Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai viņa dzīvnieki neiekļūst svešā īpašumā un nenodara postījumus. Ja postījumi radušies – zaudējumi jāatlīdzina.
FOTO: SXC
Kaimiņa lopi izbradā dārzu
Dzīvnieku aizsardzības likums dzīvnieka īpašniekam uzliek par pienākumu rūpēties par viņa īpašumā esošo dzīvnieku un nodrošināt, lai tas netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Par lauksaimniecības dzīvniekiem kā par kustamo mantu atbildīgs ir to īpašnieks. Līdz ar to lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai viņa govis, cūkas, aitas un citi dzīvnieki neizkļūst no aploka, kūts vai ganībām un nenodarītu postījumus svešam īpašumam. Zemes īpašnieka pienākums nav nodrošināt, lai, piemēram, viņa labības laukā vai kartupeļu laukā nevarētu iekļūt kaimiņa lopi – žogs ap tīrumu zemes īpašniekam nav jāceļ.
Arī brīdī, kad lauksaimniecības dzīvnieki nomaldās vai aizbēg, tie nekļūst par bezīpašnieka mantu. Persona, kuras īpašumā svešie dzīvnieki nokļuvuši, tos piesavināties nedrīkst. Tomēr saskaņā ar Civillikuma 1741.pantu zemes gabala īpašnieks drīkst izmantot ķīlāšanas tiesības, t.i., aizturēt svešus mājas kustoņus savā zemes gabalā. Dzīvniekus drīkst aizturēt tikai ar mērķi nodrošināt nodarīto zaudējumu atlīdzību vai tiesību aizskāruma pierādījumus vai arī novērst iespējamo aizskārumu un zaudējumu nodarījumu, kā to nosaka Civillikuma 1742.pants.
Jomas eksperti norāda, ka jābūt uzmanīgam ar aizturējuma tiesībām un jāraugās, lai dzīvniekam netiktu nodarīts kaitējums, kas var radīt zaudējumus dzīvnieka īpašniekam. Civillikuma 1747.pants nosaka: "Ķīlātājam jāgādā par noķīlātā uzglabāšanu un it sevišķi jākopj un jābaro noķīlātie kustoņi; bet viņš nedrīkst tos lietot sev par labu, un pretējā gadījumā viņš ne vien zaudē jebkādu tiesību uz uzturēšanas un barošanas izdevumu atmaksu, bet viņam arī jāatlīdzina visi zaudējumi. Slaucamie lopi viņam jāslauc." No panta izriet, ka, piemēram, izslaukto pienu nedrīkst paturēt savai lietošanai.
Vajadzīgi pierādījumi
Par lauksaimniecības dzīvnieka nodarītajiem postījumiem atbildīgs ir dzīvnieka turētājs, ja nepierāda, ka dzīvnieka turētājs veicis nepieciešamos drošības pasākumus, vai neskatoties uz tiem, zaudējums būtu noticis tik un tā. Lopu īpašniekam zaudējumi jāatlīdzina neatkarīgi no tā, vai tie radušies aiz kustoņa straujuma, sabīšanās, trakulības lēkmes vai dzīvnieks zaudējumus nodarījis tieši vai netieši. Savukārt, ja kāda trešā persona ar savu rīcību veicinājusi zaudējumu nodarīšanu, tā ir atbildīga par zaudējumu kompensēšanu.
Ideālā variantā kaimiņi savā starpā vienojas par zaudējumu apmēru un kompensēšanas kārtību. Ja vienošanos neizdodas panākt, lauksaimniecības zemes īpašnieks var vērsties ar zaudējumu piedziņu pret lopu īpašnieku. Tiesā būs jāiesniedz nodarīto zaudējumu aprēķins, lauksaimnieks aprēķinu var veikt pats vai pieaicināt ekspertu. Izdarītajiem aprēķiniem jābūt pamatotiem.
Tomēr realitātē tas notiek salīdzinoši reti. Zaudējumu piedziņa ir saistīta ar tiesas izdevumiem, un bieži vien tiesāšanās process finansiāli nav izdevīgs personai, kurai nodarīti zaudējumi.
"Savvaļas medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu novērtēšanu vada pašvaldības."
Personu, kuras lauksaimniecības dzīvnieki nodarījuši postījumus svešiem sējumiem vai stādījumiem, var administratīvi sodīt. To paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 100.pants. Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, ko izdarījuši lopi vai putni, uzliek naudas sodu personām līdz 15 eiro. Ja pārkāpums gada laikā izdarīts atkārtoti, uzliek naudas sodu līdz 70 eiro.
Ja zemes īpašnieks vēlas tiesas ceļā piedzīt kompensāciju par nodarītajiem postījumiem, nepieciešami pierādījumi, ka postījumus izdarījuši konkrētās personas dzīvnieki. Šādā situācijā par nodarītajiem postījumiem var informēt policiju, kura ieradīsies notikuma vietā un fiksēs nodarītos zaudējumus un pierādījumus. Arī cietušais var fiksēt pierādījumus, piemēram, nofilmēt vai nofotografēt dzīvniekus brīdī, kad tie atrodas svešā dārzā. Ja nebūs konkrētu pierādījumu, zaudējumus piedzīt nevarēs. Tāpat nebūs iespējams sodīt dzīvnieku īpašnieku.
Medījamo dzīvnieku postījumi
Postījumus lauksaimniekiem nodara ne tikai kaimiņu nepieskatītie lopi, bet arī savvaļas dzīvnieki, piemēram, meža cūkas, kas izrakņā kartupeļu lauku. Kas šādā gadījumā sedz radušos zaudējumus?
Saskaņā ar Medību likuma 29.pantu zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam. Par medību tiesību nodošanu un atbildību komentē Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākā referente Lelda Pamovska: "Ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības nodod citam medību tiesību lietotājam, pušu pienākumus un tiesības nosaka medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar Medību likuma 29.panta ceturtajā daļā noteikto."
Ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav medību tiesības nodevis citam medību tiesību lietotājam, tad atbildību par medījamo dzīvnieku radītajiem postījumiem uzņemas pats. Līdz ar to šādā gadījumā nekāda kompensācija par zaudējumiem nepienākas. Savukārt, ja medību tiesības ir nodotas citai personai, medījamo dzīvnieku radītos postījumus zemes īpašniekam kompensē medību tiesību lietotājs – fiziskā vai juridiskā persona, uz kuras vārda reģistrēts medību iecirknis.
Medījamo dzīvnieku radītos zaudējumus aprēķina komisija
Pagājušajā gadā stājās spēkā izmaiņas Medību likumā, kas pašvaldībām par pienākumu uzlika veidot medību koordinācijas komisijas un vadīt savvaļas medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu novērtēšanu. ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa norāda: "Paredzams, ka pašvaldību iesaistīšana būs efektīvs līdzeklis savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu problēmu risināšanā, ņemot vērā, ka tās spēj objektīvāk orientēties katras konkrētās teritorijas īpatnībās un situāciju niansēs."
Komisija darbojas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 269 "Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām", šie paši noteikumi paredz kārtību postījumu un zaudējumu noteikšanai.
"Ideālā variantā kaimiņi savā starpā vienojas par zaudējumu apmēru un kompensēšanas kārtību."
Pieaicinot zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju un medību tiesību lietotāju, komisija apseko postījumu vietu. Ja ir nepieciešams, komisija pieaicina neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām. Dzīvnieku nodarīto postījumu izvērtēšanu uzsāk pēc iesnieguma (MK noteikumu Nr.269 1.pielikums) saņemšanas par medījamo dzīvnieku nodarītajiem kaitējumiem, dabā pārbaudot iesniegumā minētos postījumus un veiktos aizsardzības pasākumus. Lauksaimniecībai nodarītie postījumi komisijai, kā to paredz MK noteikumu Nr. 269 9.punkts, ir jāapseko trīs darba dienu laikā un noteikumu 15.1.apakšpunktā minētās darbības jāveic piecu darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Savukārt lopkopībai nodarītie postījumi jāapseko nekavējoties.
Zaudējumu apmēru nosaka tikai tādā gadījumā, ja postījumu vietā ir veikti aizsardzības pasākumi pret iespējamajiem medījamo dzīvnieku kaitējumiem. Ja aizsardzības pasākumi nav veikti, komisija fiksē postījumu faktu un apjomu.
Aizsargājamo dzīvnieku postījumus nekompensē
Sugu un biotopu aizsardzības likums paredz, ka zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir tiesības saņemt no Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem. Spēkā ir arī MK noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem".
"Persona, kuras īpašumā svešie dzīvnieki nokļuvuši, tos piesavināties nedrīkst."
Latvijas Vides aizsardzības fondā informē, ka šobrīd finansējums kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem izmaksāšanai nav piešķirts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Plānotās izmaiņas paredz, ka turpmāk zemes īpašnieks un lietotājs vai nomnieks kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem kaitējumiem varēs saņemt tad, ja būs veikti nepieciešamie aizsardzības pasākumi zaudējumu novēršanai un samazināšanai. Grozījumi vēl jāskata Ministru kabinetam, pēc tam par jaunajām prasībām lems Saeima.
