SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
24. februārī, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Labklājība
3
3

Sociālā uzņēmējdarbība – iespēja uzņēmējiem īstenot sociālos mērķus

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālas ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem un iesaistītajām pusēm.

FOTO: SXC

Pēdējā laikā publiskajā telpā aizvien biežāk tiek diskutēts par sociālo uzņēmējdarbību. Ko tā nozīmē, kas to var veikt, vai un kādas ir iespējas to īstenot Latvijā?
īsumā
Sociālā uzņēmuma definīcija Eiropas regulā:
  • uzņēmuma galvenais mērķis ir izmērāma, pozitīva sociālā ietekme, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem, dalībniekiem un partneriem, un tas:
  • nodrošina pakalpojumus vai preces, kas rada sociālu labumu, un/vai
  • izmanto preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodi, kas ietver tā sociālo mērķi.

Kas ir sociālā uzņēmējdarbība?

Eiropas Savienībā (ES) šobrīd nepastāv universāla sociālās uzņēmējdarbības definīcija, skaidro Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Daina Fromholde. Šo jēdzienu izmanto, apzīmējot atšķirīgus uzņēmējdarbības principus un formas, un tas ietver uzņēmumu dibināšanu ar mērķi īstenot sociālus un vides mērķus.

Kopumā sociālā uzņēmējdarbība ir uzskatāma par neatņemamu Eiropas daudzveidīgās sociālās tirgus ekonomikas sastāvdaļu. Tā balstās uz solidaritātes un atbildības principiem, uz indivīda un sociālo mērķu prioritāti, sekmē sociālo atbildību, sociālo iekļaušanu. Sociālā uzņēmējdarbība gan ir tikai neliela daļa no sociālās ekonomikas, kas ietver arī iekļaujošu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību. Sociālie uzņēmumi, kas tiek veidoti sociālās un vides jomas pilnveidei, var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot arī inovatīvus risinājumus, veicinot iekļaujošus darba tirgus un sociālo pakalpojumu pieejamību ikvienam.

"Sociālie uzņēmumi Latvijā visbiežāk darbojas kā biedrības vai nodibinājumi."

Tiesa gan, robežšķirtne starp parastu saimniecisku darbību, sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību un sociālu uzņēmumu ne vienmēr ir skaidra. Pagaidām Latvijā sociāli uzņēmumi bieži tiek jaukti ar citiem sociālās ekonomikas aspektiem vai sociāliem pakalpojumiem (piemēram, sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību jeb korporatīvo atbildību, subsīdijām un atbalstītām darbībām, riska grupu iesaisti attīstošās aktivitātēs u.c.).

LM pārstāve uzsver, ka nereti sociālās uzņēmējdarbības elementi sabiedrībā atpazīstami nevalstisko organizāciju darbībā, kas iever gan cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšanu saimnieciskās darbības veikšanā, gan sociālu, sabiedrībai nozīmīgu mērķu īstenošanā.

Kas ir sociālais uzņēmums?

Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālas ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem un iesaistītajām pusēm. Tas darbojas tirgū, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus saimnieciskā veidā, kā arī izmanto peļņu sociālo mērķu sasniegšanai. Tam raksturīga atbildība pret vidi.

Mainoties sabiedrībai un tajā pastāvošajām sociālajām problēmām Eiropā, pēdējos piecos gados attīstījies un mainījies arī sociālā uzņēmuma jēdziens. Sociālie uzņēmumi vairs nav tikai darba integrācijas uzņēmumi vai tādi, kas rada darbavietas īpašām personu grupām. Mūsdienās par sociāliem uzņēmumiem tiek uzskatīti uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, un to darbības spektrs un risināmo problēmu loks ir daudzveidīgs.

Kopumā sociālo uzņēmumu raksturo vairākas pazīmes:

  • vēlme atrisināt vai risināt sociālu problēmu, izmantojot biznesa metodes un instrumentus (uzņēmējdarbība, kas konkurē brīvajā tirgū);
  • ražo preces un sniedz pakalpojumus, izmanto algotu darbaspēku ar atbilstošu samaksu;
  • var sākties kā neliela vietēja līmeņa iniciatīva, kas tiek īstenota kopējās interesēs, sabiedriska labuma panākšanai;
  • valsts vai pašvaldības uzņēmums, pat ja tas pilda kādu likumā noteiktu sabiedrisku funkciju, nav uzskatāms par sociālu uzņēmumu;
  • dibināšanas dokumentos (statūtos un dibināšanas līgumā) jāatspoguļojas sociālajam mērķim vai problēmai, kuras risināšanai uzņēmums veidots;
  • tam jādemonstrē izmērāma pozitīva sociāla ietekme, un tas tiek pārvaldīts atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, klientus un iesaistītās puses, kuras skar uzņēmuma saimnieciskā darbība.

Situācija Latvijā

Latvijas Republikas normatīvie akti šobrīd nepievēršas sociālās uzņēmējdarbības jautājumiem, kā arī neparedz kritērijus vai to kopumu sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai. Nav noteikta institucionālā atbildība, valsts vai pašvaldību sniegtā atbalsta mehānismi.

Patlaban sociālās uzņēmējdarbības veicēji var reģistrēties komersanta statusā vai pieļautajā apjomā veikt pielīdzināmas darbības nevalstiskas organizācijas statusā. Lai arī pastāv vairākas juridiskās formas izvēles, tomēr neviena no šīm formām nav izdevīga un pilnībā piemērota ilgtspējīgas sociālās uzņēmējdarbības vides attīstībai.

Sociālie uzņēmumi Latvijā piemērojas apstākļiem un izvēlas tādas darbības formas, kas vislabāk ļauj īstenot to darbības mērķus. Konkrēti tie šobrīd visbiežāk darbojas kā biedrības vai nodibinājumi, pārejot arī uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu. Latvijā sociālie uzņēmumi kopumā ir jauni (tie sāka veidoties pirms 5-6 gadiem), nedaudzi un nelieli, un tie sastopas ar saimnieciska rakstura problēmām. Patlaban nav iespēju iegūt pietiekamus pierādījumus par sociālo uzņēmumu skaitu un īpatsvaru tautsaimniecībā, jo nav pieejami attiecīgi statistikas dati vai pabeigtu pētījumu šajā jomā. Tajā pašā laikā patlaban gan Eiropas līmenī, gan Latvijā notiek situācijas apzināšana.

Lai arī praksē Latvijā pastāv zināmi atbalsta mehānismi un nedaudzi finanšu instrumenti sociālām inovācijām un nodarbinātībai, tomēr tie nav īpaši paredzēti un pielāgoti sociālās uzņēmējdarbības vides attīstībai vai atbalstam tieši sociālu uzņēmumu dibināšanai un attīstībai.

"Vēlamais risinājums ir jauns normatīvais akts sociālās uzņēmējdarbības regulējumam."

Lai izvērtētu situāciju Latvijā, kā arī izstrādātu priekšlikumus optimālai un uz iekļaujošu izaugsmi vērstai sociālās uzņēmējdarbības funkcionēšanai Latvijā, LM 2013.gadā tika izveidota darba grupa ar sociālās uzņēmējdarbības attīstību saistīto jautājumu risināšanai. Tās sastāvā ietverti gan nozaru ministriju pārstāvji, gan nevalstiskā sektora eksperti, gan arī paši sociālie uzņēmēji un pētnieki. Darba gaitā šie pārstāvji vienojās par to, ka uzņēmums varētu iegūt īpašu sociālā uzņēmuma statusu tikai tad, ja tas atbilstu noteiktam sociālā uzņēmuma pazīmju vai kritēriju kopumam.

Kā pozitīvos Latvijā sastopamos piemērus D.Fromholde min uzņēmumus un organizācijas, kas jau šobrīd risina sociālus jautājumus un lielā mērā atbilst sociāla uzņēmuma būtībai. Tādi ir, piemēram, "MAMMU.LV", "Drošības poga", "Otrā elpa" u.c. Dažkārt šādi uzņēmumi neapzinās savu piederību īpašam statusam un misijai, tāpēc kritērijiem jābūt iespējami universāliem, neizslēdzot jau pastāvošās iniciatīvas un neierobežojot inovācijas vai centienus pārtapt par sociālu uzņēmumu tiem, kas varētu un vēlētos risināt sabiedrībai nozīmīgus nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un arī plašāka satura jautājumus.

Veidos sistēmu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai

Lai radītu iespējas sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai Latvijā, LM plāno izveidot tiesisko ietvaru un uzsākt veidot sistēmu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, skaidro LM pārstāve D.Fromholde. Lai to īstenotu, 2014.gada 13.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts LM sagatavotais koncepcijas projekts "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā". Projekts šobrīd tiek saskaņots ar ministrijām, tas ir jāapstiprina valdībā.

LM pārstāve informē, ka Koncepcijas projektā analizēti četri iespējamie risinājumu varianti, tostarp izskatītas iespējas veikt grozījumus un papildinājumus spēkā esošajos tiesību aktos vai izstrādāt jaunu likumu.

D.Fromholde norāda, ka LM izveidotās darba grupas vērtējums ļāvis secināt, ka vēlamais risinājuma variants ir jauns normatīvais akts sociālās uzņēmējdarbības regulējumam, jo Latvijā nepastāv tāds tiesiskais ietvars, kas iekļautu visas sociālam uzņēmumam raksturīgās iezīmes.

Plānots, ka regulējums noteiks skaidru uzņēmumu pārreģistrācijas kārtību. Tas nepieciešams, lai potenciālais sociālais uzņēmējs, ja tas atbilst noteiktiem kritērijiem, var izvēlēties reģistrēt sociālo uzņēmumu, kā arī lai reģistrā nesaglabātos uzņēmumi, kuri vairs nedarbojas atbilstoši sociālam uzņēmumam noteiktajām prasībām. Pasargājot jauno darbības veidu no pārprastas vai ļaunprātīgas izmantošanas, var rasties nepieciešamība noteikt, kas netiek atzīts par sociālu uzņēmumu.

Minētās ieceres īstenošanai LM kopīgi ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju plāno līdz 2014.gada 1.decembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā likumprojektu sociālās uzņēmējdarbības regulējumam.

Koncepcijas projektā norādīts: sociālās uzņēmējdarbības ietvaram Latvijā jārada priekšnoteikumi sociālo uzņēmumu izveidei un darbībai atbalstošas vides veidošanā, jāpiedāvā atbalsta virzieni sociāliem uzņēmumiem, vienlaikus nošķirot tos no cita veida darbībām, pasargājot jēdzienu no pārprastas pieejas vai ļaunprātīgas izmantošanas.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU