SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
07. novembrī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Tieslietas
1
3
1
3

Stingrāk uzraudzīs uzņēmumu dibināšanas pakalpojumu sniedzējus

FOTO: Freepik

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” paredz izveidot sadarbības mehānismu starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Uzņēmumu reģistru (UR), lai ierobežotu to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu – juridisko personu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju – darbību, kuri nav iesnieguši VID ziņojumu par savu darbības veidu.

īsumā
  • “Moneyval”: Latvijai jāizvērtē iespēja ieviest regulējumu tādās profesionālās darbības jomās kā uzņēmumu dibināšanas pakalpojumi.
  • Lai veiksmīgi ieviestu juridisko personu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, VID būtu jānodrošina iespēja identificēt to uzraugāmos subjektus.
  • Galvenais NILLTF risks sektorā ir izvairīšanās no uzraudzības, patiesās kontroles, kā arī īpašumtiesību slēpšana.
  • Likumprojektā noteikts, ka UR informāciju nesalīdzinās ar ziņām, kas ierakstītas politisko partiju reģistrā, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā.

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 5. novembrī deputāti vienbalsīgi nolēma grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” virzīt izskatīšanā Saeimā uz pirmo lasījumu.

Uz risku norāda “Moneyval”

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtējuma ziņojumā 2018. gada 23. augustā par Latviju rakstīts: lai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 3. pantā noteiktie subjekti ieviestu iekšējās kontroles un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, Latvijai jāizvērtē iespēja ieviest regulējumu tādās profesionālās darbības jomās kā uzņēmumu dibināšanas pakalpojumi.

“Moneyval”, analizējot Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitātes 11 rādītājus, rīcības virzienā “Juridiskās personas un juridiskie veidojumi” secinājusi, ka vairākos gadījumos juridisko personu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (TCSP jeb angliski – trust and company service providers) bijuši iesaistīti uzņēmumu dibināšanas procesā, taču to sektorā novērojama nepietiekama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) riska izpratne. Komiteja rekomendējusi NILLTF risku, kas saistīts ar TCSP pakalpojumu sniegšanu, novērtēt un risināt kā daļu no nacionālā risku novērtējuma ziņojuma procesa.

Nodrošinās iespēju identificēt

Vairākos izvērtējumos secināts: lai veiksmīgi ieviestu TCSP uzraudzību, VID būtu jānodrošina iespēja identificēt to uzraugāmos subjektus. Līdz ar to viens no nozīmīgākajiem un efektīvākajiem rīkiem būtu iespēja pārliecināties par faktiski veiktās saimnieciskās darbības atbilstību NILLTPFN likuma subjekta kritērijiem.

Saskaņā ar NILLTPFN likuma 45. panta trešo daļu TCSP ir pienākums VID sniegt ziņas par savu darbības veidu. Taču patlaban viens no TCSP riskiem ir iespēja izvairīties no NILLTPFN likuma prasību izpildes, norādot, ka tiek sniegtas juridiskās konsultācijas, un neidentificējot tās kā juridisko personu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, pat ja faktiski šāds pakalpojums tiek nodrošināts.

Juridisko personu izmantošanu NILLTF veicina TCSP iesaiste patieso labuma guvēju slēpšanā, proti, augsts risks sektorā ir saistīts ar nomināldirektoru (fiktīvdirektoru) un fiktīvu īpašnieku izmantošanu, lai uz slepenas vienošanās pamata slēptu patiesos labuma guvējus. Galvenais NILLTF risks ir patiesās kontroles, kā arī īpašumtiesību slēpšana, norādīts likumprojekta anotācijā.

Sadarbība nodokļu risku mazināšanā

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Laima Letiņa deputātiem skaidroja, ka sadarbība starp UR un VID jau notiek nodokļu risku mazināšanas jomā. “Noteiktos gadījumos UR dod ziņu VID par iesniegtajiem pieteikumiem. Ja VID pusē ir saskatāms nodokļu risks, kas rastos, informāciju reģistrējot, no VID tā tiek liegta,” skaidroja TM pārstāve. “Jau šobrīd ir spēkā normatīvi, kas ierobežo personu iespējas dibināt fiktīvus uzņēmumus, kuru vienīgais mērķis ir pievienotās vērtības nodokļa shēmu veidošana.”

Augsts risks sektorā ir saistīts ar problēmām identificēt juridisku personu darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus, kā arī gadījumus, kad tiek izmantoti nomināldirektori (fiktīvdirektori) un fiktīvi īpašnieki, lai uz slepenas vienošanās pamata slēptu patiesos labuma guvējus.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Sanita Lukumiete atklāja, ka šogad līdz oktobrim saistībā ar nodokļu risku no UR ir saņemti 1625 pieteikumi. Atzinumi, ka reģistrācija netiek liegta, sniegti 1520 reižu, bet riski konstatēti 101 gadījumā. Uzņēmējs ir pārsūdzējis vienu lēmumu.

“Lai izvērtētu informāciju, desmit dienu termiņš patlaban ir pietiekams. Taču nav skaidrs, vai un cik lielā apmērā palielināsies pieteikumu iesniegšana no UR pēc likumprojekta grozījumu pieņemšanas, tāpēc par informācijas izvērtēšanas termiņu varētu vienoties starp resoriem,” deputātiem teica S. Lukumiete.

Papildinās ar jaunu pantu

Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” plānots papildināt ar 4.15. pantu, kas noteiktu UR iesniegto pieteikumu pirmsreģistrācijas pārbaudi VID.

Lai veiktu ierakstus par komersantiem, kuru nolūks ir veikt komercdarbību, un ierobežotu juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju un pēc pienākumiem līdzvērtīgu neatkarīgu juridisko pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri nav iesnieguši VID ziņojumu par savu darbības veidu, UR nosūtīs VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) UR vestajos reģistros, ja konstatēs, ka:

  • pieteikumā norādītajā juridiskajā adresē jau ir reģistrētas vairākas juridisko personu, filiāļu, ārvalstu komersantu vai organizāciju pārstāvniecību juridiskās adreses;
  • pieteikumā norādītais valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists ir valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists vairākās juridiskajās personās;
  • viens no kapitālsabiedrības dibinātājiem jau ir viens no dalībniekiem vairākās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, izņemot gadījumu, kad viens no kapitālsabiedrības dibinātājiem ir publiska persona Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē;
  • juridiskās personas vienīgais dibinātājs vai viens no dibinātājiem ir persona, kas bija vienīgais dibinātājs vai viens no dibinātājiem vairākās juridiskajās personās gada laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža;
  • pieteikumu juridiskās personas ierakstīšanai reģistrā uz līgumiska pilnvarojuma pamata ir parakstījusi persona, kura gada laikā pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas brīža jau ir parakstījusi vairākus citus pieteikumus Uzņēmumu reģistram juridisko personu ierakstīšanai reģistros.

Nenosaka precīzu skaitu, cik uzņēmumos vienlaikus persona var būt valdes loceklis

Pašreizējā likumdošana paredz precīzi noteikt, piemēram, cik gadījumos personai ir jābūt valdes loceklim, lai UR ziņotu VID, informēja L. Letiņa. Patlaban ir noteikts, ka ziņojumi jāsūta tad, ja persona ir vienīgais valdes loceklis vairāk nekā piecās kapitālsabiedrībās. Taču praksē ir novērots, ka precīza skaita minēšana rada pretēju efektu – nevis risku novēršanu, bet gan negodprātīgu situāciju pielāgošanu tā, lai pārbaudes netiktu veiktas. Tiek speciāli veidotas shēmas, kad persona izstājas no vienas juridiskās personas vai kā valdes locekli reģistrē citu personu, lai no pieteikuma iesniegšanas darbotos tikai četrās kapitālsabiedrībās un UR ziņojumu VID nenosūtītu.

Turpmāk kritēriji, cik juridiskajās personās jābūt valdes loceklim, lai ziņojums VID tiktu nosūtīts, būs UR un VID savstarpējā vienošanās, akcentēja TM pārstāve.

Nesalīdzinās ar politisko partiju reģistru

Ja tiks saņemts VID atzinums par tiesību subjekta nodokļu risku vai juridisko pakalpojumu sniedzēju, kurš nav iesniedzis VID ziņojumu par savu darbības veidu, UR valsts notārs pieņems lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu UR vestajos reģistros. Valsts nodevu šādos gadījumos neatmaksās.

Taču UR lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā, akcentēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe.

Likumprojektā noteikts, ka UR informāciju nesalīdzinās ar ziņām, kas ierakstītas politisko partiju reģistrā, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Tāpat dati netiks salīdzināti ar informāciju par politisko partiju, politisko partiju apvienību, reliģisko organizāciju un to iestāžu dibinātājiem. Minētais izņēmums noteikts, ņemot vērā, ka šī juridisko personu forma netiek izmantota noziedzīgiem nolūkiem, kā arī potenciāla to izmantošana šādiem mērķiem būtu pārāk sarežģīta.

Plānots, ka papildu pārbaude, kur pieteikumā norādītajā juridiskajā adresē jau ir reģistrētas vairākas juridisko personu, filiāļu, ārvalstu komersantu vai organizāciju pārstāvniecību juridiskās adreses, stāsies spēkā, sākot ar 2020. gada 1. jūliju. Savukārt pārējās izmaiņas – sākot ar 2022. gada 1. jūliju.

UR Juridiskās nodaļas juriskonsulte Dzintra Švarca akcentēja, ka likumprojekts ir saskaņots ar UR un iestādei svarīgs ir pārejas periods, kura laikā varētu sagatavoties jaunajiem pienākumiem.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU