Antibiotikas lopkopībā – drauds vai risinājums?

Rezistences problēma kļūst arvien aktuālāka

Rezistence nozīmē, ka baktērijas ir kļuvušas nejūtīgas pret antibiotikām, tās nevar nonāvēt vai apturēt baktēriju augšanu. Antibiotiku rezistences veidošanās cēloņi ir mutācijas baktēriju gēnos.

Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem mikroorganismu rezistence ir atzīta kā nopietns drauds sabiedrības veselībai. Problēmas risināšanai Eiropas Komisija ir uzsākusi vairākas iniciatīvas un pasākumus, aptverot vairākas nozares – medicīnu, veterināriju, pārtikas nozari un zinātnisko pētniecību.

Pagājušā gada nogalē tika publicēti Eiropas slimību profilakses un kontroles centra dati, kas uzrādīja – Eiropā strauji attīstās multirezistentas baktērijas. Šādas baktērijas ir izturīgas pret visspēcīgākajām antibiotikām, kuras izmanto infekcijas slimību ārstēšanā. Šie dati ir mudinājuši Eiropas Komisiju pastiprināt cīņu pret mikroorganismu rezistenci, finansējot pētniecības projektus un īstenojot citas aktivitātes saistībā arī ar antibiotiku lietojumu veterinārijā.

Antibiotiku pārmērīgā un neatbilstošā lietošana medicīnā un veterinārijā veicina pret antibiotikām rezistentu baktēriju rašanos un izplatīšanos. Vetārste, lauksaimniecības dzīvnieku veselības speciāliste Vita Būde-Gaile norāda uz būtiskāko problēmu – veterinārijā antibiotikas tiek uzskatītas par pirmās izvēles ieroci cīņai ar dzīvnieka saslimšanu tā vietā, lai novērstu iespēju infekcijai izplatīties.

Antibiotiku rezistences rezultātā infekciju ārstēšana kļūst sarežģīta gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Nākotnē baktērijas var kļūt nejūtīgas pret visa veida antibiotikām un daudzas medicīnas procedūras, piemēram, orgānu transplantācija, var būt neiespējamas – bakteriālās slimības nepakļausies ārstēšanai un izraisīs nāvi.

Dzīvnieku slimību rezistentās baktērijas pie cilvēkiem var nonākt gan pārtikas ķēdē, gan tieša kontakta rezultātā. Baktērijas cilvēkā var nonākt arī tad, ja uzturā nemaz netiek lietoti dzīvnieku valsts produkti.

Antibiotiku lietošana ir atļauta arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, vienīgi to lietošanai ir stingri ierobežojumi.

Lopu veselības pamatā – rūpes

Lopkopībā nepieciešamība pēc antibiotikām rodas dzīvnieku saslimšanas gadījumos, kurus izraisa cilvēka nepietiekamas rūpes par lopiem. Kā norāda vairāki vetārsti, antibiotiku lietošanu var novērst, parūpējoties par lopu labturību. Spēkā ir gan MK noteikumi Nr.5 par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām, gan arī noteikumi atsevišķām lopu grupām, piemēram, teļiem (MK noteikumi Nr.491), cūkām (MK noteikumi Nr.743).

Vetārste V.Būde-Gaile stāsta: "Lopiem ir jāsaņem pilnvērtīga barība. Ja dzīvnieks ar barību nesaņem pietiekami daudz enerģijas, imūnsistēma strādā slikti un tā nevar pasargāt dzīvnieku no infekcijas. Dzīvniekiem dabiskie aizsargmehānismi ir ļoti spēcīgi, un tiem nebūtu jāsaslimst. Enerģijas trūkuma gadījumā lopiņš, piemēram, neizrādīs meklēšanās pazīmes, un saimniekam jātērē nauda, lai to ārstētu it kā no neauglības. Bieži vien cēlonis šai problēmai ir slikta barība."

"Rezistence – baktērijas kļūst nejūtīgas pret antibiotikām."

Speciāliste atklāj, ka bieži vien grēko paši lopkopji – sastāda nepareizas barības devas, nokrāpjas ar spēkbarību, minerālvielu un vitamīnu pievienošanu, kas dzīvniekiem ir svarīga. Lopu veselībai nozīmīgs ir miegs un iespēja izkustēties. Ja lopam tas nav iespējams, pasliktinās imūnsistēma un rodas nepieciešamība pēc antibiotikām.

Vetārsts Juris Tolpežņikovs piezīmē: "Lopu turēšanas apstākļiem jābūt pēc iespējas pietuvinātiem dabiskajiem."

Veterinārijas speciālisti norāda, ka cīņa ar sekām būs tik ilgi, kamēr vetārsti un lopkopji nesāks domāt par sekām un neievēros visas prasības un noteikumus, kā turami un aprūpējami dzīvnieki. Būtiski ir mainīt domāšanu sabiedrības līmenī. Vetārsti novērojuši, ka fermās, kurās tiek ievērotas labturības prasības, dzīvnieku saslimšanas gadījumi ir daudz retāki.

Antibiotiku lietošana

Antibiotiku lietošana lopkopībā sākās pēc Otrā pasaules kara, kad lopiem pieejamā barība bija sliktas kvalitātes. Tai sāka pievienot antibiotikas, kas deva labus rezultātus, dzīvnieki neslimoja, un pieauga to dzīvsvars. Arī uzlabojoties barības kvalitātei, antibiotiku pievienošana lopu uzturā netika pārtraukta.

Antibiotikas ir recepšu medikaments, un to lietošana dzīvniekiem ir atļauta tikai pēc veterinārārsta norādījumiem un diagnozes uzstādīšanas.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis stāsta par antibiotiku ietekmi uz dzīvnieku organismu: lietojot antibiotikas, tiek nonāvēta daļa no dzīvnieka mikrofloras. Lielākā daļa dzīvnieka barošanas traktā, zarnās un kuņģī esošo baktēriju ir nekaitīgas. Tās dzīvniekiem nepieciešamas, jo sintezē bioloģiski aktīvas vielas. Nepārdomāta antibiotiku lietošana var izraisīt labo baktēriju bojāeju. Turklāt ne vienmēr antibakteriālais līdzeklis iznīcina kaitīgās baktērijas, tās var būt jau ieguvušas rezistenci. Antibiotikas nelabvēlīgi ietekmē dzīvnieka audus un orgānus, piemēram, nieres un aknas.

"Eiropā strauji attīstās multirezistentas baktērijas."

Ja tomēr lopkopībā antibiotikas tiek izmantotas, svarīgi tās dot tikai slimajam dzīvniekam un ievērot veterinārārsta noteikto devu un ārstēšanas kursa ilgumu, nevis pievienot visai dzīvnieku barībai. Katram medikamentam izdalīšanās periods dzīvnieka organismā ir atšķirīgs, tas var būt no trijām līdz pat piecdesmit dienām. Tas nozīmē, ka šajā periodā uzturā nedrīkst lietot slimā dzīvnieka gaļu, olas vai pienu.

Vetārsts J.Tolpežņikovs norāda, ka ir reizes, kad antibiotiku lietošana ir pieļaujama, piemēram, lielu ievainojumu un ķirurģisku manipulāciju gadījumos.

Ir pētnieki un vetārsti, kas uzskata, ka veterinārijā pilnībā var iztikt bez antibiotikām un jāizmanto citas metodes. Bieži vien antibiotikas ir lētākais un ātrākais variants slimības ārstēšanai.

Produkcija tiek kontrolēta

Par dzīvnieku izcelsmes produkcijas kvalitātes kontroli rūpējas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte Andra Vilciņa stāsta: "PVD ik gadu izstrādā atliekvielu kontroles programmu, kuras ietvaros tiek kontrolēti dzīvnieku izcelsmes produkti." Kontroles programma tiek veidota saskaņā ar MK noteikumiem "Dzīvniekos un to produktos esošu noteiktu vielu un to atliekvielu kontroles un tās finansēšanas kārtība". Katru gadu tiek noņemti gandrīz 2000 paraugu. Tie tiek ņemti no vairāku sugu dzīvniekiem – liellopiem, cūkām, mājputniem, zirgiem, akvakultūrām (zivīm), trušiem, aitām, kazām tiek pārbaudīts piens; vistām un paipalām – olas, bitēm – medus, kā arī pārbaudīti tiek medījuma dzīvnieki.

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Andra Sargūna informē, ka pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tam, vai veterinārārsts produktīvo dzīvnieku īpašniekam atstāj rakstveida norādījumus par zāļu izdalīšanās periodu pēc pēdējās zāļu lietošanas reizes. PVD arī pārbauda, kā dzīvnieku īpašnieks veic slimo dzīvnieku un izlietoto zāļu uzskaiti, kā nodrošina zāļu izdalīšanās perioda ievērošanu. Ja dzīvnieku īpašnieks ievēro visas prasības, tad iegūtie produkti nesatur zāļu atliekvielas.

PVD norāda, ka veiktajās pārbaudēs ļoti retos gadījumos ticis konstatēts, ka vetārsti dzīvnieku īpašniekus nav informējuši par zāļu izdalīšanās perioda ilgumu. PVD atzīmē, ka kopumā vetārsti šo pienākumu veic apzinīgi.