NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
25. martā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Līgumi, dokumenti
6
6

Alkoholu varēs iegādāties attālināti – vai tikai ārkārtējās situācijas laikā?

Alkoholisko dzērienu aprites likums paredz ierobežojumu alkoholiskos dzērienus tirgot mazumtirdzniecībā, izmantojot distances līgumu, savukārt ierobežojums attālināti tirgot enerģijas dzērienus nav noteikts.

FOTO: Freepik

Saistībā ar valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai tiek atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu, proti, iegādāties tos attālināti. Īsi pirms Covid-19 sasniedza Latviju, Ministru kabinets skatīja šādu iespēju arī parastajā darba kārtībā. Vienlaikus diskusijā par to, vai būtu nepieciešams atļaut alkoholiskos dzērienus pārdot internetā, nereti tiek piemirsts, ka nepilngadīgām personām ir liegts iegādāties arī enerģijas dzērienus, taču to aprite ar distances līgumu ir atļauta. Vai atšķirīgai attieksmei ir pamats?

īsumā
  • Finanšu ministrijas izstrādātais speciālais likums atļauj realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu. Šādā veidā iegādāties nevarēs tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.
  • Attālināta alkoholisko dzērienu realizēšana nepieciešama, lai mazinātu personu savstarpēju saskarsmi Covid-19 vīrusa izplatības laikā.
  • Ministru kabinets pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, 25. februārī, skatīja likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, kas paredz atļaut attālināti iegādāties alkoholiskos dzērienus.
  • Līdzīgi kā alkoholiskajiem dzērieniem, arī enerģijas dzērieniem ir noteikts ierobežojums – tos aizliegts pārdot personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem.
  • Atšķirībā no alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības ierobežojums attālināti tirgot enerģijas dzērienus nav noteikts.

LV portāls jau rakstīja, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais speciālais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (turpmāk tekstā – speciālais likums), kas stājās spēkā 22. martā, ir terminēts.  Tā  mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Speciālā likuma 10. pants cita starpā nosaka: “Atļauts realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, un laikā no pulksten 22.00 līdz 8.00.”

Ko paredz vispārējā tiesību norma

Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta pirmās daļas 8. punkts, kas arī nav zaudējis spēku, paredz, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta, izmantojot distances līgumu, proti, ir aizliegts iegādāties alkoholu attālināti. Savukārt, kā norādīts speciālā likuma anotācijā, šobrīd attālināta alkoholisko dzērienu realizēšana nepieciešama, lai mazinātu personu savstarpēju saskarsmi Covid-19 vīrusa izplatības laikā.

Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 2. punktam, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Līdz ar to, kamēr spēkā būs speciālais likums, alkoholiskos dzērienus drīkstēs iegādāties attālināti personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, laika posmā no 08.00 līdz 22.00.

Sākotnēji speciālajā likumā bija plānots noteikt, ka ārkārtējās situācijas laikā attālināti varēs iegādāties arī tādas akcīzes preces kā tabakas izstrādājumi un elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi. Taču gala redakcijā tika atbalstīts finanšu ministra rosinājums atļaut realizēt akcīzes preces attālināti, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.

Ko Ministru kabinets skatīja pirms ārkārtējās situācijas

Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (turpmāk tekstā – likumprojekts), kas Ministru kabinetā tika skatīts 25. februārī.

Likumprojektā tiek piedāvāts saglabāt aizliegumu iegādāties alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu, vienlaikus nosakot izņēmuma gadījumu, proti, ka attālināti iegādāties alkoholiskos dzērienus būtu atļauts, ja alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība tiktu veikta elektronisko sakaru līdzekļu tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē.

Izmaiņas paredz papildināt Alkoholisko dzērienu aprites likumu ar 6.pantu, nosakot, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība (tai skaitā piegāde un izsniegšana), izņemot beznodokļu tirdzniecības veikalus, ir atļauta arī tad, ja tiek izmantoti elektroniskie sakaru līdzekļi tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, ievērojot šādus nosacījumus:

  • alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vieta ir speciālajā atļaujā (licencē) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai norādītā tīmekļvietne vai mobilā lietotne;
  • alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē ir atļauts izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus;
  • alkoholisko dzērienu mazumtirgotājs pirms alkoholisko dzērienu pārdošanas tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē un samaksas saņemšanas nodrošina pircēja identitātes un vecuma pārbaudi, izmantojot kvalificētus vai kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļus, vai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū norādītajām drošas lietotāju autentificēšanas prasībām atbilstošus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus;
  • alkoholisko dzērienu mazumtirgotājs tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē norāda:
    • informāciju par speciālo atļauju (licenci); brīdinājumu par alkohola lietošanas negatīvo ietekmi;
    • informāciju par alkoholisko dzērienu pārdošanas, iegādāšanās un nodošanas aizliegumu nepilngadīgām personām;
    • informāciju par aizliegumu piegādāt (izsniegt) alkoholiskos dzērienus no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus;
  • tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus atļauts piegādāt (izsniegt) pircējam speciālajā atļaujā (licencē) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai norādītajā darbības vietā vai pircēja norādītajā adresē ar kurjera vai cita piegādātāja starpniecību, ja piegādātājs (fiziska persona) un alkoholisko dzērienu mazumtirgotājs ievēro iepriekš minētās prasības un ierobežojumus.

Argumenti, kāpēc aizliegums jāatceļ

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka praksē pastāv tīmekļvietnes, kas, neievērojot aizliegumu, jau līdz šim piedāvājušas iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, tādā veidā radot negodīgas konkurences priekšrocības pret pārējiem komersantiem.

Anotācijā minēts arī arguments, ka praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā. Turklāt Latvijas iedzīvotāji šo iespēju izmanto un alkoholu iegādājas attālināti no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetā no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Turpretī ārvalstu personām ir apgrūtinoši pasūtīt internetā alkoholiskos dzērienus no Latvijas, jo šeit tos ir aizliegts tirgot attālināti. Šī iemesla dēļ tirgotāji alkoholiskos dzērienus netirgo uz ārvalstīm, līdz ar to tiek ierobežots Latvijas ražotāju eksports un konkurence ārvalstu tirgos, teikts likumprojekta anotācijā.

Praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts attālināti iegādāties alkoholiskos dzērienus, un Latvijas iedzīvotāji šo iespēju izmanto.

MK sēdē 25. februārī pēc konceptuālās diskusijas vienots ministru atbalsts likumprojekta virzīšanai uz Saeimu netika panākts, taču likumprojekts netika arī atmests. Starp iebildumiem izskanēja arī arguments, ka likumprojektā nav paredzēta administratīvā atbildība par pārkāpumiem, iegādājoties alkoholiskos dzērienus attālināti. Atbilstoši Administratīvās atbildības likumam (AAL), kam jāstājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā, sodam par administratīvajiem pārkāpumiem jābūt noteiktam attiecīgajā nozares likumā.

Kā ar enerģijas dzērieniem?

MK sēdē ministri pauda bažas gan par nekontrolētu alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem un laika ierobežojuma “apiešanu”, gan par akcīzes nodokļa neizsekojamību, kā arī administratīvās atbildības piemērošanu, ja būs iespēja alkoholu iegādāties attālināti. Vienlaikus netika pieminēti enerģijas dzērieni, kurus ir iespējams iegādāties, izmantojot distances līgumu.

Taču arī Enerģijas dzērienu aprites likuma 3. pants paredz, ka enerģijas dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Šīs personas nedrīkst tos iegādāties, enerģijas dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta izglītības iestāžu telpās un teritorijā. Tāpat personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, aizliegts piedāvāt enerģijas dzērienus bez maksas degustācijās, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Taču Enerģijas dzērienu aprites likumā nav noteikts, ka tos aizliegts pārdot, izmantojot distances līgumu.

Bez saprātīga pamata atšķirīga attieksme nav pieļaujama

“Kā atzinusi Satversmes tiesa vairākos spriedumos, vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos izturēšanās ir jābūt vienādai, savukārt atšķirīgos apstākļos izturēšanās ir jābūt atšķirīgai,”1 skaidro zvērinātu advokātu biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” juriste, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Anete Bože. Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 91. pantu, ir atzinusi arī to, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.2

A. Bože uzskata, ka vienlīdzīga attieksme būtu piemērojama arī attiecībā pret alkoholisko dzērienu tirdzniecību ar distances līgumu: “Gan enerģijas dzērieniem, gan alkoholiskajiem dzērieniem ir noteikts ierobežojums, proti, tos aizliegts pārdot personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem. Tas, visticamāk, saistīts ar šo dzērienu kaitīgo ietekmi uz personu, īpaši gados jaunu, veselību. Alkoholisko dzērienu aprites likums paredz ierobežojumu alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā tirgot, izmantojot distances līgumu, savukārt ierobežojums tirgot enerģijas dzērienus ar distances līgumu nav noteikts. Līdz ar to likumdevējs ir radījis atšķirīgu attieksmi pret produktu tirgotājiem, kuriem ir salīdzināmi apstākļi: vieniem liedzot produktus tirgot ar distances līgumu, savukārt otriem – to atļaujot.”

Normatīvajam regulējumam ir jāattīstās līdzi tehnoloģijām, uzskata A. Bože. Viņasprāt, lai novērstu bažas, ka produktu, kuru atļauts iegādāties no 18 gadu vecuma, iegādājas nepilngadīgais, personu var autentificēt, piemēram, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv, savukārt produktu piegādes laikā personas identitāti un vecumu papildus var pārbaudīt kurjers.

1 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 89. lpp.

2 Satversmes tiesas spriedums 2001. gada 3. aprīļa lietā Nr. 2000-07-0409.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU