Pašvaldības var noteikt aizliegumu atrasties uz ledus

Diskusija par šāda regulējuma nepieciešamību nav jaunums. Jau kādu laiku runāts par to, ka varētu ierobežot makšķernieku un citu personu atrašanos uz aizsalušām ūdenstilpnēm ziemas laikā, jo tas apdraud personas dzīvību un veselību. Kā iepriekš norādījusi Iekšlietu ministrija, ar šādu rīcību cilvēks citiem demonstrē, ka atrasties uz ledus ir droši, savukārt valsts šādu pārgalvīgu cilvēku glābšanai tērē ievērojamus finanšu līdzekļus.

Tāpēc Zemes pārvaldības likums papildināts ar 15. panta astoto daļu, kas paredz, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz tās administratīvajā teritorijā esošo iekšzemes publisko ūdeņu un citu tās valdījumā esošo ūdeņu ledus, kā arī tās administratīvajai teritorijai piegulošo jūras piekrastes ūdeņu ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta personas dzīvība un veselība.

Pašvaldība kā galvenais lēmējs šajā situācijā noteikts tamdēļ, ka tā vislabāk pārzina savas administratīvās teritorijas ūdenstilpnes un tām raksturīgās īpatnības. Izvērtējot, vai labāk noteikt aizliegumu, pašvaldībai jāņem vērā gan cilvēku pulcēšanās intensitāte, gan laikapstākļi un meteoroloģiskās prognozes, kā arī iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta. Pašvaldība attiecīgu lēmumu var paziņot, to publicējot arī savā mājaslapā internetā.

Jāpiebilst, ka jau šobrīd gan Rīgas pilsētas pašvaldība, gan Jūrmalas pilsētas pašvaldība, ņemot vērā ledus veidošanās tendenci ūdenstilpēs, nosaka paaugstinātas ledus bīstamības periodu attiecīgās pilsētas administratīvajā teritorijā publiskās vietās esošajās ūdenstilpēs. Par tā neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.⁴ pants paredz, ka par atrašanos uz ledus pēc noteikta aizlieguma var sodīt ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit eiro. Savukārt, ja tas darīts alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, – ar naudas sodu no piecpadsmit līdz simt eiro.