Papildināts, ņemot vērā grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stājās spēkā 16. novembrī.
FOTO: Freepik
Jaunākā informācija par inficēšanos ar Covid-19 mūs sasniedz ik dienu, un daļai slimības skarto atbilstoši ierastajai lietu kārtībai tiek izrakstīta darbnespējas lapa. Tomēr bez saslimušajiem ir vēl citu kategoriju personas, kam tieši tāpat ir tiesības noformēt slimības lapu. Tāpat kā ir statusi, kas šādas tiesības neparedz. Sadarbībā ar Veselības inspekciju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Valsts darba inspekciju skaidrojam, kādas ir aktuālās darbinieku tiesības uz slimības pabalstiem.
Saslimšanas ir dažādas, un gadījumos, kas nav saistīti ar Covid-19, darbojas ierastā kārtība: par to vairāk var lasīt LV portāla skaidrojumos “Slimības lapa A – kas darbiniekam par to jāzina” un “Kas jāzina par slimības lapu B”.
Cita kārtība ir noteikta ar Covid-19 saistītajos gadījumos. LV portāls jau skaidroja, ka laika periodā no 2020. gada 20. marta līdz 31. decembrim personai, kura saslimusi ar Covid-19, tiek izsniegta darbnespējas lapa B.
Darbnespējas lapu personai izsniedz arī tad, ja tā ir atzīta par Covid-19 inficētas personas kontaktpersonu (to nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC)) un atrodas karantīnā, kā arī tad, ja persona kopj ar Covid-19 inficētu bērnu līdz 14 gadu vecumam. Piebilstams, ka slimības lapu bērna kopējs ir tiesīgs saņemt par visu gada periodu, kamēr bērns nav sasniedzis 15 gadu vecumu,” skaidro Veselības inspekcijas pārstāve Maira Kalniņa.
Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 2. punktā ir izskaidroti dažādi termini. Tos der pārskatīt, lai veicinātu izpratni un nerastos pārpratumi.
Piemēram, 2.5. punkts skaidro terminu “izolācija” – obligāta inficētas personas nošķiršana no veselām personām dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai ārstniecības iestādē ārstniecības personas uzraudzībā ārstēšanai, nodrošinot atbilstošus apstākļus, lai nepieļautu veselu personu inficēšanos. Par izolācijas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa.
Savukārt 2.7. punkts skaidro terminu “pašizolācija” – personas nošķiršanās no citām personām dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, lai novērstu inficēšanās riskus citām personām, ja ir epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka šī persona ir atradusies paaugstināta inficēšanās riska apstākļos. Tātad pašizolācija attiecas uz personām, kas atgriezušās Latvijā no valstīm, kurās Covid-19 saslimšanas līmenis ir augstāks par Latvijas attiecīgā laika posma līmeni, un valsts apmaksāta slimības lapa par pašizolāciju nepienākas. Tādā gadījumā darbiniekam, sazinoties ar darba devēju, pastāv iespēja izmantot tā saukto bezalgas atvaļinājumu, iesaka Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa.
Vienlaikus darba devējs nav tiesīgs atteikties apmaksāt ārsta izsniegtu slimības lapu A, ja, piemēram, ir kļuvis zināms, ka darbinieks atvaļinājuma laikā bijis ārvalstī, no kuras atgriežoties ir jāievēro pašizolācija. “Tas, kā izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ir darbinieka ziņā. Ja darba devējs apstrīd darbnespējas lapas A izsniegšanas pamatotību, tad viņam ir jāvēršas Veselības inspekcijā ar sūdzību,” norāda VDI pārstāve D. Stivriņa.
Jaunākie (20.10.2020.) grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” paredz, ka darbnespējas lapu attālināti – bez pacienta personīgas apskates un izmeklēšanas – mediķi var izrakstīt šādos gadījumos:
“Ja persona ir atzīta par Covid-19 kontaktpersonu, tad SPKC par to informē gan personu, gan viņas ģimenes ārstu. Tad slimības lapa tiek izsniegta attālināti. Citos gadījumos, piemēram, ja personai ir saslimšanas pazīmes, tad telefoniski jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš, izvērtējot apstākļus, noteiks tālāko rīcību,” norāda Veselības inspekcijas pārstāve.
Attālināti darbnespējas lapu slima bērna kopšanai bez bērna personīgas apskates un izmeklēšanas var izsniegt tikai par pirmajām trim slimības dienām ar akūtu augšējo elpceļu saslimšanu. Ja trīs dienu laikā bērna veselības stāvoklis neuzlabojas, darbnespējas lapas turpināšanai ārstam vai ārsta palīgam jāveic saslimušā bērna personīga apskate un izmeklēšana klātienē. Šāds regulējums ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.
Savukārt pacienti, kuriem pēc ārstēšanās slimnīcā ārstēšanās būs jāturpina, turpmāk varēs saņemt darbnespējas lapu uz ieteikto laikposmu, ja izrakstā no stacionāra pacienta medicīniskās kartes būs norādīta informācija par darbnespējas turpināšanos.
M. Kalniņa skaidro, ka minētie grozījumi attiecināmi ne vien uz Covid-19 saslimšanas gadījumiem, bet uz jebkuru saslimšanas cēloni: “Izvērtējot stacionāra izrakstā sniegto informāciju, ja tajā norādīta informācija par darbnespējas turpināšanos, ģimenes ārsts var izrakstīt darbnespējas lapu arī attālināti, neliekot pacientam ar veselības stāvokļa traucējumiem lieki apmeklēt ģimenes ārsta praksi tikai darbnespējas lapas izrakstīšanai.”
Ar Covid-19 saslimušajiem darbnespējas lapa tiek apmaksāta par visu periodu – par katru dienu, tostarp sestdienām un svētdienām. Arī personām, kuras noteiktas par Covid-19 kontaktpersonām, slimības lapa tiek izsniegta un apmaksāta par visu laiku, kamēr vien personai ir jāievēro karantīna.
Šo lapu apmaksā no otrās darbnespējas dienas pēc tās noslēgšanas 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Savukārt personai, kurai tiek izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā no 2020. gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, slimības pabalstu piešķir un izmaksā no darbnespējas pirmās dienas (to paredz 12. novembra grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu").
“Tomēr arī šajā gadījumā VSAA tiesību noteikšanai uz slimības pabalstu vērtēs tā saukto kvalifikācijas periodu un veikto apdrošināšanas iemaksu algu. Ņemot vērā kvalifikācijas periodu, pabalstu aprēķinās mazākā apmērā tad, ja persona pirms saslimšanas būs strādājusi neilgi un 12 mēnešu periodā sociālo iemaksu algas kādu laiku nebūs bijis," norāda VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļa vecākā eksperte Anita Jakseboga.
“Savukārt ar Covid-19 slima bērna aprūpētājs darbnespējas lapu var saņemt uz visu bērna saslimšanas laiku,” skaidro Veselības inspekcijas pārstāve M. Kalniņa. A. Jakseborga apstiprina, ka vecākam vai vecvecākam, kas kopis bērnu, darbnespējas lapu valsts apmaksās no pirmās dienas par 14 dienām, ja slimais bērns ir kopts mājās, un par visu laiku, ja bērns ir kopts slimnīcā un kopēja atrašanās ārstniecības iestādē ir bijusi nepieciešama. To paredz šovasar, 4. jūnijā, pieņemtie grozījumi MK noteikumos par darbnespējas lapu piešķiršanu un anulēšanu (15. punkts). Nosacījumi par slimības pabalsta izmaksu ir spēkā neatkarīgi no tā, vai bērnu visu slimošanas laiku kopj viens vecāks (persona) vai arī vairākas personas pēc kārtas, kā arī neatkarīgi no saslimšanas cēloņa.