Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Šodien likumdevējs paredzējis lemt par vairākiem ar Covid-19 pandēmiju saistītiem jautājumiem – tostarp par naudas soda ieviešanu pasākumu organizatoram, saimniecisko pakalpojumu sniedzējam vai ēkas īpašniekam, ja viņš pārkāpj noteikto pienākumu neapkalpot personas, kuras neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, piemēram, telpās atrodas bez mutes un deguna aizsegu. Tāpat Saeima lems par atbalsta piešķiršanu tiem vecākiem, kas Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
Jau no 19. novembra pakalpojumu sniedzējiem un pasākumu organizatoriem ir aizliegts sniegt pakalpojumus personām, kuras neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp nelieto sejas masku vai to lieto nepareizi, neaizsedzot degunu un muti. Arī ēku īpašniekiem ir pienākums nodrošināt, ka personas, kuras nelieto mutes un deguna aizsegu vai to lieto neatbilstošā veidā, netiek ielaistas iekštelpās. Šādu kārtību paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 6.7.1 apakšpunkts.
Saeimā šodien pirmajā lasījumā skatīs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz papildināt likumu ar iespēju sodīt arī juridiskas personas, ja tās sniedz pakalpojumus personām, kuras neievēro epidemioloģiskās drošības noteikumus.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar 50.2 un 50.3 pantu, ieviešot administratīvo atbildību – brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām (50 eiro), ja:
Fiziskās personas jau šobrīd var sodīt par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. To paredz 50.1 pants.
Tāpat Saeima galīgajā lasījumā plāno skatīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz turpināt izmaksāt vecāku pabalstu tā saņēmējam, ja bērna vecāks ārkārtējās situācijas dēļ nevar atgriezties darbā.
Tādējādi persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu.
Likumprojekts paredz, ka vecāku pabalsta turpinājumu var izmaksāt par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu vecāku pabalsta turpinājums tiktu izmaksāts iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.
Šodien Saeima galīgajā lasījumā skatīs arī par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par tiesu varu”.
Tie paredz Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanu pārcelt uz nākamā gada 31. martu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu kvalitatīvu pretendentu atlases procesu tiesnešu amatam. Iepriekš bija iecerēts, ka Ekonomisko lietu tiesa kā specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa darbu uzsāks 2021. gada 1. janvārī.
Saeima pirmajā lasījumā skatīs izmaiņas Tabakas produktu aprites likumā, kas paredz ieviest regulējumu arī tabakas aizstājējproduktiem, tostarp beztabakas nikotīna spilventiņiem un citiem līdzīgiem produktiem, kuri Latvijas tirgū varētu ienākt nākotnē.
Plānots noteikt maksimāli pieļaujamo nikotīna daudzumu gan vienā tabakas aizstājējprodukta vienībā, gan vienā iepakojumā, kā arī uz šāda produkta iepakojuma izvietot brīdinājumu par tā ietekmi uz veselību un nikotīna saturu un daudzumu tajā. Tāpat paredzēts aizliegt šādus produktus reklamēt un pārdot nepilngadīgām personām.
Grozījumos plānots arī regulēt tādu produktu kā IQOS apriti Latvijas tirgū. Uz tiem tiktu attiecināti arī reklāmas ierobežojumi.
Saeima pirmajā lasījumā lems arī par grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Ar tiem iecerēts noteikt, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2022. gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim – neatkarīgi no veiktajām iemaksām.
Vienlaikus plānots paplašināt personu loku, kuras ir pakļautas obligātajai veselības apdrošināšanai, proti, valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus, kā arī tās personas, kuras nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai no valsts puses.
