Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašlaik ES ir atļauts audzēt tikai ģenētiski modificēto kukurūzu un kartupeļus, taču noteikumu projektā ir iekļautas vēl trīs augu sugas - rapsis, soja un bietes –, kuru audzēšanas atļauja ES, pēc ekspertu domām, drīzumā varētu tikt dota.
LV portāla kolāža
Regulējuma par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu pamats
Eiropas Savienībā (ES) patlaban ir atļauts audzēt ģenētiski modificēto kukurūzu un ģenētiski modificētos kartupeļus.
Saskaņā ar Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 22.panta otro daļu Latvijā no 110 novadu pašvaldībām 103 pašvaldības ir noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai. Dažas pašvaldības ir noteikušas pagaidu aizliegumu, tāpēc pastāv iespēja, ka pašvaldības savus pieņemtos lēmumus var arī atcelt un nepagarināt, ja ES papildinās audzēšanai atļauto ĢM kultūraugu sarakstu.
ZM Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vecākā referente Dace Guste skaidro: ir nepieciešams normatīvais akts, kas regulētu ES atļauto ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu audzēšanu Latvijā. Plānots, ka pašvaldībās, kas nav noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, jaunie noteikumi reglamentēs ES atļauto ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu audzēšanu, nosakot:
ĢM kultūraugu audzēšanas prasības;
Noteikumu par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu mērķis ir nodrošināt visu triju lauksaimnieciskās ražošanas veidu – bioloģiskās lauksaimniecības, tradicionālās lauksaimniecības un ģenētiski modificēto kultūraugu – līdzāspastāvēšanu, lai ĢM kultūraugu audzēšanas dēļ nepieļautu ekonomiskos zaudējumus, kā arī tiktu saglabāta vietējās dabas daudzveidība.
D.Guste uzsver, ka jaunais regulējums būs attiecināms ne vien uz ĢM kultūraugu audzētājiem un pašvaldībām, kas nav noteikušas aizliegumu šādiem kultūraugiem savā administratīvajā teritorijā, bet arī personām, kuru zeme vai bišu dravas atrodas izolācijas zonā ap ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas platību.
Par to, ka šādam regulējumam ir jābūt, ir pārliecināta Latvijas Biškopības biedrības pārstāve, pētniece veterinārārste Ineta Eglīte, pretējā gadījumā var izrādīties, ka apgalvojumam par brīvību no ģenētiski modificētiem organismiem nav pamata.
"Noteikumu mērķis ir nodrošināt bioloģiskās lauksaimniecības, tradicionālās lauksaimniecības un ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu."
Kritiku par esošo kārtību pauž arī vides sabiedriskās organizācijas "Zemes draugi" padomes loceklis Jānis Ulme. Viņš uzskata, ka pašreizējais ES regulējums ir neefektīvs un neaizsargā ne bioloģisko daudzveidību, ne sabiedrību, ne arī zemniekus un ražotājus, kuriem ir svarīgi pasargāt produktus no ĢM kultūraugu piesārņojuma. Izstrādātais MK noteikumu projekts ir svarīgs saprātīgai ĢM kultūraugu audzēšanas regulēšanai un nodrošina daudz lielāku skaidrību par ĢM lauksaimniecības tiesiskajiem aspektiem.
Izstrādātie MK noteikumi paredz atļaut audzēt tādas ģenētiski modificēto kultūraugu šķirnes, kas ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā, ES lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā vai ES kopējā dārzeņu šķirņu katalogā (izņemot bietes sēklu ieguvei).
D.Guste skaidro: kaut gan pašlaik ES ir atļauts audzēt tikai ģenētiski modificēto kukurūzu un kartupeļus, noteikumu projektā ir iekļautas vēl trīs augu sugas - rapsis, soja un bietes –, kuru audzēšanas atļauja ES, pēc ekspertu domām, drīzumā varētu tikt dota.
Svarīgākie ĢMO audzēšanas ierobežojumi
Viens no svarīgākajiem ĢM kultūraugu audzēšanas ierobežojumiem ir minimālais izolācijas attālums. Tas ir attālums no ģenētiski modificēto kultūraugu lauka malas līdz tā paša kultūrauga bioloģiskās vai tradicionālās lauksaimniecības lauka malai, Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000 vietās) un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tādiem dabas liegumiem kā Buļļezers, Ģipka un Garākalna un Puzes smilšu krupja atradnes, Milzukalna dabas parks, tādam aizsargājamam dendroloģiskajam stādījumam kā Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs, kā arī pašvaldību teritorijām, kas noteikušas – ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojums ir 14 000 metru. Tas pats attiecināms arī uz attālumu līdz valsts robežai.
Ja saimniecībā audzē kādu ģenētiski modificētu kultūrauga sugu, tad ir aizliegts audzēt šo pašu kultūraugu sugu arī pēc tradicionālās vai bioloģiskās lauksaimniecības metodes.
Strikti noteikts arī minimālais gadu skaits, kad tajā pašā laukā pēc ģenētiski modificētajiem kultūraugiem var audzēt tās pašas sugas tradicionālos kultūraugus, tas ir:
kukurūzai – 5 gadi;
kartupeļiem – 5 gadi;
rapsim – 10 gadi;
sojai – 5 gadi;
bietēm – 5 gadi.
Tā kā MK noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz EK vadlīnijām, un tajā ietvertās normas ir jāsaskaņo ar EK un ES dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvai 98/34/EK, kas parasti ir ļoti laikietilpīgs process, pēc projekta izstrādē iesaistīto institūciju priekšlikuma šīs trīs sugas jau tagad ir iekļautas noteikumu projektā.
Kas drīkst audzēt ĢM kultūraugus, ar ko un kā tas jāsaskaņo?
Noteikumu projekts paredz, ka persona var audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, ja tā ir ieguvusi atbilstošu augstāko vai profesionālo vidējo lauksaimniecisko izglītību vai arī tai ir līgums ar ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanas atbildīgo personu, kas ieguvusi augstāko vai profesionālo vidējo lauksaimniecisko izglītību.
ĢM kultūraugu audzētājam ir jābūt reģistrētam Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) audzētāju reģistrā un iepriekšējos divos gados pirms ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas sākšanas audzētājs nedrīkst būt pārkāpis normatīvajos aktos par ĢM kultūraugu apriti noteiktās prasības.
"Viens no galvenajiem ĢM kultūraugu audzēšanas ierobežojumiem ir minimālais izolācijas attālums, kas noteikts 14 000 metru."
Personai, kas vēlas audzēt ĢM kultūraugus, katru gadu jāsaņem rakstveida saskaņojums no tiem bišu saimju tiesiskajiem valdītājiem, kuru bišu drava (stropi) ir reģistrēta un atrodas šajos noteikumos minētajā izolācijas attālumā.
Savukārt no zemju īpašniekiem vai zemju tiesiskajiem valdītājiem, kuru zeme atrodas izolācijas attālumā, audzētājam katru gadu jāsaņem rakstveida saskaņojums/piekrišana, ka audzētājs savā īpašumā esošajā vai nomātajā zemes īpašumā audzēs ģenētiski modificētos kultūraugus (norādot konkrētu sugu), kā arī rakstveida apliecinājums, ka konkrētajā gadā izolācijas attālumā zemju īpašnieki vai zemju tiesiskie valdītāji apņemas neaudzēt konkrēto kultūraugu sugu, kuru audzēs audzētājs. Tāpat audzētājam nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus vai atzinumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu.
D.Guste norāda, ka arī tām personām, kas parakstoties būs devušas saskaņojumu ĢM kultūraugu audzētājam, normatīvais akts par ĢM kultūraugu audzēšanu kļūs saistošs. Ja šīs personas pārkāps saskaņošanas prasības, tās varēs saukt pie administratīvās atbildības vai arī likt tām segt zaudējumus.
Līdzāspastāvēšana
ĢM kultūraugu audzētājam, novācot, uzglabājot un transportējot ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un ražu, būs jānodrošina to nesajaukšanās ar bioloģiskās un tradicionālās lauksaimniecības produktiem, kā arī jāievēro noteiktas prasības, piemēram, jānodrošina pārvadāšana slēgtā transporta līdzeklī, lai produkts neizbirtu vai citādā veidā nenokļūtu vidē; jāglabā slēgtā telpā, kas atrodas ārpus teritorijām, kurās ir applūšanas risks, un kas ir pasargāta no grauzēju piekļūšanas. Svarīgi ir arī ģenētiski modificēto kultūraugu sēklas un ražu glabāt nošķirti no bioloģiskās un tradicionālās lauksaimniecības produktiem.
ĢM kultūraugu audzētājam būs jārūpējas par to, lai nodrošinātu VAAD, Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts vides dienesta inspektoriem brīvu pieeju ražošanas telpām, noliktavām, zemes platībām, produktu pārvadāšanai izmantojamiem transporta līdzekļiem un uzskaites dokumentiem, kā arī jāsniedz visa nepieciešamā informācija par ĢM kultūraugu audzēšanu un iegūto produktu apriti.
"Svarīgi ģenētiski modificēto kultūraugu sēklas un ražu glabāt nošķirti no bioloģiskās un tradicionālās lauksaimniecības produktiem."
Audzētājam jāapkaro un jāiznīcina pašizsējas vai laukā pārziemojušie ģenētiski modificētie kultūraugi, ja laukā tiek mainīta ĢM kultūraugu suga, ja pārtrauc tos audzēt vai ja audzētāju svītro no audzētāja reģistra.
Noteiktas prasības audzētājiem jāievēro arī saistībā ar dokumentāciju.
Ja kāda no kontrolējošām institūcijām – VAAD, PVD vai VVD - konstatēs neatbilstību normatīvo aktu prasībām un audzētājs nenovērsīs darbības pārkāpumus, audzētājam var pieprasīt iesētos ģenētiski modificētos kultūraugus pilnībā iznīcināt. Pie noteiktiem pārkāpumiem to var veikt arī dienests.
Jāatceras, ka tādi paši noteikumi attiecas uz zemes īpašniekiem vai valdītājiem, kuri parakstījuši saskaņojumu ar ĢM kultūraugu audzētāju. Izdevumus par iznīcināšanu jebkurā gadījumā sedz vainīgais, tātad – ĢM kultūraugu audzētājs, zemes īpašnieks vai valdītājs.
Kā ĢM kultūraugi apdraud citus kultūraugus?
Latvijas Biškopības biedrības pārstāve I.Eglīte stāsta, ka, piemēram, ģenētiski modificēts rapsis, kas gan pašlaik Latvijā vēl netiek audzēts, ir izturīgs pret kaitēkļiem, pateicoties gēnam, kas šo īpašību nodrošina. Vairums kaitēkļu ir kukaiņi. Bites, kas nekādā ziņā nav kaitēkļi, arī ir kukaiņi. Rapša putekšņu uzņemšana bišu veselībai var izrādīties nevēlama. Bez tam putekšņi no ĢM kultūraugiem var nokļūt medū, un, lai arī tā procents medus sastāvā visticamāk būs mazs, šādu produktu tomēr vairs nevarēs uzskatīt par brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem.
Zemkopības ministrijas speciāliste D.Guste skaidro, ka neregulēta ģenētiski modificēto kultūraugu izplatība var apdraudēt Latvijas ekoloģisko sistēmu, sugu daudzveidību un ilgtspējīgu vides attīstību, kā arī zināmā mērā var atstāt negatīvu ietekmi uz turpmāko lauku tūrisma attīstību. Visu šo iemeslu dēļ arī bija nepieciešams izstrādāt jaunu normatīvo dokumentu.
