Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Noteikumi paredz pasākuma organizatora, saimnieciskā pakalpojuma sniedzēja vai ēkas īpašnieka pienākumu nodrošināt, ka persona (klients), kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai to lieto neatbilstošā veidā, netiek ielaista iekštelpās. Prasība stājas spēkā 19. novembrī.
Freepik
No 19. novembra pakalpojumu sniedzējiem un pasākumu organizatoriem tiek liegts sniegt pakalpojumus personām, kuras neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā nelieto sejas masku vai to lieto nepareizi, neaizsedzot degunu un muti. Šādu kārtību paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Gadījumā, ja komersants šo prasību neuzraudzīs, tam varētu tikt piemērots administratīvais sods, paredz valdībā atbalstītie grozījumi Covid-19 izplatības pārvaldības likumā. Tiem vēl jāgūst atbalsts Saeimā.
Noteikumi papildināti ar 6.7.1 punktu, kas paredz pasākuma organizatora, saimnieciskā pakalpojuma sniedzēja vai ēkas īpašnieka pienākumu nodrošināt, ka persona (klients), kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai to lieto neatbilstošā veidā, netiek ielaista iekštelpās. Tas nozīmē, ka, piemēram, veikalā nedrīkstēs apkalpot tādu klientu, kam nav mutes un deguna aizsega vai arī tas lietots nepareizi (neaizsedzot degunu un muti).
Veselības ministrija (VM) skaidro, ka šādi mēri tiek ieviesti, ņemot vērā, ka joprojām liels skaits iedzīvotāju publiskās iekštelpās nelieto vispār vai neatbilstoši lieto mutes un deguna aizsegus, pakļaujot gan sevi, gan arī citas personas inficēšanās riskam ar Covid-19.
Par pasākuma organizatoram, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam un ēku īpašniekam (tostarp viņu nodarbinātajiem) noteikto pienākumu nepildīšanu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā varētu tikt paredzēta administratīvā atbildība. Iecerēts ka kontroli veiks Pašvaldības policija un Valsts policija. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.
Tāpat, sākot no 19. novembra, karantīna būs jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā, vai to ir noteicis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona.
Izmaiņas veiktas, lai mazinātu slogu SPKC epidemiologiem un nodrošinātu operatīvāku Covid-19 pacienta kontaktpersonas informēšanu par nepieciešamību uzsākt medicīnisko novērošanu un ievērot mājas karantīnu.
Turpmāk, ja SPKC konstatēs, ka inficēta persona apmeklējusi kolektīvu (pirmsskolas izglītības iestādi, izglītības iestādi vai darba kolektīvu), epidemiologs par to informēs konkrētās iestādes vadību.
Pēc tam iestādes vadības uzdevums būs apzināt cilvēkus, kas bijuši ciešā kontaktā ar inficēto personu pēc noteiktiem kritērijiem. Attiecīgi par kontaktpersonu cilvēku noteiks, ja viņam iepriekšējo divu dienu laikā pirms personas saslimšanas (vai infekcijas laboratoriskās konstatēšanas) ar saslimušo cilvēku būs bijis:
Par kontaktpersonu noteiks arī tad, ja persona būs atradusies slēgtā vidē (piemēram, darba telpā, koplietošanas vai sanāksmju telpā, uzgaidāmajā telpā utt.) kopā ar Covid-19 inficēto personu ilgāk par 15 minūtēm.
Vadoties pēc kritērijiem, darba vietas atbildīgā persona izveidos kontaktpersonu sarakstu, ko nosūtīs SPKC. Vienlaicīgi kolektīva atbildīgā persona informēs kolektīvā noteiktās kontaktpersonas vai viņu likumīgos pārstāvjus – darbiniekus, izglītojamos vai izglītojamo vecākus – par to, ka konkrētai personai bijis ciešs kontakts ar inficētu personu un ir pienākums ievērot mājas karantīnu, kā arī par nepieciešamību sazināties ar ģimenes ārstu, lai uzsāktu medicīnisko novērošanu un saņemtu darbnespējas lapu.
Savukārt SPKC, saņemot no darba vietas kontaktpersonu sarakstu, pārliecināsies, ka tas ir sagatavots atbilstoši kritērijiem un to nosūtīs Nacionālajam veselības dienestam (NVD).
NVD pēcāk šo informāciju ievadīs vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā, lai informācija būtu pieejama arī ģimenes ārstiem.
Vadoties no pieejamās informācijas, ģimenes ārsts cilvēkam varēs noformēt darbnespējas lapu karantīnas dēļ.
Kā 17. novembra vakarā akcentēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, pagaidām valdība nav noteikusi stigrākus pasākumus Covid-19 ierobežošanai.
Viņš uzsvēra, ka situācija Latvijā ir ļoti nopietna – lai sniegtu iespēju ārstēties Covid-19 pacientiem, slimnīcas ir spiestas samazināt citu pakalpojumu sniegšanu, kas nākotnē var novest pie veselības sistēmas pārslogotības. Gadījumā, ja situācija neuzlabosies, tad valdība būs spiesta pieņemt stingrākus drošības mērus.
