Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Lai novērstu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 sekas sociālajā un uzņēmējdarbības jomā, valdība sniegs atbalstu trīs virzienos. No valsts budžeta tiks apmaksātas slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, tiks ieviesti dažādi nodokļu atvieglojumi, piemēram, uz laiku līdz trīs gadiem atlikta nokavēto nodokļu maksājumu samaksa, tāpat paredzēts ieviest kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.
Jau iepriekš rakstīts – lai palīdzētu uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, valsts ir gatava palīdzēt, dažādiem atbalsta pasākumiem un finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Šo summu, izdevīgi aizņemoties, Valsts kase ir piesaistījusi starptautiskajā un vietējā kapitāla tirgū. Tajā ietilpst arī 30 gadu obligācijas, kas tika emitētas pagājušajā gadā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs 17. martā pēc valdības sēdes akcentēja, ka atbalsts tiks sniegts tikai Ministru kabineta noteiktajās uzņēmējdarbības nozarēs.
Ekonomikas ministrija informatīvajā ziņojumā “Par nodokļu atbalsta risinājumiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu uzņēmējiem” norāda, ka vīrusa izplatības dēļ galvenie Latvijas ekonomikas sabremzēšanās ietekmes kanāli ir pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegādes ķēdēs, iekšzemes pakalpojumu ierobežošanas sekas, starptautiskā transporta ierobežojumi un ceļotāju plūsmas samazinājums.
Pēc EM sākotnējām aplēsēm, kopējā ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) varētu būt vismaz viens procentpunkts. Bet, ja vīrusa iedarbība pasaulē būs ilgāka un plašāka, tad negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs vēl lielāka un ekonomikai ir risks nonākt recesijā.
Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši Eiropā turpinās izplatīties šī slimība. Vēl februāra beigās dažādas starptautiskas organizācijas prognozēja, ka īstenosies V veida scenārijs, t. i., izteikta, bet īslaicīga lejupslīde, kurai sekos strauja atkopšanās. Šobrīd ticamāks izskatās U tipa scenārijs, kas nozīmētu, ka samazināšanās fāze būs ilgstošāka, vismaz pusgadu, bet netiek izslēgta vēl ilgstošāka Covid-19 izraisīta lejupslīde.
“Ceram, ka Covid-19 izraisītā krīze būs īstermiņa – divu, trīs mēnešu garumā,” tā J. Reirs.
Valdībā vakar, 17. martā, izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par risinājumiem Covid-19 seku pārvarēšanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā” norādīts, ka patlaban Labklājības ministrija gatavo priekšlikumus, kā Covid-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darbnespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem.
“Valsts stāsies uzņēmēja vietā un apmaksās šīs slimības lapas, ja cilvēks ir vai nu slims, vai ir kontaktpersona, kurai ārsts noteicis karantīnu,” pēc valdības sēdes teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Valdība arī atbalstīja EM priekšlikumu izdarīt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai pēc komersantu motivēta lūguma, kas pamato Covid-19 radīto ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību – apgrozījuma kritums, piegādes ķēžu pārrāvums, eksporta piegādes pārrāvums un tieša ārkārtējās situācijas ietekme –, VID varētu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trīs gadiem (patlaban 12 mēneši) nodokļa nomaksu bez kavējuma naudas aprēķina.
Šādu regulējumu plānots attiecināt ne tikai uz nodokļu maksātājiem, kuriem radušās grūtības ar aktuālo nodokļu maksājumu samaksu, bet arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds nodokļu samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantu un tiem radušās grūtības segt attiecīgos maksājumus. Lai pārkvalificētos jaunajam nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, nodokļu maksātājam jāveic aktīva sadarbība ar nodokļu administrāciju, kā arī jāiesniedz motivēts iesniegums ar lūgumu piešķirt atlikušajam (nesamaksātajam) nokavētajam nodokļu maksājumam jauno nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu.
Slimības lapas uzņēmumiem ir augsta izmaksu pozīcija, tādēļ valdības lēmums visnotaļ palīdzēs uzņēmumiem vismaz daļēji risināt izmaksu jautājumus, kas saistīti ar personu neatrašanos darbā vīrusa izplatības ierobežošanai.
FM informatīvajā ziņojumā arī norādīts – lai sekmētu naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksās apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu visiem nodokļu maksātajiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām.
FM arī piedāvā grozījumus normatīvajā regulējumā, kas paredzētu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību, 2020. gadā varētu neveikt IIN avansa maksājumus (par to neveikšanu netiks aprēķināta nokavējuma nauda).
Savukārt visiem uzņēmumiem gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu šogad paredzēts pagarināt vismaz līdz 31. jūlijam.
Ministru kabinets arī atbalstīja palīdzības instrumentus Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam, ko nodrošinās valsts “Attīstības finanšu institūcija “Altum””. Programmas vēl nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju.
FM informatīvajā ziņojumā norādīts, ka kredītu garantiju programmā uz katriem 10–15 miljoniem eiro riska seguma ir iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Atbalstu sniegs visa lieluma uzņēmumiem, kuri līdz Covid-19 krīzei nebija nonākuši finanšu grūtībās.
Garantiju nosacījumi:
Aizdevumu programmā uz katriem 25 miljoniem riska seguma ir iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka to saņems visa lieluma uzņēmumi, kuri līdz Covid-19 krīzei nebija nonākuši finanšu grūtībās.
Aizdevumu nosacījumi:
Finanšu ministrs J. Reirs pēc valdības sēdes arī informēja, ka ministrija izskatīšanai ceturtdien, 19. martā, valdības ārkārtas sēdē izskatīs priekšlikumu par atbalstu uzņēmumiem krīzes radītas dīkstāves gadījumā. Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs strādājošo kompāniju darbiniekiem valsts maksās 75% no darbinieka darba algas, nosakot izmaksātās summas griestus – 700 eiro mēnesī.
Vēl nav zināmas nozares, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, tomēr plašsaziņas līdzekļos norādīts, ka valdība 19. martā varētu lemt par šāda veida palīdzības sniegšanu viesmīlības nozares uzņēmumiem, arī viesnīcām un restorāniem. Šāds atbalsts, pēc finanšu ministra teiktā, varētu stāties spēkā no brīža, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija.
Saeima 13. martā ārkārtas sēdē apstiprināja valdības lēmumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Lēmums paredz līdz 14. aprīlim izsludināt visā valstī ārkārtējo situāciju ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.
Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis atzinīgi vērtēja valdības darbu, lēmumi tikuši pieņemti operatīvi: “Latvijas Darba devēju konfederācijai ir sajūta, ka “mūs sadzird”.” Viņaprāt, svarīgākais patlaban ir saglabāt tūrisma un viesmīlības nozari un atbalstīt šajā jomā strādājošos cilvēkus, jo “nozare ir apstājusies, tiek slēgtas viesnīcas un restorāni”. Kopējais apgrozījuma kritums nozarē esot 90–95%.
J. Pinnis cer, ka Latvijā līdzīgi kā Igaunijā arī ieviesīs tā saucamo dīkstāves reglamentu, kad valsts sedz 75% no darba algas maksājumiem krīzes skartajiem uzņēmumiem dīkstāves periodā. “Šis instruments palīdzēs nozarei atkopties, atgūt konkurētspēju,” sacīja asociācijas vadītājs. “Galvenais ir noturēties līdz brīdim, kad pieprasījums atjaunojas, lai mēs spējam reaģēt.”
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopumā pozitīvi vērtēja valdības sagatavotos priekšlikumus nodokļu risinājumu un uzņēmējdarbības atbalstam finanšu instrumentu veidā. LTRK vadība no biedriem saņem ierosinājumus, piemēram, nodokļu atlaidēm, kas saskan ar valdības paredzēto risinājumu segt 75% no darba algas maksājumiem krīzes skartajiem uzņēmumiem dīkstāves periodā.
LTRK atbalsta FM iniciatīvas sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trīs gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, veikt PVN summas atmaksu 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa, kā arī iniciatīvu, ka IIN maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, 2020. gadā var neveikt IIN avansa maksājumus. Tāpat tiek atbalstīti arī citi iespējamie risinājumi uzņēmumu dīkstāves pārdzīvošanai.
LTRK pozitīvi vērtēja arī valdības sēdē pieņemto lēmumu par darbnespējas lapu apmaksas kārtību personām, kas saslimušas ar Covid-19 vai atrodas karantīnā pēc saskarsmes ar citu inficētu personu. “Slimības lapas uzņēmumiem ir augsta izmaksu pozīcija, tādēļ valdības lēmums visnotaļ palīdzēs uzņēmumiem vismaz daļēji risināt izmaksu jautājumus, kas saistīti ar personu neatrašanos darbā vīrusa izplatības ierobežošanai,” norādīja LTRK.
Tomēr LTRK nepiekrīt tam, ka atbalstu saņem tikai konkrētas nozares. “Vīruss skar visu tautsaimniecību, un ir jābūt gatavībai atbalstīt visus uzņēmumus, izmantojot visus pieejamos atbalsta rīkus,” norādīja LTRK.
