Fakti par ĢMO audzēšanu ES
- ĢMO, kuri atļauti patēriņam ES: kokvilna, kukurūza, baktēriju olbaltumvielas, eļļas rapsis, kartupeļi, soja, cukurbietes. Tikai divus drīkst audzēt: vienu kartupeļu šķirni un vienu kukurūzas šķirni.
- Valstis, kuras izmanto drošības klauzulu, lai aizliegtu ĢMO: Austrija, Francija, Grieķija, Ungārija, Vācija, Luksemburga;
- Populārākie ĢMO ASV: 93% – sojas pupas, 86% – kukurūza.
Eiropas Parlamenta (EP) Francijas liberāļu deputāte Korīna Lepāža koplēmuma procedūras ietvaros uzņēmāssarežģītu darbu – sagatavot Parlamenta atzinumu attiecībā uz EP un Padomes regulu par dalībvalstīm doto iespēju ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu savā teritorijā. Par to otrdien Strasbūrā notika balsojums EP plenārsesijā. Par nobalsoja 548, pret – 84, atturējās 31 EP deputāts. Tātad atzinuma autorei izdevies līdzsvarot atšķirīgos un pat pretējos viedokļus. Bet koplēmuma procedūrā, pieņemot minēto regulu, šis ir tikai pirmais solis. Tagad savs vārds jāsaka Padomei.
Žurnālistiem K. Lepāžavairākkārt uzsvēra: šis atzinums nesniedz vērtējumu, vai ĢMO ir „labi vai slikti”, tas domāts, lai sakārtotu dažādus lēmumu pieņemšanas un atbildības līmeņus: "Atzinums ir līdzsvarots un atspoguļo visu iesaistīto pušu vēlmes un bažas. Šis balsojums ir Parlamenta signāls Padomei un Eiropas Komisijai (EK): pašreizējā ĢMO audzēšanas atļauju piešķiršanas sistēma būtu jāsaglabā, bet jāņem vērā, ka dalībvalstis var aizliegt vai ierobežot ĢMO audzēšanu, pamatojoties uz dažādiem ietekmes faktoriem uz lauksaimniecību un vidi, kā arī sociāli ekonomiskajām sekām, kas saistītas ar piesārņojumu.” EK paredzēja, ka aizliegt vai ierobežot ĢMO audzēšanu iespējams tikai sociālekonomisku, ētisku vai morālu apsvērumu dēļ.
Atzinuma būtība ir šāda: dalībvalstīm ir jābūt tiesībām patstāvīgi lemt par ģenētiski modificēto organismu kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savā teritorijā, un tām ir tiesības šim aizliegumam izmantot atsauci par ietekmi uz vidi.
"Dalībvalstīm jābūt tiesībām patstāvīgi lemt par ģenētiski modificēto organismu kultūraugu audzēšanas ierobežošanu, izmantojot atsauci par ietekmi uz vidi."
Dalībvalstis varēs ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu lauksaimniecības un vides apsvērumu dēļ, piemēram, pamatojoties uz pesticīdu rezistenci, dažu kultūraugu pārmērīgo izplatību un draudiem bioloģiskajai daudzveidībai. Taču ĢMO audzēšanu nevarēs aizliegt, par iemeslu minot sabiedrības veselības aizsardzību. Veselības apsvērumi jau tiek ņemti vērā pašreizējā ES atļauju piešķiršanas procedūrā. Šīs jaunās izmaiņas neatcels arī drošības apstiprinājuma procedūru attiecībā uz ĢM kultūraugiem, ko veic Eiropas Komisija, pamatojoties uz neatkarīgu riska novērtējumu no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes.
Turpmāk šādiem lēmumiem būtu juridisks pamats starptautiskās tirdzniecības noteikumu kontekstā. EP deputāti domā, ka aizliegums gūs atbalstu tieši vides aizsardzības apsvērumu dēļ, lai dotu dalībvalstīm labāku tiesisko aizsardzību, ja ĢMO aizliegums tiktu apstrīdēts Pasaules tirdzniecības organizācijā.
EP sniegtais pamatojums atzinumam par regulu
Eiroparlamenta deputāti uzskata, ka īpaši rūpīgi būtu jānovērtē ģenētiski modificēto kultūraugu ilgtermiņa ietekme uz vidi. Tikpat nepieciešams ir novērtējums tam, kāda ietekme uz blakusorganismiem; tiem, kas dzīvo ĢMO kultūru audzēšanas vietās. Deputāti paredz, ka jāievēro tās vides un ģeogrāfisko apgabalu īpatnības, kur šie modificētie augi tiktu audzēti. Nepieciešams novērtēt potenciālo ietekmi uz vidi un tām izmaiņām, ko radītu tādu herbicīdu lietošana, kuri paredzēti herbicīdizturīgiem ģenētiski modificētiem kultūraugiem.
Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek pieņemtas jaunas pamatnostādnes par ĢMO risku novērtēšanu, uzskata Eiroparlaments. Šīm pamatnostādnēm būtu jānodrošina iespēja skaidri identificēt ilgstošu tiešo un netiešo ietekmi, kā arī zinātniski neskaidros jautājumus.
1. Veicot novērtējumu par ietekmi uz vidi vai uz apsvērumiem, kas saistīti ar riska pārvaldību, pamatojumā pieļaut vai aizliegt ĢMO audzēšanu var būt iekļauta šāda informācija:
- nepieciešamība novērst pret pesticīdiem rezistentu nezāļu un kaitēkļu rašanos;
- ĢMO šķirņu invāzija vai izplatība vai varbūtība, ka šīs šķirnes var sajaukties ar vietējām kultūrām vai savvaļas augiem;
- tādas negatīvas ietekmes uz vietējo vidi novēršana, kuru izraisa ar ĢMO audzēšanu saistītas izmaiņas lauksaimniecības praksē;
- tādas lauksaimniecības prakses saglabāšana un attīstība, kurai ir vislielākais potenciāls saskaņot ražošanu ar ekosistēmas ilgtspēju;
- vietējās bioloģiskās daudzveidības, tostarp noteiktu ekosistēmu vai noteikta veida dabas un ainavas iezīmju, saglabāšana;
- piemērotu datu trūkums, pretrunīgi dati vai ilgstoša zinātniska neskaidrība par ĢMO izplatīšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp uz bioloģisko daudzveidību, dalībvalsts vai reģiona teritorijā.
2. Apsverot sociālekonomisko ietekmi, pamatojumos var būt iekļauta:
- augu līdzāspastāvēšanas pasākumu neizpildāmība vai lielas to izmaksas, vai šādu pasākumu īstenošanas neiespējamība īpašu ģeogrāfisku apstākļu dēļ, piemēram, mazas salas vai kalnu reģioni;
- nepieciešamība aizsargāt lauksaimnieciskās ražošanas daudzveidību;
- nepieciešamība nodrošināt sēklas materiāla tīrību.
"Nepieciešami neatkarīgi pētījumi par ĢMO iespējamiem riskiem."
3. Citi apsvērumi ir tādi, kuru vidū var būt zemes izmantojums, pilsētu un lauku teritoriju plānošana vai citi faktori.
Regulā par ģenētiski modificētu pārtiku un barību ir noteikts ļoti stingrs regulējums, kas pienācīgas piemērošanas gadījumā dotu iespēju panākt cilvēku dzīves un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus nodrošinot pareizu iekšējā tirgus darbību. Arī direktīvā noteikts, ka ĢMO var laist tirgū tikai tad, ja ir veikts īpašs vides risku novērtējums.
Padome ir prasījusi:
- īpaši ņemt vērā ģenētiski modificēto augu potenciālo ekoloģisko ietekmi uz vidi, kur tos ievieš;
- noteikt ES ģeogrāfiskos reģionus, kur šos ģenētiski modificētos augus drīkst izplatīt;
- izvēlēties piemērotus paņēmienus, tostarp eksperimentālas metodes, lai izvērtētu potenciālo ilgtermiņa iedarbību.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) un dalībvalstīm jāstrādā, lai izveidotu plašu zinātnisko organizāciju tīklu, kurā pārstāvētas visas nozares, tostarp tādas, kas saistītas ar ekoloģijas jautājumiem, un tām būtu jāsadarbojas, lai jau sākumā identificētu jebkuru iespējamu atšķirību starp zinātniskajiem atzinumiem un atrisinātu vai izskaidrotu strīdīgos zinātniskos jautājumus.
Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina tas, ka ir garantēti nepieciešamie resursi neatkarīgam pētījumam par ĢMO iespējamiem riskiem, un tas, ka intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana netraucētu neatkarīgiem pētniekiem iegūt visus attiecīgos materiālus.
Paredzams, ka ES dalībvalstis izveidos vispārēju, obligātu finansiālās atbildības un garantiju sistēmu, izmantojot, piemēram, apdrošināšanu, kuru attiecinās uz visiem uzņēmējiem un kura nodrošinās, ka piesārņotājs maksā par netīši izraisītām sekām vai kaitējumu, kas var rasties ĢMO apzinātas izplatīšanas vai tirgū laišanas dēļ.
Spēkā esošie ES tiesību akti paredz, ka jāveic pētījumi par ĢMO izplatīšanas apstākļiem un uztvērējvidi, kā arī jāsniedz informācija par ĢMO un vides mijiedarbību. Šis priekšlikums radīts apstākļos, kad Eiropas sabiedrības viedoklis ilgstoši ir nelabvēlīgs ĢMO izplatīšanai un to lietošanai lauksaimniecībā.
Kāpēc joprojām ĢMO audzēšana eiropiešos izraisa bažas
Jaunākās „Eirobarometer” aptaujas (2010. gada oktobris) dati liecina:
- 61% eiropiešu uzskata, ka „viņiem bažas rada ĢMO uzturā un barībā”;
- 61% respondentu nepiekrīt priekšlikumam veicināt plašāku ĢMO izmantošanu uzturā un barībā;
- tikai 21% piekrīt (58% nepiekrīt) apgalvojumam, ka „uzturā un barībā izmantoti ĢMO nekaitē nākamajām paaudzēm”;
- mazāk nekā 25% Eiropas iedzīvotāju piekrīt viedoklim, ka „uzturā un barībā izmantoti ĢMO nav bīstami videi”; vairāk nekā 53% nepiekrīt šim apgalvojumam (ceturtdaļai nav sava viedokļa);
- nevienā valstī lielākā daļa respondentu nepiekrīt apgalvojumam, ka ĢMO audzēšana ir noderīga valsts tautsaimniecībai.
EP deputāti uzskata: tas, ka Eiropas sabiedrība neuzticas ĢMO lietošanai lauksaimniecībā, pirmām kārtām ir saistīts ar paviršu pastāvošās likumdošanas īstenošanu. Tiesa, pieteikumu iesniedzēji nav veikuši paredzētos pētījumus, proti, pētījumus par ietekmi ilgtermiņā, pētījumus uztvērējvidēs pirms ĢMO lietošanas vai ņemta vērā sociālekonomiskā ietekme. Nav ievērotas direktīvā noteiktās prasības par risku novērtēšanu, un šī nepilnīgā īstenošana skaidrojama ar to, ka vairākas dalībvalstis ir iebildušas pret ĢMO audzēšanu savā teritorijā.
"Piesārņotājs maksās par netīši izraisītām sekām vai kaitējumu, kas var rasties ĢMO apzinātas izplatīšanas vai tirgū laišanas dēļ."
Jāuzsver: audzēšana un ģenētiski modificētu augu sēklu izplatīšana konkrētā teritorijā nav tas pats, kas piekrišana laist tirgū un patērēšana, kā arī preču un produktu brīva aprite, uz ko šis dokuments neattiecas.
Par tradicionālās vai bioloģiskās lauksaimniecības piesārņošanu ar ĢMO, ko dēvē arī par līdzāspastāvēšanu, EK savu atteikšanos pieņemt visas ES līmeņa noteikumus pamato ar lauksaimniecības prakses, klimata un ģeogrāfiskās situācijas dažādību starp dalībvalstīm un to iekšienē. Tikpat daudzveidīgas ir ekosistēmas. Tas nozīmē, ka subsidiaritātes principa piemērošana ĢMO audzēšanai ir atbalstāma.
Lai novērstu pašreizējo situāciju, kad trūkst pētījumu, kas tiesību aktos tomēr ir paredzēti, ir jāpastiprina valstu pilnvaras gadījumos, ja nav veikta attiecīgā izpēte par ietekmi valsts, reģionālā un/vai vietējā teritorijā. Ir jārespektē dalībvalstu tiesības attiecībā uz savas zemes izmantošanu, uz ko attiecināma subsidiaritāte un kas neiespaido noteikumus par iekšējo tirgu un preču un produktu brīvu apriti ES teritorijā.
Visbeidzot, dalībvalstu noteiktie pasākumi ir jāpiemēro konkrētam ĢMO vai, ja vajadzīgs, tādu ĢMO grupai, kuru īpašības ir līdzīgas, nevis visiem ĢMO, uzskata eiroparlamentārieši. Šiem pasākumiem jābūt pamatotiem. Turklāt ĢMO iespējamai audzēšanai nevajadzētu radīt papildu izmaksas tradicionālajiem vai bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Tāpēc jānosaka obligāta prasība dalībvalstīm veikt pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no ĢMO klātbūtnes citos produktos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī iespējamai pārrobežu invāzijai.
