FOTO: Miguel Medina, AFP
Šodien, 10. jūlijā, stājas spēkā jauni noteikumi, kas nosaka neparastu un aizdomīgu darījumu pazīmes, kā arī kārtību, kādā par tiem sniedzami ziņojumi.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” izdoti saistībā ar grozījumiem “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, kas stājās spēkā šā gada 29. jūnijā.
Jaunie noteikumi paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktie likuma subjekti nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam par katru konsultētu, plānotu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu neparastu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no šajos noteikumos minētajām pazīmēm.
Likuma subjektiem arī patstāvīgi jāizvērtē darījuma aizdomīgums un nekavējoties jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam par analīzes rezultātā konstatētu, konsultētu, plānotu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu aizdomīgu darījumu.
Ar noteikumiem aktualizēts neparasta darījuma pazīmju saraksts. Piemēram, par neparastu darījumu uzskatāms gadījums, ja klienta veiktais skaidras naudas darījums ir 10 000 eiro vai vairāk.
Tiem, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu, transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu, kultūras priekšmetu (tai skaitā senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu) tirdzniecību vai starpniecību, būs jāsniedz ziņojums, ja klienta veiktais skaidras naudas darījuma apmērs ir 5000 eiro vai vairāk.
Izložu un azartspēļu organizētājiem būs jāziņo par darījumu, kura apmērs ir 5000 eiro vai vairāk, kad klients pērk vai maina pret eiro vai ārvalstu valūtu spēles dalības līdzekļus, papildina interaktīvo azartspēļu kontu vai no tā izņem līdzekļus, vai veic citas darbības.
Lai varētu iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par pārrobežu bezskaidras naudas plūsmām, kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar bezkontu naudas pārvedumu pakalpojumu sniegšanu, jāsniedz ziņojumi par darījumiem, kurā klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu ārvalstu valūtā, kura apmērs ir 500 000 eiro vai vairāk.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.