SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
03. augustā, 2016
Lasīšanai: 9 minūtes
2
2

Par meža dzīvnieku postījumiem atbild medību tiesību lietotājs

Meža dzīvnieku atbaidīšanai var izmantot repelentus jeb vielas, kas atvaira dzīvniekus.

FOTO: Freeimages

Savvaļas medījamie dzīvnieki vislielākos zaudējumus lauksaimniekiem nodara pavasaros un vasaras nogalē – ražas laikā. Lielākie lauku postītāji ir staltbrieži un meža cūkas. Savus laukus no dzīvnieku uzbrukumiem īpašnieki var pasargāt, veicot preventīvus pasākumus, kā arī savvaļas medījamos dzīvniekus medījot. Medību tiesības pieder pašam zemes īpašniekam. Taču tās viņš var nodot citiem medniekiem, kuri tādējādi būs atbildīgi par dzīvnieku radītajiem postījumiem un tiem lauksaimniekam būs jāatlīdzina radušies zaudējumi.
īsumā
  • Zemes īpašnieks ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā, ja vien medību tiesības nav nodotas citai personai.
  • Zemes īpašniekam ir pienākums savā īpašumā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem.
  • Medību tiesības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot pats vai nodot citai personai.
  • Medību tiesību nodošanai jāslēdz rakstveida līgums.                            
  • Kompensācijas apmēru par radītajiem postījumiem nosaka pašvaldības Medību koordinācijas komisija.

Iesākumā jānorāda, ka Latvijā netiek veikti pētījumi, kas ļautu konstatēt, cik lielā mērā savvaļas dzīvnieku nodarītie postījumi ietekmē ražu. Tomēr nav noliedzams, ka šādi postījumi pastāv.

Medību tiesības ir noteiktas īpašā Medību likumā. Tās ir definētas kā tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemes gabalā noteiktā kārtībā medīt.  Šīs tiesības zemes īpašnieks var izmantot pats vai nodot citai personai.

Medību tiesības var nodot citam tikai tajās teritorijās, kurās medīt ļauj likums. Medību likuma 3. panta trešajā daļā savukārt ir uzskaitītas teritorijas, kurās medīt ir aizliegts:

  • pilsētu teritorijā;
  • kapsētās;
  • vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona, kā arī nelimitēto medījamo dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā;
  • vietās, kur to aizliedz citi normatīvie akti.

Par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam atbildīgs ir pats zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. To paredz likuma 29. panta pirmā daļa.  Ja zemes īpašnieks medību tiesības nodod citai personai, pušu pienākumus un tiesības nosaka medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar Medību likuma 29. panta ceturto daļu.

Medību tiesību nodošanai jāslēdz līgums

Zemes īpašnieks medību tiesības citai personai nodod, noslēdzot rakstveida līgumu par medību tiesību nodošanu zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums, vai tās daļā, ja medību līgumā ir precīzi norādītas zemes vienības daļas robežas un tās kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Jāņem vērā, ka medību tiesības vienlaikus var nodot tikai vienai personai.

MK noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" 14. punkts paredz, ka medību līgums jāslēdz vismaz uz vienu gadu un tajā jāietver vismaz šādas sastāvdaļas:

  • ziņas par personām, kas slēdz līgumu;
  • līguma priekšmets – medību tiesības konkrētajā zemes vienībā vai tās daļā esošajās medību platībās, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu un īpašuma nosaukumu;
  • līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumi, tai skaitā tiesības un pienākumi savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu novēršanai;
  • līguma darbības termiņš;
  • līguma izbeigšanas (laušanas) un termiņa pagarināšanas nosacījumi.

Zemes īpašniekiem pirms medību līguma slēgšanas Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis iesaka painteresēties VMD, vai konkrētajam medību tiesību lietotājam ir tiesības medīt limitētos medījamos dzīvniekus. Tāpat īpašuma iegādes gadījumā pirms līguma slēgšanas par medību tiesību nodošanu jānoskaidro, vai iepriekšējais īpašnieks jau nav noslēdzis līgumu par medību tiesību nodošanu.

"Medību līgums jāslēdz vismaz uz vienu gadu."

Ņemot vērā Āfrikas cūku mēra izplatību un pastāvošos draudus, ja zemes īpašniekam neizdodas atrast medniekus, kas vēlētos medīt viņa īpašumā meža cūkas, ir iespēja vērsties VMD. Valsts meža dienestam ir pienākums konkrētajā medību platībā noteikt atbildīgo medību tiesību lietotāju meža cūku medībām. Ierasti gan mednieki ir tie, kas vēršas VMD, rodoties grūtībām noslēgt līgumus ar zemes īpašniekiem par nepieciešamajām medījamajām teritorijām meža cūku medībām.

Zemes īpašniekam jāveic aizsardzības pasākumi

Medību likums paredz, ka zemes īpašniekam ir pienākums savā īpašumā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Šis pienākums saglabājas arī, noslēdzot medību tiesību nodošanas līgumu, ja vien līgumā nav paredzēts citādi.

Veiktie aizsardzības pasākumi nedrīkst būt pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām. Zemes īpašniekam ir pienākums par veiktajiem aizsardzības pasākumiem informēt medību tiesību lietotāju. Ja tiek postīti mazdārziņi, efektīvs aizsardzības līdzeklis ražas pasargāšanai no dzīvnieku postījumiem ir izveidot ap dārzu žogu, izmantot repelentus jeb vielas, kas atvaira dzīvniekus. Postījumus var samazināt arī, izvēloties graudaugu šķirnes, kuras dzīvniekiem nešķiet tik garšīgas. Tomēr, kā norāda VMD speciālists V. Lūsis, preventīvie pasākumi nedod 100% garantiju, ka dzīvnieki postījumus nenodarīs, bet gan mazina to apjomu.

Par pamanītajiem postījumiem medniekiem ir jāinformē zemes īpašnieks un otrādi. Vienaldzīgiem nevajadzētu palikt arī iedzīvotājiem – ja kāds pamana, ka dzīvnieki apskādē laukus, jācenšas sazināties ar lauka īpašnieku.

Zaudējumu apmēru nosaka pašvaldības Medību koordinācijas komisija

MK noteikumi Nr. 269 "Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām" paredz, ka medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu apjomu, pakāpi, materiālo zaudējumu apmēru, kā arī pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai nosaka attiecīgās pašvaldības izveidota Medību koordinācijas komisija, kuras darbu organizē pašvaldība.

Medību koordinācijas komisija medījamo dzīvnieku nodarītos zaudējumus izvērtē, ievērojot zemes īpašnieka, nomnieka vai ganāmpulka īpašnieka iesniegumu par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, skaidro ZM pārstāve, piebilstot: "Ja ir radušies savvaļas medījamo dzīvnieku postījumi, aicinām vērsties ar rakstisku iesniegumu sava novada medību koordinācijas komisijā."

"90% gadījumu zemes īpašnieki aizsardzības pasākumus pret meža dzīvniekiem neveic."

Apsekojot savvaļas medījamo dzīvnieku veiktos postījumus, medību koordinācijas komisija pirmkārt ņems vērā, vai zemes īpašnieks veicis preventīvos pasākumus. VMD pieredze liecina, ka 90% gadījumu zemes īpašnieku nepieciešamos aizsardzības pasākums neveic vispār vai dara to pavirši.

Ja zemes īpašnieks medību tiesības nav nodevis citai personai, par radītajiem postījumiem ir atbildīgs pats un tādā gadījumā viņam kompensācija nepienākas. Savukārt, ja ir noslēgts medību līgums, kompensāciju zemes īpašniekam maksās mednieki.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 269 "Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām" 19. punktu zaudējumus atlīdzina, ja tie nodarīti:

  • mežaudzēm;
  • lauksaimniecības dzīvniekiem;
  • dabīgajām ganībām, pļavām, lauksaimniecības kultūraugu sējumiem vai stādījumiem, ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme atbilst laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros;
  • mežu vai lauku infrastruktūras objektiem – autoceļiem, grāvjiem, caurtekām –, kuri līdz postījumu nodarīšanai ir uzturēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par meliorācijas sistēmu un autoceļu uzturēšanu un ekspluatāciju.

"Pienākumi, atbildība un zaudējumu atlīdzināšana par savvaļas medījamo dzīvnieku postījumiem tiek realizēta civiltiesiskā kārtā saskaņā ar Medību likumu un medību tiesību nodošanas līgumu," komentē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU