SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
03. novembrī, 2011
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
1
3
1
3

Parakstu vākšana un Satversmes grozījumi

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Iespēju paust attieksmi par vai pret valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai vienlaikus piedāvātu tikai referendums, ja tāds tiks sarīkots.

FOTO: Inga Kundziņa, A.F.I

Sākusies parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu. Neizprotot šīs procedūras būtību, sociālajos tīklos jau parādījušies aicinājumi parakstīties pret šo grozījumu pieņemšanu.

No 2011.gada 1.novembra līdz 30.novembrim Latvijā notiek parakstu vākšana likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai. Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Parakstu vākšanu likumprojekta iesniegšanai Saeimā pirmajā kārtā atbalstīja 12 533 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi. Satversmes grozījumu projektam nepieciešams ne mazāk kā 10 000 vēlētāju atbalsts. Kā jau ziņots, likumdošanas iniciatīvu, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē, šā gada martā sāka kustība "Vienota Latvija" sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību "Dzimtā valoda".

Tikai par, nevis pret

Parakstu vākšanas mērķis ir noskaidrot, cik vēlētāju atbalsta Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu parlamentā. Tādējādi atšķirībā no tautas nobalsošanas parakstu vākšanā iespējams parakstīties tikai par atbalstu grozījumiem, nevis nobalsot pret, skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Proti, balsu vākšanas iecirkņos tiek piedāvāta iespēja ar savu parakstu paust atbalstu minētajiem grozījumiem, nevis tos noraidīt. Iespēju paust attieksmi par vai pret valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai vienlaikus piedāvātu tikai referendums, ja tāds tiks sarīkots.

Ja likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" patlaban notiekošajā parakstu vākšanā atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji, tas tiks iesniegts Saeimā. Ja Saeima likumprojektu noraidīs vai grozīs, tiks rīkots referendums. Arī tad, ja parlaments grozījumus pieņems, referendums būs jārīko, jo Satversme paredz tautas nobalsošanu, ja Saeima grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 76.pantu.

"Lai Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, tautas nobalsošanā tie jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem."

Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, grozījumus pieņemot trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Tautas nobalsošanā, tāpat kā parakstu vākšanā, var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās. Lai Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, tautas nobalsošanā tie jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.

Krievu valoda - Saeimā, valsts un pašvaldību iestādēs

Satversmes 4.pantu likumprojektā aicināts izteikt šādā redakcijā: valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda. Papildināts arī 18.pants par deputāta zvērestu, iekļaujot svinīgajā solījumā, ka vienīgās valsts valodas Latvijā ir latviešu un krievu valoda.

"Papildināts arī pants par deputāta zvērestu, iekļaujot svinīgajā solījumā, ka vienīgās valsts valodas Latvijā ir latviešu un krievu valoda."

Likumprojekts paredz mainīt Satversmes 21.pantu, svītrojot tekstu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Savukārt Satversmes 101.pantu rosināts papildināt, nosakot, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un krievu valoda, bet Satversmes 104.pantā aicināts noteikt, ka atbildi pēc būtības no valsts un pašvaldību iestādes ikvienam ir tiesības saņemt latviešu un krievu valodā.

Darba laiki var būt atšķirīgi

Parakstīties par Satversmes grozījumu ierosināšanu varēs 612 parakstu vākšanas vietās Latvijā un 39 parakstu vākšanas vietās ārzemēs. Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā, arī brīvdienās un svētku dienās. Parakstu vākšanas vietas ārvalstīs būs atvērtas pārstāvniecību vadītāju noteiktajos darba laikos.

Parakstu vākšanas vietu darba laikus Latvijā nosaka pašvaldību vēlēšanu komisijas, tādēļ pašvaldībās parakstu vākšanas vietu darba laiki var būt atšķirīgi.

Vēlētājiem, kuri piedalījušies parakstu vākšanas pirmajā kārtā un par Satversmes grozījumu projektu parakstījušies pie notāriem vai bāriņtiesā, atkārtoti parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Šie paraksti tiks pieskaitīti kopējam Satversmes grozījumu atbalstītāju skaitam.

"Oficiālie parakstu vākšanas rezultāti tiks paziņoti apmēram mēnesi pēc tās beigām."

Dalībai parakstu vākšanā var pieteikties arī tie vēlētāji, kuri atbalsta Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu parlamentā, bet veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties parakstīties parakstu vākšanas vietā. Šajā gadījumā vēlākais līdz 29.novembra pulksten 12.00 pašvaldības vēlēšanu komisijai vai kādā no pašvaldības parakstu vākšanas vietām tā darba laikā jāiesniedz attiecīgs iesniegums. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietā tiks organizēta pēdējā parakstu vākšanas dienā, 30.novembrī.

Oficiālie parakstu vākšanas rezultāti tiks paziņoti apmēram mēnesi pēc tās beigām, informē CVK pārstāve.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI