmai, uz to jāpaskatās no citas puses. A.Rodera min kādu IT uzņēmumu Dānijā, kas nodarbina cilvēkus ar autismu. Šis uzņēmums ir veiksmīgs, jo izrādās – šādi cilvēki var ļoti labi veikt darbus, kuriem nepieciešama ilgstoša un noturīga uzmanība. Tā kā tas ir sociāls uzņēmums, tā peļņa tiek ieguldīta cilvēku ar autismu dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Kā piemēru eksperte min iniciatīvu "Housing first" ("Mājoklis vispirms"). Bezpajumtnieki, kas nereti sirgst ar alkoholismu un regulāri nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļās, saņemot dārgu medicīnisko palīdzību par nodokļu maksātāju naudu, rada nopietnu slogu sociāliem budžetiem. Parastā pieeja ir nodrošināt patversmes, rehabilitācijas programmas, kas paredz teorētisku atgriešanos normālā dzīvē. Taču tās nenes gaidīto rezultātu. Iniciatīva "Housing first" dod iespēju bezpajumtniekam sākt dzīvot patstāvīgi savā miteklī uzreiz. Pārsteidzoši, bet šī programma uzrāda labus rezultātus, jo savs miteklis palīdz hroniskam bezpajumtniekam atgūt pašcieņu un atbildības sajūtu. Rezultātā bezpajumtnieku skaits un izdevumu apmēri par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem slimnīcās samazinās. Pašlaik šī programma darbojas daudzās pasaules valstīs un ļauj ietaupīt ievērojamas naudas summas. Pēc līdzīga principa darbojas iniciatīva "Koki vispirms". Sakārtojot vidi, izveidojot parkus, samazinās noziedzība, huligānisms.

Uzskatāms piemērs, kādu sabiedrisko labumu var dot sociāls uzņēmums, ir zviedru kooperatīvs "BASTA", kas palīdz uzsākt jaunu dzīvi bijušiem narkomāniem, tos iesaistot rehabilitācijas programmā, kura apvienota ar profesijas apguvi un uzņēmējdarbību. Programmas struktūra veidota tā, ka tās dalībnieki iesaistās kooperatīva saimnieciskajā darbībā (dārzniecība, lauksaimniecība, mājdzīvnieku viesnīcas, zirgaudzētavas u.c.) ar iespēju laika gaitā kļūt par līdztiesīgu partneri, tādējādi veicinot pašapzinīgas un patstāvīgas personības attīstību, kurai ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Sociālā uzņēmējdarbība ir konkurētspējīga

Minētās iniciatīvas ir spilgts piemērs, ka sociāls uzņēmums var darboties kā sociālu pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus sabiedrības problēmu risināšanā, un tā nereti ir efektīvāka un ilgtspējīgāka par tradicionāli pieejamo sociālo palīdzību.  Būtiski saprast, ka bieži vien šāda veida īstermiņa ieguldījums sniedz ilgtermiņa sociālu un ekonomisku labumu sabiedrībai kopumā un pat ļauj ietaupīt.

Kooperatīvs "BASTA" finansiālu atbalstu no varas iestādēm saņēma tikai pastāvēšanas pirmajā gadā, un tam izdevās pāris gadu laikā sasniegt apgrozījumu 1,2 miljoni eiro gadā, pilnībā nodrošinot savas vajadzības un sociālā mērķa īstenošanu ar komercdarbībā nopelnīto.

Eiropas Komisijas paziņojumā uzsvērts, šādi uzņēmumi bieži vien ir ražīgāki un pat konkurētspējīgāki, nekā varētu domāt. Tos raksturo augsts sociālās atbildības līmenis, kā arī īpaši augsts atbildības līmenis attiecībā uz vidi. Tam pamatā ir spēcīga personiska šo uzņēmuma darbinieku piesaiste un labāki darba apstākļi. Kā interesantu faktu var minēt, ka Francijā šādos uzņēmumos ir daudz mazāk kavējumu slimības dēļ nekā uzņēmumos kopā, proti, 5,5% salīdzinājumā ar 22 procentiem. 

Sociālas uzņēmējdarbības pamatā – pilsoniska sabiedrība

No kurienes nāk šīs idejas? Redzam, ka tās ir pilsoniskas sabiedrības iniciatīvas, kuras guvušas plašu atbalstu, stāsta A.Rodera. Sākumā vienmēr ir cilvēks, kurš ierauga vajadzību un meklē risinājumu.

Atbildot uz jautājumu, kā panākt tādu sabiedrības iesaisti sociālā ekonomikā, kāda ir Zviedrijā (11%), viņa norāda, ka Zviedrija var lepoties ar spēcīgu politisko atbalstu nevalstiskajam sektoram un pilsoniskajām iniciatīvām teju pusotra gadsimta garumā. "Zviedrijas politikā augstu vērtē demokrātiskas vērtības un pilsoniskās sabiedrības lomu to saglabāšanā, inovatīvu risinājumu problēmām, ar kurām tradicionālā sistēma netiek galā, meklēšanā. Mēs vienmēr esam atbalstījuši ļoti spēcīgu nevalstisko sektoru. Tas ir stingrs pamats sociālai uzņēmējdarbībai."

"Man bieži vaicā, kā izveidot pilsonisku sabiedrību," stāsta eksperte. "Jāsaprot, ka tas nav viegli. Taču valsts var radīt apstākļus, kādos tai ir iespēja attīstīties."

Kas vajadzīgs sociālās uzņēmējdarbības attīstībai?

Ir vajadzīgi cilvēki, kuriem ir vēlme darboties sabiedrības un vides labā. "Lai to darītu, ir jābūt misijas apziņai. Un ticiet man, cilvēki, kuriem tā piemīt, ir ļoti, ļoti daudz," pieredzē dalās A.Rodera.

Ļoti svarīgs ir sabiedrības atbalsts. Tāpēc zināma loma ir medijiem, kas var palīdzēt veidot izpratni par sociālās uzņēmējdarbības modeli, vērtībām un sociālo ietekmi. Viņasprāt, lai pieņemtu sociālās uzņēmējdarbības ideju, ir jāmaina sabiedrības domāšana kopumā. Jāsaprot, ka tās nav papildu izmaksas, bet investīcija tādas sabiedrības attīstībā, kurā ikvienam ir iespēja dzīvot cieņpilnu un labu dzīvi. Ne mazāk svarīgs faktors ir politiskā griba izveidot apstākļus jeb ekosistēmu, kurā sociālā uzņēmējdarbība var attīstīties un augt.  

"Sociāls uzņēmums darbojas tirgus apstākļos, tāpat kā citi uzņēmumi."

Tā kā sociālais uzņēmums nodarbojas ar komercdarbību, tam visbiežāk jārisina tādi paši jautājumi, kā jebkuram mazam vai vidējam uzņēmumam. Taču nesakārtotas normatīvo aktu bāzes, vājas atpazīstamības un izpratnes par to darbu dēļ sociālais uzņēmums ir nostādīts daudz neizdevīgākā pozīcijā nekā citi uzņēmumi, lai ar grūtībām tiktu galā, kaut vai izmantojot start-up finansējuma programmas vai tik universālu uzņēmējdarbības attīstības instrumentu kā privātpersonu investīcijas, mikrokredīts, piedalīšanās publisko iepirkumu konkursos u.tml.

Pēc A.Roderas domām, sociālie uzņēmumi ir ļoti laba investīcija. "Daudzi baidās investēt šādos uzņēmumos, taču tajos ir daudz mazāk bankrotu. Savā ziņā tā ir pat drošāka investīcija nekā parastā uzņēmumā," norāda Komisijas eksperte.

Latvijā vēl daudz darāmā

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Daina Fromholde, raksturojot situāciju Latvijā, norāda, ka šobrīd normatīvie akti sociālās uzņēmējdarbības jautājumiem nepievēršas, neparedz kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, nenosaka institucionālo atbildību un valsts vai pašvaldību atbalsta mehānismus. Patlaban sociālās uzņēmējdarbības veicēji var reģistrēties komersanta statusā vai pieļautā apjomā veikt pielīdzināmas darbības nevalstiskās organizācijas statusā, secina Labklājības ministrijas eksperte.

Pastāv vairākas juridiskās formas izvēles, tomēr neviena no tām nav nedz izdevīga, nedz piemērota sociālo uzņēmumu vai ilgtspējīgas sociālās uzņēmējdarbības vides attīstībai. Tāpēc Labklājības ministrijas ieskatā būtu nepieciešams jauns normatīvais akts sociālās uzņēmējdarbības regulējumam, kas noteiktu arī kritēriju kopumu, lai uzņēmums varētu iegūt īpašu sociālā uzņēmuma statusu. Taču D.Fromholde atzīst, ka ir diezgan lielas viedokļu atšķirības, kas tas ir un kāds atbalsts ir vajadzīgs, kādi nodokļi šādam uzņēmumam būtu piemērojami u.tml.

Tas tomēr nenozīmē, ka Latvijā nebūtu tādu uzņēmumu, kuri jau šobrīd varētu klasificēties kā sociāli uzņēmumi šāda īpaša statusa noteikšanas gadījumā. Biedrības "Eiropas kustība Latvijā" projektu vadītāja Līva Sniķe min vairākus piemērus:  Ziedot.lv Kiosks, MAMMU (modes kompānija, kas sadarbojas ar grūtībās nonākušām jaunām māmiņām), HOPP (ražo pielāgotus trīsriteņus cilvēkiem ar kustību traucējumiem), labdarības veikals "Otrā elpa", LUDE (ražo tekstila izstrādājumus no otrreizēja materiāla, iesaistot seniorus). Minētie uzņēmumi rada skaistas preces, pozitīvas emocijas un liek aizdomāties, cik nozīmīgs var būt pašas sabiedrības ieguldījums sociālu problēmu risināšanā, jo tieši iedzīvotāju iesaiste un iniciatīvas raksturo Rietumeiropas sociālo ekonomiku. Taču, ja vēlamies, lai rezultāts būtu ilgtspējīgs, šīs aktivitātes ir jāievēro, jānovērtē un jāatbalsta.


 

1 Eiropas Komisijas paziņojums "Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva. Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem – sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam". Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0682:FIN:LV:PDF [skatīts 07.06.2014.].

2 Starptautiskā sabiedriskās, sociālās un kooperatīvās ekonomikas pētniecības un informācijas centra (CIRIEC) pēc Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pasūtījuma sagatavotā ziņojuma kopsavilkums  "Sociālā ekonomika Eiropas Savienībā", 31.-32.lp.

3 Eiropas Komisijas paziņojums.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU