SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
23. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
6
6

Iegādāties elektroniskās cigaretes internetā nedrīkst – sods līdz 210 eiro

Elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes aizliegts pārdot un iegādāties ar distances līguma palīdzību.

FOTO: Freepik

Saskaņā ar Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu, kas stājās spēkā jau 2016. gadā, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes ir aizliegts pārdot un iegādāties ar distances līguma palīdzību. Taču arvien biežāk komerciālajos sūtījumos Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot pasta sūtījumu dokumentu un muitas fizisko kontroli, atklāj gan elektroniskās cigaretes, gan to uzpildes flakonus. Ja persona neievēro minēto aizliegumu, viņai jārēķinās ne tikai ar to, ka šādas preces var tikt izņemtas un līdz pircējam nenonākt, bet arī ar to, ka par šādu pārkāpumu tiek piemērots naudas sods 100–210 eiro apmērā.

īsumā
  • No 2020. gada 16. oktobra līdz 18. oktobrim muitas kontroles laikā 46 pasta sūtījumos atklātas uzpildāmās elektroniskās smēķēšanas ierīces, kas iegādātas ar distances līgumu.
  • Tabakas aprites likumā aizliegums pārdot vai iegādāties ar distances līguma starpniecību pagaidām nav attiecināts uz tabakas karsēšanas ierīcēm, piemēram, IQOS.
  • Elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tās iegādāties.
  • Distances līgums ir vienošanās par preces iegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgta neklātienē, izmantojot distances saziņas līdzekļus.
  • Par elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu pārdošanu vai iegādāšanos ar distances līguma palīdzību piemēro naudas sodu.

Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma (turpmāk – Tabakas aprites likums) 8. panta otrā daļa paredz, ka tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes aizliegts pārdot un iegādāties ar distances līguma palīdzību, tostarp ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts teritorijas.

Pieaug atklāto pārkāpumu skaits

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju VID Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta amatpersonas trijās dienās, no 2020. gada 16. oktobra līdz 18. oktobrim, kontroles laikā 46 pasta sūtījumos atklājušas uzpildāmās elektroniskās smēķēšanas ierīces, kas iegādātas ar distances līgumu (internetā).

Veicot pasta sūtījumu kontroli, muitas amatpersonas ir konstatējušas, ka pēdējā laikā ievērojami pieaug gadījumu skaits, kad komerciālajos pasta sūtījumos tiek atklātas elektroniskās cigaretes un elektronisko cigarešu uzpildes flakoni. Tostarp tiek konstatēti gadījumi, kad pasūtījumus veikušas nepilngadīgas personas.

Proti, laika periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 20. oktobrim nikotīnu saturošas elektroniskās cigaretes un elektronisko cigarešu uzpildes flakoni konstatēti 99 sūtījumos, no kuriem kopā izņemta 10 941 vienība šo preču.

Kas ir elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes

Tabakas aprites likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā ir noteikts, ka elektroniskā smēķēšanas ierīce ir:

  • elektroniskā cigarete, kas ir izstrādājums vai šā izstrādājuma daļa, ieskaitot kapsulu, rezervuāru un ierīci bez kapsulas vai rezervuāra, kuru var izmantot, lai caur iemuti ieelpotu nikotīnu saturošu tvaiku, un kas var būt vienreizējas lietošanas vai uzpildāma ar uzpildes flakonu un rezervuāru, vai uzlādējama ar vienreizējas lietošanas kapsulām;
  • elektroniska ierīce, kas ir izstrādājums vai šā izstrādājuma daļa, ieskaitot kapsulu, rezervuāru un ierīci bez kapsulas vai rezervuāra, kuru var izmantot, lai caur iemuti ieelpotu nikotīnu nesaturošu tvaiku, un kas var būt vienreizējas lietošanas vai uzpildāma ar tilpni, kurā iepildīts nikotīnu nesaturošs šķidrums, un rezervuāru, vai uzlādējama ar vienreizējas lietošanas kapsulām.

Savukārt šī likuma 1. panta pirmās daļas 8. punktā noteikts, ka uzpildes tvertne ir:

  • uzpildes flakons, kurā iepildīts nikotīnu saturošs šķidrums, ko var izmantot, lai atkārtoti uzpildītu elektronisko cigareti;
  • tilpne, kurā iepildīts nikotīnu nesaturošs šķidrums, ko var izmantot, lai atkārtoti uzpildītu elektronisko smēķēšanas ierīci.

Vai aizliegums attiecas arī uz tabakas karsēšanas ierīcēm

Tabakas aprites likumā aizliegums pārdot vai iegādāties ar distances līguma starpniecību pagaidām nav attiecināts uz tabakas karsēšanas ierīcēm, piemēram, IQOS. To LV portālam apstiprināja arī Veselības ministrija, norādot, ka atšķirībā no t.s. “heat stick”, kas tiek ievietots karsēšanas ierīcē, pašu tabakas karsēšanas ierīču aprite šobrīd Latvijā netiek regulēta.

Vienlaikus tuvākajā laikā to plānots mainīt. Proti, šovasar Saeimā tika uzsākta likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (turpmāk – likumprojekts) skatīšana.

Likumprojekts paredz papildināt Tabakas aprites likumu ar elektroniskās karsēšanas ierīces un tabakas aizstājējprodukta definīciju. Tāpat likumprojektā plānots noteikt, ka ierobežojumi reklāmas un tirdzniecības jomā, kas šobrīd tiek piemēroti tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, turpmāk tiks attiecināti arī uz karsēšanas ierīcēm.

Kāda ir elektronisko smēķēšanas ierīču un uzpildes tvertņu aprites kārtība

Papildus minētajam liegumam pārdot un iegādāties elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes ar distances līguma palīdzību (piemēram, interneta veikalā) Tabakas aprites likuma 8. panta pirmā daļa paredz, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes aizliegts pārdot arī:

  • valsts pārvaldes iestāžu telpās, izņemot Nacionālos bruņotos spēkus, kā arī ieslodzījuma vietas, kur ievietoti pilngadīgie ieslodzītie;
  • sociālās aprūpes, ārstniecības un izglītības iestādēs, tostarp izglītības iestāžu dienesta viesnīcās, kā arī teritorijās, kuras lieto šīs iestādes;
  • veikalu nodaļās, kur tiek tirgotas bērnu preces;
  • kultūras institūcijās;
  • sporta bāzēs un sporta organizāciju telpās;
  • mazumtirdzniecības vietās, kur tirdzniecība nav organizēta, individuāli apkalpojot katru pircēju, izņemot beznodokļu tirdzniecības veikalus, kas noteikti muitas jomu regulējošos normatīvajos aktos;
  • izmantojot tirdzniecības automātus;
  • teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss.

Elektroniskās smēķēšanas ierīces aizliegts iegādāties un pārdot nepilngadīgajiem

Papildus likuma 8. pantā pārējās daļās noteikts, ka:

  • elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tās iegādāties;
  • personai vecumā no 18 līdz 25 gadiem, iegādājoties elektronisko smēķēšanas ierīci vai uzpildes tvertni, ir pienākums uzrādīt mazumtirgotājam personu apliecinošu dokumentu neatkarīgi no tā, vai mazumtirgotājs to ir pieprasījis;
  • elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes aizliegts pārdot personām, par kuru vecumu mazumtirgotājam ir pamatotas šaubas un kuras pēc mazumtirgotāja pieprasījuma neuzrāda personu apliecinošu dokumentu;
  • pēc kontrolējošās institūcijas pieprasījuma elektroniskās smēķēšanas ierīces vai uzpildes tvertnes pircējs uzrāda personu apliecinošu dokumentu;
  • elektronisko smēķēšanas ierīču un uzpildes tvertņu laišanā tirgū aizliegts iesaistīt personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem;
  • elektronisko smēķēšanas ierīču un uzpildes tvertņu mazumtirdzniecības vietās jābūt redzamam uzrakstam, kas brīdina, ka elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana nopietni kaitē cilvēka veselībai;
  • komersants, kurš nodarbojas ar elektronisko cigarešu un uzpildes flakonu tirdzniecību, pirms šo izstrādājumu tirdzniecības uzsākšanas paziņo par to Veselības inspekcijai.

Kas ir distances līgums

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10. pantā noteikts, ka distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.

Kā norādīts Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā, distances līgumam ir šādas pazīmes:

1. līguma puses – līgums slēgts starp patērētāju un tirgotāju (pārdevēju, pakalpojuma sniedzēju), proti:

  • līgums, kas slēgts patērētāju starpā, nav distances līgums;
  • līgums, kas slēgts tirgotāju starpā, nav distances līgums;

2. neklātiene – vienošanās ir notikusi, patērētājam un tirgotājam fiziski klāt neesot;

3. organizēts tirdzniecības veids – līgums noslēgts, izmantojot veidu (sistēmu), ko tirgotājs parasti izmanto līgumu slēgšanai, proti:

  • līgums, kas izņēmuma kārtā noslēgts, izmantojot tādu distances saziņas līdzekli, ko tirgotājs parasti neizmanto līgumu slēgšanai, nav distances līgums;
  • tirgotāja interneta veikals ir uzskatāms par tirgotāja organizētu sistēmu;
  • līgumu slēgšana pa tālruni vai izmantojot elektronisko pastu ir uzskatāma par tirgotāja organizētu sistēmu, ja tirgotājs šādā veidā parasti veic līgumu slēgšanu;
  • līgumu slēgšanas pa tālruni vai izmantojot elektronisko pastu nav uzskatāma par tirgotāja organizētu sistēmu, ja tirgotājs parasti šādā veidā līgumu slēgšanu neveic;

4. distances saziņas apstākļi – līgums noslēgts, izmantojot tikai distances saziņas līdzekļus, piemēram, līgums noslēgts, izmantojot tikai interneta vietni, mobilo aplikāciju, elektronisko pastu, tālruni, TV veikalu, katalogu u.tml.

Kāds sods paredzēts par elektronisko smēķēšanas ierīču aprites kārtības pārkāpumiem

Atbilstoši Tabakas aprites likuma 14. pantam:

  • par smēķēšanas ierobežojumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 20 naudas soda vienībām (līdz 100 eiro);
  • par elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu pārdošanu vai iegādāšanos ar distances līguma palīdzību piemēro naudas sodu: fiziskajai personai – no 20 līdz 42 naudas soda vienībām (100–210 eiro), bet juridiskajai personai – no 40 līdz 140 naudas soda vienībām (200–700 eiro);
  • par elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu pārdošanu personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piemēro naudas sodu: juridiskās personas darbiniekam (pārdevējam) – no 56 līdz 70 naudas soda vienībām (280–350 eiro), bet juridiskajai personai – no 140 līdz 280 naudas soda vienībām (700–1400 eiro).
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU