NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
09. oktobrī, 2014
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Labklājība
1
1

Sociālā uzņēmuma statusu noteiks likumā, uzņēmējdarbību iedzīvinās ar pilotprojektu

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālā ietekme, nevis ieguvums saviem īpašniekiem vai partneriem.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Veidot biznesu ar mērķi tajā gūto labumu virzīt tikai un vienīgi sabiedrības sociālo problēmu risināšanā, iesaistīt darbā no strādāšanas līdz šim dažādu iemeslu dēļ atstumtos – tie ir daži no principiem, kas varētu raksturot sociālo uzņēmumu darbību. Sociālās uzņēmējdarbības iedzīvināšanai Latvijā nepieciešams normatīvais regulējums ar sociālā uzņēmuma statusa kritērijiem, un kā jaunai iesaistes formai sākotnējā posmā tai paredzēts Eiropas Sociālā fonda finansējums pilotprojektam.

ES valstīs sociālās uzņēmējdarbības formas ir atšķirīgas un nav arī vienotas definīcijas. Arī Latvijas normatīvie akti neparedz šādu darbības veidu, kritērijus vai to kopumu sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai. Koncepcijas mērķis ir novērtēt sociālo uzņēmumu iespējas, uzsākt atbalsta sistēmas veidošanu, tiesiskā ietvara izstrādi, piedāvāt definīciju un kritērijus sociālā uzņēmuma statusam, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Darba  tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Daina Fromholde.

Sabiedrībai ir dots signāls par šādu iespēju, jo sociālā uzņēmējdarbība tiek uzlūkota kā aktīvu cilvēku iespēja veidot savu biznesu ar mērķi, kas nav peļņas gūšana, bet, ja tāda ir, līdzekļi būtu investējami sabiedrības labumam. Tātad šādā statusā uzņēmējam būs jāapzinās sava misija – darīt labu sabiedrībai, piemēram, iesaistot cilvēkus no dažādām sociālajām grupām - invalīdus, bezdarbniekus, jaunās māmiņas. Un, ja uzņēmējdarbībā gūta peļna, tā novirzāma nevis sev lepnas mājas pirkšanai, bet tiek ieguldīta attīstībā - ar šādu piemēru biznesā iespējamās peļņas izlietošanu ilustrē LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.

Kaut cik līdzīgi darbojas jau pašreiz pastāvošās sabiedriskā labuma organizācijas, taču to statuss pieļauj uzņēmējdarbību vien ierobežotā apmērā. Ne vienmēr šī darbošanās kopumā arī īpaši uzrunā sabiedrību.

Darba grupas diskusijās viens no jautājumiem ir bijis par šādu uzņēmumu administrēšanu.  Sabiedriskā labuma organizācijas ir Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta) pārziņā. Par to, kurš kūrēs sociālos uzņēmumus, pašreiz neesot vienprātības. Koncepcijā norādīts, ka tā varētu būt Finanšu vai Labklājības ministrija.

Ko vajadzētu un varētu noteikt likumā

Sociālais uzņēmums vienlaikus aptvertu gan komercdarbības, gan sociālu un labdarības mērķu sasniegšanu.

Sociālās uzņēmējdarbības regulējumam turpmāk izstrādās īpašu likumu. Pašreiz paredzēts, ka sociālā uzņēmuma statusu, balstoties uz noteiktu kritēriju kopumu, varēs iegūt  Komerclikuma subjekts (komercsabiedrība). Kā kritēriji pašreiz iezīmēti:

  • uzņēmums darbojas sociālam mērķim, tā labums sabiedrībai ir novērtējams;
  • uzņēmuma peļņa reinvestēta šī mērķa sasniegšanai,  tātad visa peļņa novirzāma sociāliem mērķiem, nevis īpašniekiem;
  • uzņēmums darbojas tirgū, piedāvā preces un pakalpojumus, tātad nepastāv tikai tādēļ, ka ir kaut kāda atbalsta forma.

Sociālā uzņēmuma statuss tiktu piešķirts, ja uzņēmums atbilstu visiem kritērijiem, kas būs noteikti likumā, uzsver D.Fromholde.

Koncepcijas projekts piedāvā arī principus, kuri raksturo sociālo uzņēmumu darbību: investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu, ir ierobežojumi aktīvu vai komercsabiedrības atsavināšanai, tiek nodrošināts nepārtraukts monitorings attiecībā uz sociālo ietekmi un mērķu sasniegšanu.

"Pilotprojektā jātiek skaidrībā par sociālajām problēmām, kuru risināšanai sākotnēji tiks sniegts atbalsts sociāliem uzņēmumiem."

Ir skaidrs, ka pamudinājumam izvēlēties sociālā uzņēmuma statusu ir nepieciešama ne tikai motivācija, bet arī stimuli. Tāpēc koncepcijas projektā ir ietverti papildu risinājumi, tostarp par nodokļu jautājumiem (par uzņēmuma ienākuma nodokļa īpašu režīmu u.c.).

Jaunā regulējumā ir ieinteresētas arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, biedrības, kas jau pašreiz nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Sociālā uzņēmuma statusa noteikšana ar likumu nenozīmēs, ka tādu var iegūt tikai jaundibināts komersants. Koncepcija paredz izvēles iespējas, proti, ka par sociālo uzņēmumu, iegūstot jauno statusu, varēs kļūt arī biedrība vai nodibinājums.

Iedzīvināšana – pilotprojektā

Sociālās uzņēmējdarbības pilotprojekts (ar ESF finansējumu), kas varētu sākties nākamā gada otrajā pusē, paredz apmācības, kursus un konsultācijas, kā arī palīdzību sociālā uzņēmuma statusa iegūšanā, dotācijas sākotnējam atbalstam mērķa grupas algām un materiāli tehniskajam nodrošinājumam.

Līdzekļi šim nolūkam ES fondu jaunajā plānošanas periodā  ir iezīmēti ESF darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība".

Pilotprojektā arī jātiek skaidrībā par galvenajām sociālajām problēmām, kuru risināšanai sākotnēji tiks sniegts atbalsts sociāliem uzņēmumiem vai to izveidei (piemēram, mazapdzīvotu teritoriju problēmas, kurās ir samazinājies iedzīvotāju skaits, teritorijas, kurās ir daudz ilgstošo bezdarbnieku, kuriem nav arī iespēju iekārtoties darbā, neredzīgu cilvēku nodarbinātība u.c.).

Domāts, ka atbalstāmās prioritātes risināmo sabiedrības problēmu lokam, kā arī problēmgrupu atbalstam varētu noteikt Ministru kabinets.

D.Fromholde uzsver, kāds tiek sagaidīts sociālās uzņēmējdarbības devums sabiedrībai būtisku problēmu risināšanā: iesaiste nodarbinātībā, sociālā kapitāla stiprināšana, kvalitatīvu darba vietu veidošana, daudzveidīgāks sociālo pakalpojumu piedāvājums, reģionu attīstība.

Labklājības ministrs Uldis Augulis piebilst, ka situācijā, kad ir tik augsts bezdarba līmenis, tā būtu iespēja aktivizēt cilvēkus iesaistīties uzņēmējdarbībā šādā formā.

Koncepcijā kā pozitīvi piemēri no uzņēmumiem un organizācijām, kas jau risina sociālus jautājumus un jau tagad varētu kvalificēties sociāla uzņēmuma statusam, ir minēti "MAMMU.LV", "Drošības poga", "Otrā elpa" u.c.

2011.gadā Eiropas Komisija paziņoja par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu, kurā noteikts, ka "sociālais uzņēmums, kas ir sociālās ekonomikas dalībnieks, ir tāds uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālā ietekme, nevis ieguvums saviem īpašniekiem vai partneriem. Tas darbojas tirgū, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, un izmanto ienākumus lielākoties sociāliem mērķiem. Sociālo uzņēmējdarbību parasti saista ar privātā sektora un nevalstisko organizāciju iniciatīvām. Šos uzņēmumus vada atbildīgi un pārredzami, proti, iesaistot uzņēmuma ekonomiskajā darbībā tā darbiniekus, klientus un ieinteresētās puses".

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera plašā pētījumā - ES pilotprojektā "Sociālo uzņēmumu identificēšanai un to ietekmes izvērtēšanai Latvijā", kurā vērtēts arī, kāds varētu būt sociālās izņēmējdarbības pienesums tautsaimniecībai, apkopojusi dažādu valstu (Francijas, Portugāles, Spānijas, Grieķijas, Skotijas, Itālijas, Polijas, Beļģijas, Šveices, Lielbritānijas, Īrijas, Somijas, Lietuvas u.c.) tiesisko regulējumu sociālās uzņēmējdarbības jomā (juridiskās formas, darbības mērķus u.c.). Kā sociālās uzņēmējdarbības formas Eiropas praksē norādītas šādas: tie ir uzņēmumi, kas vairāk koncentrējas uz sociālā labuma sniegšanu, nevis peļņas palielināšanu (paši pakalpojumi vai preces rada sociālo labumu sabiedrībai); uzņēmumi, kas darbojas kā tradicionālie peļņas palielināšanas uzņēmumi, taču to īpašnieki ir trūcīgie, bezdarbnieki, no nelabvēlīgas vides nākuši cilvēki vai kādas atstumtas un apdraudētas sociālās grupas pārstāvji (sociālais ieguvums ir nabadzīgo un nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošo cilvēku īpatsvara samazināšana). Šāds uzņēmumu veids paaugstina atbildību un motivāciju pašu spēkiem atsākt patstāvīgu dzīvi.

Arī Latvijas Pilsoniskai aliansei un PROVIDUS ir plašs pētījums "Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību". Var teikt, ka teorētiski Latvija ir sagatavota ne tikai atzīt sociālās uzņēmējdarbības nepieciešamību, bet radīt tai darbības noteikumus un līdz ar to – interesi.

Koncepcijas projekts "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā", kuras izstrādes darba grupā iesaistītas nozaru ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvji, pamatā ir atbalstīts Ministru kabineta komitejā 15.septembrī, nosakot, ka Labklājības ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju Eiropas Savienības struktūrfondu politikas ietvaros un attiecīgi tehniskās palīdzības ietvaros jāizvērtē iespējamie koncepcijas administrēšanas jautājumi un jāvienojas par atbildīgo institūciju sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU