Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saslimt gadās ikvienam. Ko darba attiecībās esošam cilvēkam secīgi darīt pēc ārsta apmeklējuma, ja turpmāk nozīmēts ārstēšanās režīms un pēc vairākām dienām arī nākamā vizīte pie ārsta? Vai par to jāziņo darba devējam, ja slimības lapas kopš 2017. gada 1. septembra izsniedz elektroniski e-veselības sistēmā un tās ir pieejamas visām iesaistītajām pusēm? Vai slimošana ir uz sava rēķina, vai arī darba devējam ir pienākums izmaksāt kādu slimības naudu, un kad to varēs saņemt?
Lai gan varētu šķist, ka smagās krīzes laiki, kad darbiniekam “nebija tiesību slimot”, jo par to draudēja vai nu atlaišana, vai netika izmaksāta slimības nauda, ir tālā pagātnē, LV portāls arvien vēl saņem lūgumus pēc e-konsultācijas par darbinieka rīcību un tiesībām, ja gadījies saslimt.
Kā zināms, ir divu veidu darbnespējas lapas – A lapa un B lapa. Pirmreizējo slimības lapu A ārsts izsniedz saslimušam darbiniekam, un tā garantē darbiniekam iespēju atjaunot veselību, bet ne ilgāk kā desmit dienu laikā.
Neraugoties uz to, ka slimības lapu izsniedz elektroniski un darba devējs par to pēc noteikta laika uzzina, tomēr tas neatceļ darbinieka un darba devēja savstarpējo komunikāciju – par saslimšanu darbiniekam joprojām ir pienākums paziņot pašam.
Vislielākās neskaidrības ir jautājumos par tā saukto slimības naudu: par kurām dienām to maksā, kad izmaksā, vai aprēķina formula visiem ir vienāda? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējamas tiesību aktos – Darba likumā un likumā “Par maternitātes un slimību apdrošināšanu”, kā arī iestādes iekšējos normatīvajos aktos.
Ārējie normatīvie akti nosaka obligāto kārtību – slimības nauda par slimošanas pirmajām desmit dienām ir jāmaksā darba devējam likumā noteiktā apmērā. Atteikt apmaksāt slimības periodu darba devējam nav tiesību. Taču darba devējam ir tiesības saviem darbiniekiem piemērot lielākas sociālās garantijas, piemēram, apmaksāt slimības periodu, sākot no pirmās dienas.
Vislielākās neskaidrības rodas par slimības naudas aprēķināšanu. Kopumā slimības naudas aprēķinam piemēro vidējās izpeļņas aprēķinu, kas ir komplicēts. Latvijā ir ļoti daudz strādājošo, kam darba līgumā ir nolīgts summētais darba laiks. Proti, darbs tiek organizēts maiņās pēc iepriekš izstrādāta grafika. Šī darba laika uzskaites specifika tieši attiecas arī uz slimības naudas aprēķinu – slimības naudu, ievērojot vispārējo regulējumu, maksās tikai par tām slimošanas dienām, kad būtu bijis jāstrādā.
Īpaša slimības naudas aprēķināšanas kārtība ir, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā nav strādāts. Tādā gadījumā slimības naudu aprēķinās pēc vidējās izpeļņas no darba samaksas par sešiem kalendāra mēnešiem pirms attaisnotās prombūtnes sākuma.
Situācijā, ja, aprēķinot slimības naudu, vidējā izpeļņa ir mazāka par minimālo mēneša darba algu, slimības naudu izmaksā minimālās mēneša darba algas apmērā atbilstoši slimības dienu skaitam.
Bet, ja gadās saslimt pirmajās darba dienās pēc darba attiecību nodibināšanas, slimības lapu darba devējs apmaksās, ievērojot vispārējo regulējumu. Savukārt, ja cilvēks saslimst pirms jaunā darba sākšanas, slimības lapu apmaksās, ievērojot vispārējo regulējumu. Proti, apmaksās slimošanas dienas, sākot ar pirmo darba attiecību dienu.
Ja slimošana pārsniedz desmit dienas vai saslimis ir darbinieka bērns līdz 14 gadu vecumam, tad ārsts izsniedz slimības lapu B.
Jāatceras, ka darbinieks ir tiesīgs darba devējam uzdot jautājumus par jebkuru neskaidru situāciju un saņemt saprotamu atbildi.
LV portālā ir pieejams arī plašāks skaidrojums par slimības lapas A apmaksu.
