SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
02. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
9
9

Kas un kā veic finanšu izlūkošanu

FOTO: Freepik

Saistībā ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojumu jau vairāk nekā gadu īpaša uzmanība Latvijā tiek pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politikai. Finanšu izlūkošanas dienests skaidro, kas ir finanšu izlūkošana un ko saprotam ar jēdzieniem “noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija” un “terorisma un proliferācijas finansēšana”.

īsumā
  • Vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, ir Finanšu izlūkošanas dienests.
  • Finanšu izlūkošana ir datu apkopošana un datu analīze par personu veiktiem finanšu darījumiem.
  • Krimināllikuma 79.2. pants noteic, ka par terorisma finansēšanu pienākas mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem.

Kas Latvijā ir vadošā iestāde, kura ir atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu?

Vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai (NILL) un terorisma un proliferācijas finansēšanai (TF/PF), ir Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

FID ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu (turpmāk – likums) veic neparastu un aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILL/TF/PF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

Kādi ir FID pienākumi?

FID pienākumi ir noteikti likuma 51. panta pirmajā i daļā, starp tiem ir arī šādi pienākumi:

  • saņemt, apkopot, uzglabāt, uzkrāt, sistematizēt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz NILL/TF/PF vai šo darbību mēģinājumu, vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu;
  • sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILL/TF/PF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai;
  • analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un informēt par to likuma subjektus un uzraudzības un kontroles institūcijas;
  • veikt NILL/TF/PF vai šādu darbību mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot šādu darbību aizkavēšanas un atklāšanas metodes;
  • likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar NILL/TF/PF novēršanu.

Būtiski norādīt, ka FID Kriminālprocesa likuma izpratnē nav izmeklēšanas iestāde.

Kas ir finanšu izlūkošana?

Finanšu izlūkošana ir datu apkopošana un datu analīze par personu veiktiem finanšu darījumiem. Finanšu izlūkošanas mērķis ir izprast finanšu darījumu būtību, lai identificētu prettiesiskas darbības, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupciju vai kādu citu noziedzīgu darbību. Informāciju par aizdomīgiem finanšu darījumiem FID iegūst no juridiskām un fiziskām personām aizdomīgu darījumu ziņojumu formā, ziņojumu veidā no ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem, kā arī veicot stratēģisko analīzi.

Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana?  

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir:

  1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti; šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;
  2. noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;
  3. citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.


Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīstamas arī 1., 2. un 3. punktā minētās darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura dēļ tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai ir konstatēts, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.

Savukārt terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot (vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti), lai veiktu vienu vai vairākas šādas darbības:

Terorisma finansēšana ir arī jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana teroristu grupas vai atsevišķa terorista rīcībā.

Masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas (turpmāk – proliferācija) finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot (vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti), lai finansētu proliferāciju (PF).

Kā notiek cīņa pret noziedzīgi iegūtas naudas legalizāciju? Kāds ir maksimālais sods par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu?

Krimināllikuma 79.2 pants nosaka – par terorisma finansēšanu soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par terorisma finansēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem (konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas) un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Savukārt Krimināllikuma 195. pants nosaka – par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem (konfiscējot vai bez mantas konfiskācijas) un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Kādos gadījumos ir jāziņo FID par nacionālo vai starptautisko sankciju pārkāpumu?

Ja ir aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē, kompetento institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums ziņot par to FID Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktajā kārtībā. Meklēt personu sankciju sarakstos iespējams FID tīmekļa vietnē.

Vai pienākas sods, ja netiek ziņots par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu?

Par normatīvo aktu pārkāpumu NILL/TF/PF novēršanas jomā, arī attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai FID, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par regulas Nr. 2015/847 pārkāpumu likuma subjektam var piemērot šādas sankcijas:

  • izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;
  • izteikt brīdinājumu;
  • uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskajai vai juridiskajai) soda naudu līdz 1 000 000 eiro;
  • apturēt vai pārtraukt darbību (tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā, apturēt saimniecisko darbību, piemērot liegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai) un dot kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par likuma subjekta norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;
  • noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai likuma subjekta noteiktos pienākumus;
  • pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās;
  • uzlikt par pienākumu likuma subjektam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU