Arī Latvija par ĢMO nav vienota

Kas ir ģenētiski pārveidotie organismi

Ja kādu gēnu, kas atbild par noteiktu iezīmi vai īpašību, ievieto citā organismā un šīs "iebūves" rezultātā organisms iegūst jaunu, noteiktu, citam organismam piemītošu un līdz šim neraksturīgu īpašību, tad organismu, kurā svešais gēns ir ievietots, dēvē par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO). Līdz šim ir radīti pirmās paaudzes un otrās paaudzes ģenētiski modificēti (ĢM) augi. Pirmās paaudzes ĢMO ir izturīgi pret konkrētiem kaitēkļiem un pesticīdiem (herbicīdiem u.c.), savukārt otrās paaudzes, ar uzlabotām agronomiskajām un uztura īpašībām, jau ir izturīgi pret augu vīrusu un sēnīšu slimībām.

"ĢM kultūras 2010. gadā desmit pasaules valstīs tika audzētas vairāk nekā viena miljona hektāru platībā."

Ar ĢMO lietošanu saistās vairākas vispārzināmas bažas, piemēram, augu modifikācijas sekas ilgākā laika posmā ir grūti paredzamas, un tās var būt neatgriezeniskas. Dabā var tikt izjaukts ekoloģiskais līdzsvars un arī izplatīties neraksturīgi gēni, kas rodas, sakrustojoties ĢMO ar savvaļas radiniekiem. Pesticīdu izturīgo kultūraugu izmantošana palielina šo ķimikāliju nonākšanu vidē un pārtikā, kā arī cilvēka galdā varētu nonākt jauni toksīni un alergēni. Turklāt vēl nav pietiekami izpētīta ievadīto gēnu ietekme uz kopējo regulatoro sistēmu.  

ĢMO izplatība pasaulē

Biotehnoloģijām strauji attīstoties, ģenētiski modificētus kultūraugus

• 1996. gadā audzēja 6 valstīs 1,7 miljonu hektāru kopplatībā,
• 2003. gadā – 18 valstīs 67,6 miljonu hektāru kopplatībā,
• 2008. gadā – 25 valstīs 125 miljonu hektāru kopplatībā,  
• 2009. gadā – 25 pasaules valstīs, bet jau 134 miljonu hektāru kopplatībā,
• 2010. gadā – 29 valstīs 148 miljonu hektāru kopplatībā.

Pirmo reizi desmit pasaules valstīs 2010. gadā ĢM kultūras tika audzētas vairāk nekā viena miljona hektāru platībā, un šīs valstis ir: ASV (66,8 milj. ha), Brazīlija (25,4), Argentīna (22,9), Indija (9,4), Kanāda (8,8), Ķīna (3,5), Paragvaja (2,6), Pakistāna (2,4), Dienvidāfrika (2,2) un Urugvaja (1,1). Pārējās 19 valstis, kurās audzē ĢMO, pēc ĢM kultūraugu platības dilstošā secībā ir: Bolīvija, Austrālija, Filipīnas, Burkinafaso, Mjanma (bij. Birma), Spānija, Meksika, Kolumbija, Čīle, Hondurasa, Portugāle, Čehija, Polija, Ēģipte, Slovākija, Kostarika, Rumānija, Zviedrija un Vācija, liecina The International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications (ISAAA) 42. ziņojums "Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2010".

ĢM kultūraugu lielvalstis 2010. gadā

Avots: http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/42/executivesummary/default.asp

Starptautisko Zemes draugu jaunais, 2011. gada februārī klajā laistais ziņojums "Who Benefits from GM Crops?" atklāj, ka jaunās paaudzes ĢM kultūraugi, kas radīti, lai veicinātu bīstamu pesticīdu "Dicamba" un 2,4-D izmantošanu, ir gatavi ielaišanai ASV tirgū. Biotehnoloģiju kompānijas šos ĢMO reklamējot kā risinājumu esošo ĢM kultūraugu nespējai kontrolēt nezāles un samazināt pesticīdu lietošanu. Un netiek slēpts arī tas, ka biotehnoloģiju kompānijas patlaban lūkojas uz jauniem tirgiem Āfrikā, lai glābtu savu biznesu (http://www.foeeurope.org/GMOs/Who_Benefits/who_benefits_full_report_2010.pdf).

ĢMO Eiropā

Ja pasaulē ĢM augu platība turpina augt, tad Eiropā 2009. un 2010. gadā jau bija vērojams pretējs process. Ziņojumā "Who Benefits from GM Crops?" teikts, ka Eiropā pieaudzis nacionālo aizliegumu skaits ĢM kultūraugu audzēšanai. Patlaban mazāk nekā 0,06% Eiropas lauku tiek audzēti ĢM kultūraugi, kas ir par 23% mazāk nekā 2008. gadā. Septiņas ES dalībvalstis stingri uztur aizliegumu uzņēmuma "Monsanto" ĢM kukurūzai sakarā ar pieaugošiem pierādījumiem par tās negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Trīs valstis aizliegušas uzņēmuma "BASF" ĢM kartupeli sakarā ar bažām par ietekmi uz cilvēka veselību. Eiropā jūtami palielinājusies sabiedrības pretestība ĢM pārtikai un lopbarībai - pret ĢMO ir 61% Eiropas iedzīvotāju (http://www.zemesdraugi.lv/lv/jaunumi/gmo-genetiski-modificeti-organismi-genetiski-modificeti-kulturaugi-monsanto).

ĢMO audzēšana Eiropas valstīs 2008.–2010. gadā

Avots: http://www.foeeurope.org/GMOs/download/who-benefits-from-gm-crops-2011.pdf

Francijas nostāja: ne par, ne pret

Neraugoties uz to, ka Francija ir liela lauksaimniecības zeme un arī ļoti attīstīta dažāda veida moderno tehnoloģiju jomā, šajā valstī ĢM kultūras neaudzē. Iespējams, ka iemesls tam ir piesardzīgā valsts nostāja un no tās izrietošie normatīvie dokumenti. Francijas vēstniecības Latvijā padomnieks Žans Luiss Lepretrs neslēpj, ka 2008. gada 22. maijā Francijā pieņemtais ĢMO regulējošais likums tapis ekspertu, politiķu un sabiedrības ļoti nopietnu diskusiju rezultātā. "Šis likums, kas nav ne par, ne pret ĢMO, izvirza stingrus nosacījumus biotehnoloģiju attīstībai, par pamatu ņemot sabiedrības veselības un vides aizsardzības jautājumus, līdzsvarojot tos ar mūsu lauksaimnieku interesēm. Jau šī likuma pirmajā pantā ir noteiks, ka jānodibina augsta līmeņa konsultatīva biotehnoloģiju padome, kuras uzdevums ir sniegt padomus valdībai saistībā ar ĢMO," saka padomnieks. Viņš arī uzskata, ka ES kopējā 2010. gada jūlijā apstiprinātā nostāja ĢMO jautājumos, kas ļauj katrai ES dalībvalstij veidot savu politiku, nav īsti pieņemama: "Mēs uzskatām, ka šim jautājumam būtu jāizvirza noteikti vienoti nosacījumi. Un pats galvenais ir, lai jautājumi par ĢMO netiktu risināti tikai tirgus attiecību kontekstā."

"Ja pasaulē ĢM augu platība turpina augt, tad Eiropā 2009. un 2010. gadā jau bija vērojams pretējs process."

Runājot par Francijas attieksmi, nevar nepieminēt zinātnieku Žilu Ēriku Seralini, Kaēnas Universitātes molekulārās bioloģijas profesoru un Neatkarīgā ģenētiskās inženierijas informācijas un pētniecības centra zinātniskās valdes prezidentu, kurš ir viens no pieprasītākajiem lektoriem konferencēs saistībā ar zinātniskiem atklājumiem par ĢMO pārtikas drošumu un ietekmi uz cilvēka veselību. Tieši viņš ir pirmais zinātnieks, kas Eiropā pieprasījis ĢM augu un pārtikas komercializācijas moratoriju nepietiekamu zinātnisko pētījumu dēļ.

Austrija saka: nē!

Austrija savu ĢMO politiku sāka veidot 1997. gadā. Ir noticis arī referendums, kurā 1,3 miljoni Austrijas pilsoņu izteicās pret ĢMO izplatīšanu valstī. Kopš tā laika Austrija konsekventu kritisku nostāju ieturējusi attiecībā uz ĢMO ieviešanu apritē un šādu politiku cenšas aizstāvēt arī ES līmenī un nepieļaut ĢMO ES teritorijā.

 "Austrijā ir aizliegti uzņēmumu "Monsanto" un "Syrgenta" kukurūzas paveidi un vēl trīs citi produkti, jo tiem pievienotie riska izvērtējumi par pielaidi tirgū bija nepietiekami, bet pētījumi nebija tik pamatoti, ka spētu kliedēt mūsu bažas," saka Austrijas Veselības ministrijas Ģenētiskās inženierijas departamenta vadītājs Maikls Hāss. "Mēs arī dažādās ES darba grupās vienmēr uzsveram piesardzības principa ievērošanu, jo pašlaik nav pamata uzskatīt, ka ĢMO saturošā produkcija būtu pilnīgi droša. Austrijā visas politiskās partijas ir pret ĢMO. Mēs neesam tik pielaidīgi ĢMO jautājumos kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde."

"Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka ĢMO saturošā produkcija būtu pilnīgi droša."

Austrijas Zemkopības, mežsaimniecības, vides un ūdens vadības ministrijas Sēklu nodaļas vadītājs un eksperts ĢMO jautājumos Hains Pēters Cahs pēta konvencionālās un ĢM lauksaimniecības līdzāspastāvēšanas jautājumus. Līdz šim Austrijā vēl nav notikusi nekāda ĢMO audzēšana (visi pieteikumi noraidīti) un arī tīša sēklas piesārņošana ar ĢMO. "Līdz šim mēs neesam konstatējuši nekādu zaudējumus no tā, ka Austrijā nav audzēti ĢMO. Patiesībā no šādas piesardzības mēs esam ieguvēji," uzskata eksperts. "Eiropa lielā mērā ir atkarīga no sojas izstrādājumiem, arī Austrija. Bet Austrija jau ir spērusi dažādus soļus, lai paliktu mazāk atkarīga no ĢMO lopbarības importa. Neatkarību no ĢMO sojas cenšamies panākt, pašiem audzējot nemodificēto soju un meklējot sojas proteīnu aizstājējus, piemēram, kaltēšanas ceļā iegūtus lopbarības koncentrātus (Distillers Dried Grains with Solubles, DDGS). Šie koncentrāti ir biodegvielai audzēto graudu blakusprodukts, kas satur daudz proteīnu un kas ir izmantojami dzīvnieku barības papildināšanai."

Velsa - nelokāma ĢM kultūru pretiniece

Bioloģiskais lauksaimnieks no Velsas, Lielbritānijas, Džeralds Mailzs ir organizācijas "ĢM brīva Velsa" ("GM Free Cymru") līdzdibinātājs un Lielbritānijas vadības grupas "Genetic Engineering Network" (GEN) loceklis. Viņa stingra pārliecība, ilgāk nekā 10 gadus iedziļinoties ĢMO jautājumos, ir: lai sāktu audzēt ĢMO, vispirms ir jāuzzina daudz vairāk. "Tās ir tehnoloģijas, kas maina auga DNS, līdz ar to paši augi tiek piesārņoti un var apdraudēt arī apkārtējos augus. Korporācijas cenšas ĢM tehnoloģijas un ĢMO saturošu produkciju izplatīt iespējami plašāk, pamatojot, ka tas pabaros pasauli. Arī pirms 20 gadiem bija plaša kampaņa, kurā apgalvoja, ka, sekojot jaunajai lopu barošanas praksei, tiks pabarota visa pasaule. Kas notika? Lielbritānija un Velsa smagi cieta no govju transmisīvās sūkļveida encefalopātijas jeb trako govju slimības. Eiropā šo barību aizliedza, bet ASV turpināja izmantot. Un pavisam nesen izrādījās, ka liellopi, kas baroti ar dzīvnieku izcelsmes proteīnu, kaulu un zivju miltiem, saslimst ar vēzi. Tādēļ vēlos teikt, ka ĢMO noteikti nebūs izeja. Turklāt zemnieka visu pirmais pienākums ir ražot nekaitīgu pārtiku. Mēs arī spējam saražot vismaz divkārt lielāku nekaitīgas pārtikas daudzumu, tikai vēlamies par savu ieguldīto darbu saņemt arī adekvātu samaksu."

Dž. Mailzs uzsver, ka aiziešana pa ĢMO ceļu ir visaugstākajā mērā nopietna izvēle. Ja pasaule to ies, tad rezultāti, visticamāk, būs katastrofāli un neatgriezeniski. Daudzi zemnieki uzskata, ka ĢM ir vienkārši jauna tehnoloģija, neapzinoties, ka ĢM tehnoloģijas dziļi pārveido pašus augus. Desmit gadu laikā lauksaimnieks savācis daudzus negatīvus faktus. Piemēram, novērota dzīvnieku krišana, tos barojot ar ĢM kokvilnas lapām un ĢM kukurūzu. Krievijā nesen bijis gadījums, kad, izbarojot ĢM soju žurkām, tajās attīstījušās dažādas ķermeņa deformācijas. ASV, kur ĢM kultūras audzē jau vismaz 15 gadus, ir radušās supernezāles, kurām izveidojusies rezistence pret agroķīmiju. Tādēļ daudzkārt lielākā daudzumā jālieto īpašas un ļoti stipras ķimikālijas, piemēram, 2,4-D herbicīds, kas satur arī agent orange – vielu, ko lietoja Vjetnamas kara laikā un kuras sastāvā esošie dioksīni izraisa vēzi. "Mans kolēģis apceļoja ASV saimniecības, kurās audzē ĢMO. Tiešām pierādījās tas, ka šajās saimniecībās ir pat daudzkārt lielākas augu audzēšanas izmaksas, pat līdz piecām reizēm, nekā audzējot konvencionālās kultūras," apgalvo Mailzs. "Tas manī kā fermerī nevieš ticību, ka informācija par ĢMO nekaitīgumu vēl pašlaik būtu pietiekama."

"Līdz šim no 110 Latvijas novadiem jau 95 savu teritoriju noteikuši kā ĢMO brīvu zonu."

Papildus vēl jāmin, ka, audzējot ĢMO, fermeri zaudē iespējas iegūt samaksu par savu intelektuālo īpašumu jeb autortiesības par sevis izaudzētām sēklām. Turklāt patērētāji nevēlas savā uzturā lietot ĢM augus.

"Manā valstī Velsā valdība ļoti spēcīgi atbalsta norobežošanos no ĢMO, tajā skaitā ar normatīvo regulējumu," uzsver Dž. Mailzs. "Ja kāds arī vēlētos nodarboties ar ĢM augu audzēšanu vai izplatīšanu, viņam būtu ļoti grūti saņemt visas nepieciešamās atļaujas. Lielākajā daļā Lielbritānijas - Velsā, Skotijā, Īrijā – valdība un cilvēki ir pret ĢMO. Vienīgi Anglijas daļā ir atbalsts ĢMO izplatībai. Uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas valstis apvienotos un kopīgi nepieļautu ĢM augu audzēšanu iespējami lielākā Eiropas daļā."

Latvija – gandrīz brīva no ĢMO

Latvijā 2009. gada 23. jūlijā stājās spēkā grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, paredzot tiesības pašvaldībām (pēc iedzīvotāju ierosinājuma) savu teritoriju vai tās daļu noteikt brīvu no ĢMO. Līdz šim no 110 Latvijas novadiem jau 95 noteikuši savu teritoriju kā ĢMO brīvu zonu, un Garkalnes novadā turpinās sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošana. Bauskas, Strenču un Jaunjelgavas novada dome nav piekritusi novada teritoriju noteikt par ĢMO brīvu zonu, bet dažos novados par šo jautājumu interese vispār nav izrādīta.