NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
05. martā, 2010
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Lauku attīstība
5
5

ĢMO lauksaimniecības Latvijas nianses

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Eiropas Komisija beidzot atļāvusi Eiropas Savienības (ES) valstu teritorijā audzēt ģenētiski modificētus kartupeļus. Eiropā šis lēmums izraisījis vides aizsardzības organizāciju protestus. Teikt, ka arī Latviju tagad piemeklēs tā dēvētais Frankenšteina lauksaimniecības bums, pašlaik nav pamata. Taču apgalvot, ka tā tas turpināsies mūžīgi, arī nevar.

Papīram, ne ēdienam

Eiropas Komisija devusi zaļo gaismu Vācijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmuma BASF radīto kartupeļu „Amflora” audzēšanai ES valstīs. Līdz šim ES bija atļauta vienīgi ģenētiski modificētās kukurūzas „MON 810” audzēšana. Komisija arī devusi atļauju trīs ģenētiski modificētu kukurūzas produktu laišanai ES tirgū.

ES pārtikas drošības aģentūra „Amflora” kartupeļus atzinusi par drošiem visa veida lietošanā. Taču EK informē, ka šīs kartupeļu šķirnes audzēšana paredzēta tikai rūpnieciskai lietošanai, kā arī dzīvnieku uzturam.

"EK informē, ka šīs kartupeļu šķirnes audzēšana paredzēta tikai rūpnieciskai lietošanai, kā arī dzīvnieku uzturam."

Kā LV.LV informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Biotehnoloģijas un jaunās pārtikas nodaļas vadītāja Inese Aleksejeva, minētai kartupeļu šķirnei ir paaugstināts cietes saturs. To izmanto, piemēram, papīra, kartona un līmes ražošanā. Šo kartupeļu izmantošana cilvēku uzturā neesot iespējama arī to ne visai labās garšas dēļ. Savukārt EK atļauto kukurūzas produktu laišana tirgū, kā skaidro ZM pārstāve, nenozīmē jaunu šī auga ģenētiski modificētu versiju parādīšanos ES lauksaimniecībā. Komisijas dotā atļauja attiecas uz kukurūzas produktiem, kas ES tirgū ievesti no trešajām valstīm.

Latvijā audzēt pagaidām nav izdevīgi

Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) aprites likuma grozījumi pagājušajā gadā izraisīja debates par iespējamu ĢMO lauksaimniecības izplatību Latvijā. Taču vismaz pagaidām satraukumam nav iemeslu. „Amflora” kartupeļus patlaban paredzēts audzēt divās vietās - Vācijā un Čehijā. Latvijā tuvākajā laikā tas diezin vai plānots, jo mūsu valstī nav attiecīgas pārstrādes rūpniecības, bet dārzeņu pārvadāšana lielos attālumos nozīmē arī lielas izmaksas, skaidro I.Aleksejeva.

Tas pats sakāms par kukurūzu „MON 18”, kuras audzēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos nav rentabla. Līdz šim, pēc ZM rīcībā esošās informācijas, neviens lauksaimnieks nav izrādījis vēlmi iegūt likumā noteiktās tiesības ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanai. Taču aina varētu mainīties līdz ar EK atļauju ģenētiski pārveidota rapša audzēšanai, atzīst ZM pārstāve. Modificēts rapsis pašlaik ir nākamais kandidāts ES institūciju akcepta saņemšanai tā ieviešanai tā dēvētajā Frankenšteina lauksaimniecībā.

ĢMO lauksaimniekiem jārēķinās ar nopietniem šķēršļiem

Tiesa, tam, kas vēlētos nodarboties ar ĢMO audzēšanu, nāktos sastapties ar dažādiem birokrātiskiem un pilsoniskiem šķēršļiem. Ģenētiski modificētu organismu aprites likums, pirmkārt, paredz, ka Ministru kabinets var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā.

Savukārt pašvaldības pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Pašvaldība šo aizliegumu nosaka uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Ja pašvaldība saņēmusi rakstveida iebildumu pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu, gala lēmumu tai jāpieņem, „ņemot vērā sabiedrības vairākuma viedokli, samērīguma un ilgtspējīgas attīstības principus,” nosaka likums. Pēc Vides ministrijas rīcībā esošās informācijas, (http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/gmo/?doc=10174) līdz marta sākumam 58 pašvaldības savos saistošajos noteikumos jau noteikušas vai gatavojas noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai.

"Modificēts rapsis pašlaik ir nākamais kandidāts ES institūciju akcepta saņemšanai tā ieviešanai tā dēvētajā Frankenšteina lauksaimniecībā. "

No likuma ir svītrota savulaik līdz 2. lasījumam Saeimā nonākusī norma, kas paredzēja: gadījumos, kad lauksaimnieks iebilst pret viņa īpašumā esošās zemes iekļaušanu teritorijā, kurā paredzēts ievest aizliegumu audzēt ĢMO, „pašvaldība attiecīgo platību pilnībā vai lauksaimnieka norādītajā daļā neiekļauj teritorijā, kurā paredzēts ieviest aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai”.

Tiesības audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus ir tikai ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā reģistrētai personai. Turklāt tikai tad, ja attiecīgā ĢMO izveidotājam ir Latvijas institūciju izsniegta atļauja. Ģenētiski modificētā kultūrauga audzētājam ir jānodrošina visai stingra līdzāspastāvēšanas noteikumu ievērošana atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu un uzraudzības un kontroles kārtību.

Bažas par to, ka kāds lauksaimnieks varētu nelegāli nodarboties ar cilvēku uzturam paredzēto ĢMO lauksaimniecību, pavairojot ģenētiski modificēto kultūraugu no iepriekšējā gadā iegūtas sēklas, neesot sevišķi pamatotas, norāda I.Aleksejeva. Proti, ģenētiski izmainītajiem augiem, tāpat kā daudziem citiem hibrīdiem, dzīvajā dabā esot vājas reproduktīvās spējas, tādēļ pavairojamo materiālu iegūstot ar citām bioloģiskām manipulācijām rūpnieciskos apstākļos.   

Sortiments niecīgs, pārkāpumu maz

Sabiedriskās aptaujas liecina, ka vairākumam Latvijas iedzīvotāju ir noraidoša attieksme pret ĢMO saturošu pārtiku. Likumdošana nosaka, ka visiem pārtikas izstrādājumiem, kuros ģenētiski modificētu komponentu saturs pārsniedz 0,9%, marķējumā jābūt šim faktam norādītam. Pārtikas produktus, kuru marķējumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir ietverta norāde par ĢMO saturu, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.

Pārkāpumu skaits attiecībā uz šo likumdošanas prasību ievērošanu pārtikas ražošanā un tirdzniecībā esot nenozīmīgs, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. Tirgotāju iebildumus savulaik izraisījusī prasība plauktos nodalīt atsevišķi produktus ar noteikto slieksni pārsniedzošu ĢMO saturu tiekot ievērota – lielveikali to respektējot, bet sīkās tirdzniecības vietas, kur ierobežotās platības dēļ minēto produktu atsevišķa izvietošana nav izdevīga, tos netirgo.

Kopš likuma pieņemšanas nevienam pārtikas tirgotājam administratīvas sankcijas par marķētu ĢMO produktu izvietošanu kopā ar citām pārtikas precēm nav piemērotas, informē PVD pārstāve. Pārkāpumu skaits attiecībā uz ģenētiski pārveidotu komponentu virsnormas klātbūtni pārtikas izstrādājumos ne pērn, ne arī pēdējos gados kopumā neesot liels.

"Ģenētiski izmainītajiem augiem, tāpat kā daudziem citiem hibrīdiem, ir vājas reproduktīvās spējas."

Pārtikas preču sortiments, attiecībā uz kuru likums nosaka prasību pievienot marķējumu par ĢMO klātbūtni, esot niecīgs – pamatā pārtikas eļļa un margarīns, skaidro T.Marčenkova, atgādinot: ģenētiski modificēta pārtika Latvijā nav aizliegta; komersantu pienākums ir vienīgi sniegt patērētājam informāciju par produkta saturu, dodot iespēju pircējam izvēlēties.  

2009. gadā PVD veicis 104 pārtikas un dzīvnieku barības paraugu pārbaudes ĢMO klātbūtnes virsnormas noteikšanai. Tikai vienā paraugā - dzīvnieku barībā – ĢMO daudzums pārsniedz 0,9 procentus. Pārtikas paraugos – divos zīdaiņu pārtikas izstrādājumos un pa vienam šokolādē un desā – konstatētas ĢMO pēdas, kas nepārsniedz 0,9%, tātad neprasa to norādīt produktu marķējumā. 

2008. gadā PVD veicis 110 pārtikas un barības paraugu pārbaudes ĢMO klātbūtnes noteikšanai. Piecos gadījumos – vienā sojas produktā un četros gadījumos dzīvnieku barībā – konstatēja ĢMO virsnormas saturu. Astoņos gadījumos ĢMO daudzums nepārsniedza 0,9% slieksni. Seši no tiem atklāti sojas produktos, divi – desās.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI