Kas jāzina makšķerniekam? Spēkā stājušies jauni noteikumi

Latvijā ir aptuveni 100 000 makšķernieku un 800 līdz 1000 zemūdens mednieku, liecina pieejamā statistika. Ziņu par personu skaitu, kas nodarbojas ar vēžošanu, gan nav. Visām fiziskajām personām, dodoties pēc loma pašpatēriņam Latvijas ūdenstilpēs, jāievēro no 1.februāra spēkā esošie MK noteikumi Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi". Tie aizstāj spēku zaudējušos MK noteikumus Nr.1498 "Makšķerēšanas noteikumi".

Ar terminu "makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības", kā tas skaidrots Zvejniecības likumā, tiek saprasta fiziskajai personai savam patēriņam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā paredzēto makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību tiesību izmantošana atpūtas, sporta vai citā nolūkā zivju vai vēžu ieguvei ar attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajiem rīkiem. Turklāt  lomu - zivis vai vēžus - aizliegts piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot tirgošanai citām personām.

Ar 1.februāri makšķerniekiem stingrākas prasības

Jaunie MK noteikumi Nr.800 noteic vairākus jaunus liegumus darbībām ar zivīm pēc to noķeršanas. Piemēram, pēc makšķerēšanas pabeigšanas ir aizliegts zivis atstāt uz ledus. Noteikumu 9.punkts neļauj iegūtās zivis līdz to ieguves beigām sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu. Izņēmums ir to zivju ķidāšana, kurām ir noteikts loma skaita ierobežojums, un MK noteikumu Nr.800 16.8.apakšpunktā minēto zivju ķidāšana un sadalīšana. Zivju ieguves laikā nav atļauts ķidāt to sugu zivis, kurām ir noteikts loma svara ierobežojums – asarus, plekstes un salakas.

Lomā var paturēt mazāku atsevišķu zivju sugu skaitu. Piemēram, ja iepriekš varēja paturēt trīs strauta foreles, tad tagad tikai vienu, tāpat iepriekš varēja paturēt piecus zušus, tad tagad tikai trīs. Atsevišķu sugu zivis atļauts paturēt vairāk, piemēram, ir palielināts sīgu skaits no vienas uz trim. Atcelts skaita ierobežojums paturēšanai lomā varavīksnes forelei, kas nav vietējās faunas pārstāve un dabiskos apstākļos nevairojas. Vienai personai atļautais lomā paturamo zivju skaits uzskaitīts noteikumu 16.punktā:

*kas noķerti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos vai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES

Noķertajiem zutim, strauta forelei, samam un vēdzelei ir mainīts pieļaujamais garums. Agrāk bija atļauts paturēt lomā zuti, kurš sasniedzis vismaz 40 cm, turpretī tagad lomā paturamajam zutim jābūt vismaz 50 cm garam. Vienai personai atļautais lomā paturamo zivju minimālais pieļaujamais garums minēts noteikumu 18.punktā.

**izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts.

Mainīti arī zivju ieguves lieguma laiki. Lomā no 1.februāra līdz 30.aprīlim aizliegts paturēt alatas un no 1.septembra līdz 30.novembrim – strauta foreles. Jūras ūdeņos ar ģeogrāfiskām koordinātām noteiktā teritorijā (no Vaivariem līdz Vecāķiem) rudens lieguma periodā lomā ir atļauts paturēt lasi un taimiņu. Līdz ar MK noteikumu Nr.800 stāšanos spēkā ir atcelts skaita ierobežojums invazīvo sugu vēžiem to ieguvei atļautajās vietās.

Tāpat jaunajos noteikumos sniegts makšķerēšanas rīku vispārējs apraksts, noteikts atļauto āķu izmērs iekšējos ūdeņos un maksimālais attālums starp vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām. Jauno noteikumu 1.pielikumā doti to zivju sugu attēli, kurām noteikts loma skaita vai svara un minimālā pieļaujamā garuma ierobežojums. Savukārt 2.pielikumā sniegtas laša un taimiņa atšķirīgās pazīmes.

Stingrākas prasības - pašu makšķernieku iniciatīva

Jaunajos makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos ietvertās stingrākās prasības zivju ķeršanā, paturēšanā un tālākajā rīcībā ar tām pēc noķeršanas daļā makšķernieku raisījušas neapmierinātību. Tiesa gan, šādu prasību noteikšana bijusi pašu makšķernieku sabiedrisko organizāciju iniciatīva. Zemkopības ministrijas (ZM) vecākā referente Gunta Ozoliņa norāda: "Tā ir pašu makšķernieku vēlme stingrāk aizsargāt zivju resursus un saglabāt vidi," un ministrijai nācās ņemt vērā sabiedrisko organizāciju izteiktos ierosinājumus noteikumu projekta izstrādē. Makšķernieku un vides aizsardzības sabiedrisko organizāciju vidū ļoti aktīvi tiek paustas dabas aizsardzības idejas, ierēdņiem un zinātniekiem ir grūti iebilst, ja makšķernieki paši aktīvi piedāvā ierobežojumus makšķerēšanai un ir pārliecināti par to nepieciešamību. Tomēr, kā atzīst speciāliste, atsevišķas organizācijas ir pārspīlēti orientētas uz zivju sargāšanu, tādējādi ar saviem priekšlikumiem makšķerēšanas cienītājus pārlieku ierobežojot.

"Pašvaldībām ir tiesības noteikt aizliegumu vai ierobežojumus zivju ieguvei diennakts tumšajā laikā."

Kopumā "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu" izstrādes process bija sarežģīts un kompromisu pilns.

Pašvaldības drīkst noteikt atšķirīgu kārtību

Zvejniecības likuma 15.panta otrā daļa paredz, ka pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem drīkst noteikt no MK noteikumiem Nr.800 atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja tās administratīvajā teritorijā esošo iekšējo ūdeņu zivju un vēžu resursu saudzēšanas, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas ieguves nodrošināšanai, īpaši aizsargājamo, ierobežoti izmantojamo zivju sugu un to biotopu aizsardzībai, ietekmes uz vidi samazināšanai un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tūrisma attīstībai ir nepieciešami papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei. Atkarībā no vietējiem apstākļiem pašvaldība var noteikt atsevišķus papildu nosacījumus zivju un vēžu ieguvei. Pašvaldībām ir tiesības, piemēram, noteikt aizliegumu vai ierobežojumus zivju ieguvei diennakts tumšajā laikā, iespēju samazināt vienas personas lomā paturamo līdaku un zandartu skaitu. Tāpat atšķirīgu makšķerēšanas kārtību pašvaldība var noteikt arī ar saistošajiem noteikumiem par licencēto makšķerēšanu.

Jābūt makšķerēšanas kartei

Tas nav jaunums, jo zivju tīkotājiem  tāpat kā līdz šim ir jāiegādājas atbilstoša atļauja. MK noteikumu Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" 2.1.punkts paredz, ka personai, kura makšķerē, vēžo vai nodarbojas ar zemūdens medībām savam patēriņam, klāt jābūt derīgai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartei. Saskaņā ar spēku zaudējušajiem noteikumiem personai bija nepieciešama karte ar citu nosaukumu, t.i., makšķerēšanas karte. Taču, tā kā kartes ar jauno nosaukumu 2016.gadam vēl nav tipogrāfiski sagatavotas un nepieciešamas izmaiņas vēl vienā normatīvajā aktā, MK noteikumi Nr.800 paredz, ka līdz 2017.gada 1.janvārim, makšķerējot, vēžojot un nodarbojoties ar zemūdens medībām, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes vietā var izmantot makšķerēšanas kartes. Tās joprojām nopērkamas specializētajos makšķernieku veikalos, Latvijas Pasta nodaļās, "Statoil" degvielas uzpildes stacijās u.c., kā arī interneta vietnē makskeresanaskarte.lv.

Personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem makšķerēšanas karte nav nepieciešama. Savukārt visiem pārējiem makšķerniekiem obligāti ir jāiegādājas īstermiņa karte trim mēnešiem, kas maksā 7,11 eiro, vai kalendārā gada makšķerēšanas karte, kas maksā 14,23 eiro, informē Zemkopības ministrija.

"Tā ir pašu makšķernieku vēlme - stingrāk aizsargāt un saglabāt vidi."

Par makšķerēšanu bez makšķerēšanas kartes personai saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.³ panta pirmo daļu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 15 līdz 350 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas. "Dodoties makšķerēt, vēžot vai nodarboties ar zemūdens medībām, nepieciešams ņemt līdzi karti vai izdrukātu internetā iegādāto karti un personu apliecinošu dokumentu, lai inspektors varētu identificēt personu. Karte būs derīga tikai tad, ja makšķernieku varēs identificēt. Arī personām, kas vecākas par 65 gadiem, un invalīdiem nepieciešams inspektoriem uzrādīt attiecīgu dokumentu (personas apliecinošu dokumentu vai invalīda apliecību), lai varētu izmantot tiesības makšķerēt, vēžot vai nodarboties ar zemūdens medībām bez kartes iegādes," skaidro ZM Zivsaimniecības departamenta vecākā referente Gunta Ozoliņa.

To, kā organizējama makšķerēšana, arī vēžošana un zemūdens medības, kurai papildus makšķerēšanas kartei ir nepieciešama arī licence, noteic 1.februārī spēkā stājušies MK noteikumi Nr.799 "Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība". Kā skaidro ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa, noteikumos pamatā ir pārņemtas un precizētas iepriekšējo noteikumu normas, kas nosaka organizētāja pienākumus, kontroles prasības, kārtību, kādā nosakāma maksa par licencēm un no licenču pārdošanas iegūto līdzekļu sadalījumu. Tāpat MK noteikumi Nr.799 paredz prasības licencētās makšķerēšanas, licencētās vēžošanas vai licencēto zemūdens medību nolikumu izstrādei un šo nolikumu saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību.