Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Foto paraksts: Ir uzsākta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinātu salīdzināmus pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas, apvienotu pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, norādīts ziņojuma sadaļā “Vietējo pašvaldību pārvalde”.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību uzsvērta finanšu sektora sakārtošana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, valsts drošība un nepieciešamība visiem mērķtiecīgi strādāt valsts labklājības un ekonomikas izaugsmei.
Pēc valsts budžeta pieņemšanas Saeimas darba kārtībā ceturtdienas, 14. novembra, vakarā bija vēl viens jautājums – Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Ziņojumā apkopoti būtiskākie un katrā nozarē aktuālākie uzdevumi, kas īstenoti šīs valdības pilnvaru laikā no 2019. gada 23. janvāra, kā arī turpmāk plānotā rīcība, lai nodrošinātu nozaru prioritāšu un mērķu īstenošanu un veicinātu stabilu un ilgtspējīgu Latvijas attīstību, ekonomisko izaugsmi un valsts drošību.
Premjerministrs, uzrunājot deputātus, atgādināja par galveno prioritāti – finanšu sektora sakārtošanu –, piebilstot, ka tas saistās arī ar tiesiskuma sakārtošanu mūsu valstī. Valdības darba kārtībā ir administratīvi teritoriālā reforma, veselības aprūpes reforma, izglītības reforma un drošības sistēmas stiprināšana, kas ir gan valsts ārējā, gan iekšējā drošība.
Nepilnos deviņos valdības darba mēnešos finanšu sektorā ir noslēgusies “kapitālā remonta” pirmā fāze, pieņemti vairāki likumi, lai finanšu sektoru padarītu stiprāku, uzsvēra K. Kariņš.
Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tiks izveidotas spēcīgas pašvaldības, varēs sakārtot arī izglītības sistēmas tīklojumu, protams, paralēli tam nodrošinot izglītības satura reformu. Sasaistē ar teritoriālo reformu valdības vadītājs norādīja arī uz veselības aprūpes reformu, atzīstot, ka tā ir viena no vissarežģītākajām reformām, jo tajā ir daudz šķautņu, pirmā no tām – finansējums.
Premjers uzsvēra, ka 2020. gada valsts budžets nodrošinās naudas un algu pieaugumu visos sektoros.
Saeima ceturtdien, 14. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu – vairāk nekā 10 miljardus eiro.
