Vienkāršākai nodokļu nomaksai ieviesīs saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu

Saeimā izskatīšanai iesniegti valdības sagatavotie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” un grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kā arī kredītiestādēm piemērojamo likumu grozījumi, jo nodokļu vienkāršotajā nomaksā būs iesaistītas trīs puses – nodokļu maksātājs (saimnieciskās darbības veidējs, uzņēmējs), banka un Valsts ieņēmumu dienests.

Likumprojekti tika izskatīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Komisijas sēdē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa izklāstīja, ka likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikts, kā varēs izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu, kas jādara pašam nodokļu maksātājam un kas – Valsts ieņēmumu dienestam un kredītiestādēm. Tāpat likumā noteikta pieteikšanās kārtība SDI konta izmantošanai un paskaidrots, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa starp VID un kredītiestādi, kā arī tas, kādos gadījumos SDI kontu nodokļu maksātājs nevar izmantot.

Savukārt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikts, kuri šī nodokļa maksātāji būs tiesīgi izmantot SDI kontu.

SDI konts būs brīvprātīgs nodokļu nomaksas rīks.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projektā paredzēts, kādos gadījumos saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs izmanto vienkāršotā nodokļa samaksai, kā arī kādā kārtībā piemērojams šajā likumā paredzētais vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums, kas ietver nodokļa aprēķināšanu, ieturēšanu un uzskaiti.

Vienlaikus likums tiks papildināts ar XVII nodaļu “Vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums”. Projektā paredzēts, ka vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu var izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums.

Nodokļu maksātājam, kurš izmantos vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu, būs pienākums nodrošināt, ka visi ar saimniecisko darbību saistītie ieņēmumi tiek ieskaitīti vai iemaksāti saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā.

Izmantojot SDI kontu, nodokļu maksātājam nebūs jāiesniedz šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas; pašam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa.

SDI kontu varēs atvērt tajā kredītiestādē (vai Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestādes filiālē Latvijā), kura saviem klientiem piedāvā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietošanas pakalpojumu.

Vēl viens būtisks nosacījums – nodokļu maksātājam viena nodokļa režīma piemērošanai vienlaikus varēs būt tikai viens saimnieciskās darbības ieņēmumu konts. Vienu SDI kontu vienlaikus varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu (ar vienādu nodokļu likmi) piemērošanai, ja konkrētā nodokļa likums paredz šādu iespēju, paskaidrots grozījumu anotācijā.

Kā skaidroja J. Salmiņa, tas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuram saimnieciskajā darbībā ir atšķirīgas likmes. Piemēram, ja fiziskā persona IIN maksā par ienākumiem no nekustamā īpašuma izīrēšanas (likme 10%), tad šajā SDI kontā nevarēs ieskaitīt ieņēmumus, kas attiecas uz ienākumiem, kuriem tiek piemērota cita likme jeb cits IIN režīms, jo SDI konts ietver arī nodokļa aprēķināšanu. Tāpēc SDI kontu varēs izmantot viena nodokļa ietvaros vienai likmei.

Regulējuma projekts jau sagatavots mikrouzņēmumiem

SDI konta ieviešanai likumprojektu paketē ir iekļauti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā. Tie paredz, ka MUN maksātājiem būs iespēja MUN aprēķināšanā un maksāšanā izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu un nesniegt MUN ceturkšņa deklarāciju un neveikt MUN samaksu vispārējā (likuma 7. pantā noteiktajā) kārtībā, ja tiks ievēroti šādi nosacījumi:

• MUN maksātājs ievēro likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredzētos noteikumus par vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanu;
• MUN maksātājam nav MUN parādu dienā, kad tas piesakās izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu;
• periodā, kamēr MUN maksātājs izmanto vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, visi MUN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi ir ieskaitīti vai iemaksāti SDI kontā (likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē) un uzrādīti  SDI konta  kredīta apgrozījumā;
• mikrouzņēmums kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā.

Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars informēja, ka Latvijā izstādātais SDI konta risinājums ir līdzīgs tam, kāds jau darbojas Igaunijā, kur to nodrošina viena banka un izmanto apmēram 3000 klientu. Pašreiz nav nosakāms, cik klientu būs Latvijā. Līdz ar to arī nav aprēķināmas SDI konta izmantošanas izmaksas, taču tās varētu būt samērīgas ar pašreizējām izmaksām par citiem pakalpojumiem, un skaidrs, ka tas nodokļu maksātājam būs lētāk nekā algot grāmatvedi un maksāt pašam par katru pārskaitījumu uz Valsts kasi.

Spēkā stāšanās atkarīga no projekta ieviešanas tempa

Likumu grozījumu projektos pagaidām paredzēts, ka tie stāsies spēkā šīgada 1. jūlijā, tātad SDI kontam vajadzētu būt nodokļu maksātāju rīcībā no 1. jūlija.

Finanšu stabilitātes nodevas likuma grozījumu projekts paredz vienreizēju kompensāciju kredītiestādei, kas līdz 1. jūlijam ieviesīs SDI kontu: valsts tai samazinās nodevas apmēru par ieviešanas izdevumiem, bet ne vairāk kā par 50 000 eiro.

Saeimas komisijā tika spriests arī par to, vai ieviešanas termiņš ir reāls, jo šāda jauna nodokļu nomaksas risinājuma ieviešanai nepieciešami apjomīgi tehniskie sagatavošanas darbi gan kredītiestādēm, gan VID.

Arī FM pārstāve atzina, ka pašreiz paredzētais SDI konta ieviešanas termiņš, iespējams, ir nesamērīgi īss, jo ir vajadzīgs laiks, lai sistēmas izveidotu un pārbaudītu.

E. Pastars norādīja, ka bankām tas būs jauns produkts. Šādu projektu ieviešanā jārēķinās ar sešiem mēnešiem.

Savukārt VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme informēja deputātus, ka pie SDI konta projekta jau tiek strādāts un VID vēlētos, lai tas iespējami ātri tiek nostiprināts likumos, lai to juridiski korekti varētu nodot izstrādei un ieviešanai dzīvē.