Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
Valdībā vakar, 19. martā, apstiprināts uzņēmējdarbības atbalsta likumprojekts saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību. Valsts atbalsts uzņēmumiem un darba ņēmējiem kopumā varētu sasniegt 1,1 miljardu eiro, bet dažādos citos finanšu instrumentos ir rezervēts vēl viens miljards eiro.
Saeima par minēto likumprojektu varētu lemt jau šodien, 20. martā [Saeima izskatīja likumprojektu paātrinātā kārtībā, 21. martā tas tika izsludināts un tā redakcija, kas stājas spēkā 22. martā, pieejama šeit. Red. piezīme].
Ministru kabinets (MK) vakar arī atbalstīja divus jaunus noteikumu projektus “Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” un “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatība”.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš preses konferencē uzsvēra: “Saredzam, ka vīrusa izraisītā krīze ir īslaicīga un ar kredīta garantiju instrumentiem un dīkstāves reglamentu palīdzēsim mūsu vietējiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem “pārziemot” šo grūto posmu.”
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais speciālais likumprojekts “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” ir terminēts, un šī likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba ņēmējiem un īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu, informēja FM.
Regulējums, kas vēl ir jāapstiprina Saeimā, varētu stāties spēkā ar brīdi, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, norādīja FM.
Viens no būtiskākajiem atbalsta mehānismiem, kurus gaida krīzes skartie uzņēmēji, ir tā saucamais dīkstāves pabalsts darba ņēmējiem, kuri strādā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs.
LV portāls jau rakstīja, ka šis atbalsta mehānisms paredzēs: ja darbinieks netiek nodarbināts vai atrodas dīkstāvē, valsts darba devēja vietā kompensēs darbinieka atlīdzību, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāja ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Patlaban vēl nav noteiktas nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami īpašie atbalsta mehānismi. Likumprojekts paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets. Turklāt krīzes skarto nozaru sarakstu valdība varēs pārskatīt un papildināt.
“Kad valdībā diskutējām, ar ko sākt – ar kritērijiem vai nozaru noteikšanu –, nolēmām sākt ar konkrētām nozarēm, kuras tiešā veidā ir skartas sakarā ar valdības lēmumiem,” skaidroja Ministru prezidents. “Piemēram, ja slēdzam skolas, skolēnu ēdinātājiem nav vairs darba. Atkarībā no situācijas turpināsim papildināt gan nozaru skaitu, gan arī konkrētus kritērijus.”
Finanšu ministrs Jānis Reirs minēja, ka dīkstāves pabalstu izmaksa valstij izmaksās 60–70 miljonus eiro, bet kopumā tiem ir “iezīmēti” 200 miljoni eiro. Ja tomēr būs vajadzīgi papildu līdzekļi, tie tiks atrasti, apliecināja finanšu ministrs.
Paredzēts, ka pēc dīkstāves pabalsta uzņēmumiem būs jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Lai arī valdības lēmums par nozarēm vēl nav pieņemts, patlaban sarunas notiek par atbalsta sniegšanu pārvadātājiem, viesnīcām, restorāniem un pasākumu organizatoriem, aģentūrai “Leta” ir izteikusies VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Lai saņemtu dīkstāves pabalstu, darba devējam būs jāiesniedz iesniegums, norādot dīkstāvē esošā darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un bankas kontu. Pēc tam VID izvērtēs pieprasījuma piederību pie atbalstāmās nozares un atbilstību kritērijiem, piemēram, vai uzņēmums ir nomaksājis nodokļus, vai nav maksātnespējīgs, vai tam iepriekš nav bijušas kādas “sliktas epizodes” sadarbībā ar VID. Kad šie aspekti tiks izvērtēti un pieprasījums tiks atzīts par atbilstošu, VID pārskaitīs naudu uz darbinieka kontu.
Speciālais likumprojekts “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kā LV portāls jau rakstīja, paredz tiesības krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājiem pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam līdz trīs gadiem. Nodokļu administrācijai būs tiesības arī to sadalīt termiņos. Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai būs piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiks aprēķināta nokavējuma nauda.
Likumprojekts arī noteic, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu. Tāpat varēs nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem, informēja FM.
Likumprojektā paredzēti arī atbalsta pasākumi, kas attiecas uz visu nozaru uzņēmumiem. Piemēram, likumprojekts noteiks pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību laikā no šā gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim. Paredzēts, ka VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksās apstiprināto pārmaksāto PVN summu, kas ir uzrādīta PVN deklarācijā.
Likumprojekts arī paredz, ka IIN maksātājs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums būs attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi.
VID šajā, 2021., 2022. un 2023. gadā būs tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku, ja to ir ietekmējusi Covid-19 krīze un padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai.
J. Reirs kā būtisku atbalstu uzņēmumiem minēja akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) divu – kredītbrīvdienu garantiju, kā arī apgrozāmo līdzekļu aizdevumu – programmu atjaunošanu.
Uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības ietekmes dēļ būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, piedāvās apgrozāmo līdzekļu aizdevumus. Bet tiem komersantiem, kuriem radīsies objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus kredītiestādēs, “Altum” piedāvās kredīta garantiju, kas ļaus bankai atlikt pamatsummas maksājumu uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju pašreizējiem finanšu pakalpojumiem, norādīts “Altum” mājaslapā.
Garantijas un aizdevumi paredzēti gan maziem un vidējiem, gan lieliem uzņēmumiem, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē strādājošajiem, ievērojot noteiktos valsts atbalsta nozaru ierobežojumus (piemēram, azartspēles, finanšu starpniecība, ieroču tirdzniecība u. c.).
Saredzam, ka vīrusa izraisītā krīze ir īslaicīga un ar kredīta garantiju instrumentiem un dīkstāves reglamentu palīdzēsim mūsu vietējiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem “pārziemot” šo grūto posmu.
Aizdevumi tiks piešķirti investīciju veikšanai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, arī kredītlimitu (kredītlīniju un overdraftu), finanšu līzingu un finanšu līzingu limitu finansēšanai. Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība visvairāk ir skārusi tūrisma nozares darbību Latvijā, programmas ietvaros būs iespēja tūrisma nozares uzņēmumiem aizdevuma procentu likmi samazināt par 50% mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai par 15% lielajiem uzņēmumiem noteiktās tūrisma (un saistītajās) nozarēs, norādīja Ekonomikas ministrija.
Aizdevumu programma sāks darboties pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas – aptuveni līdz marta beigām. “Altum” aizdevumos uzņēmējiem plāno piešķirt kopumā līdz 200 miljoniem eiro.
Svarīgākie kritēriji aizdevumam apgrozāmajiem līdzekļiem:
“Altum” kredītbrīvdienu garantijas būs pieejamas situācijās, kad Covid-19 ietekmē (pārtraukti piegāžu līgumi, būtiski kritušies pārdošanas apjomi, piegāžu dēļ apturēta ražošana u. c.) saimnieciskās darbības veicējs nevar pilnā vai daļējā apmērā veikt kredīta maksājumus, bet kredītiestāde piekrīt atlikt kredīta vai līzinga pamatsummas maksājumus, informēja Ekonomikas ministrija.
Kredītu garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu aptuveni 715 miljonu eiro apmērā. Garantiju instruments sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, iespējams, jau martā.
Programmas ietvaros uzņēmumiem tiks sniegtas kredītbrīvdienu garantijas par līdzšinējiem investīciju un līzinga finanšu pakalpojumiem, kā arī par jauniem vai jau saņemtajiem apgrozāmo līdzekļu finanšu pakalpojumiem, informēja Ekonomikas ministrija.
Lai saņemtu garantiju, uzņēmumam jāvēršas pie kredītiestādes, kas sniegusi finanšu pakalpojumu.
Svarīgākie kritēriji, lai saņemtu kredīta brīvdienu garantiju:
