Latvijas sabiedrība – pret ĢMO klātbūtni
Pašā gada sākumā, 2009. gada janvārī, noslēdzās Vides ministrijas (VidM) organizētā aptauja par ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO). Elektroniskajā balsojumā piedalījās 37 440 respondentu un 95% balsotāju stingri nostājas pret ĢMO audzēšanu Latvijā, 94% iebilst pret to izmantošanu lopbarībā, 96% ir pret ĢMO izmantošanu pārtikā un 91% uzskata, ka Latvijai jābūt no ĢMO pilnībā brīvai zonai.
Ievērojot sabiedrības vēlmes un viedokli, Ministru kabinets 2009. gada jūnijā pieņēma grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, nosakot, ka pašvaldības varēs veidot savas teritorijas kā vietas, kurās nedrīkstēs audzēt ĢMO. Arī pircēji turpmāk būs labāk informēti par ĢMO saturošajiem produktiem tirdzniecības vietās. Jau daudzi Latvijas novadi ir izsludinājuši, ka vēlas būt brīvi no ĢMO.
Ar paplašinātām funkcijām
Pagājušajā gadā izveidots unikāls dabas liegums – Lubāna mitrājs. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību. Lubāna mitrājs ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai. Dabas lieguma kopējā platība ir 51632 ha, un tajā apvienoti 12 jau esoši dabas liegumi.
No 1. jūnija Dabas aizsardzības pārvalde savu darbību sāka veikt paplašinātā sastāvā, veicot arī līdzšinējās Rāznas nacionālā parka administrācijas, Ķemeru nacionālā parka administrācijas, Gaujas nacionālā parka administrācijas, Slīteres nacionālā parka administrācijas, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas un Teiču dabas rezervāta administrācijas funkcijas. Iecerēts, ka darbības apvienošana palīdzēs efektīvi veikt mūsu valsts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu.
Pieņemti svarīgi dokumenti
Ministru kabinets (MK) 2009. gadā pieņēma VidM izstrādātās Vides politikas pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam. Tas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā atspoguļota esošā situācija, formulēti vides politikas mērķi, risināmās problēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, kā arī rīcības virzieni politikas mērķu sasniegšanai.
Vides ministrija sadarbībā ar citām ministrijām, SIA „Lattelecom”, AS „Latvijas Gāze”, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju un Latvijas Dabas fondu izstrādāja likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kas Saeimā tika pieņemts 2009. gada 14. maijā. Atsevišķas Aizsargjoslu likuma normas par ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām bija novecojušas un nepamatoti kavēja infrastruktūras ekspluatāciju un attīstību.
Darbs pie pirmo Daugavas, Lielupes, Ventas un Gaujas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrādes tika pabeigts 2009. gadā. Plāni veidoti ar nolūku, lai panāktu virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanos. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos atspoguļota pašreizējā situācija ūdens objektos, kā arī izvirzīti kvalitātes mērķi un pasākumi mērķu sasniegšanai.
Nozīmīgi Latvijas vides aizsardzībai ir 2009. gadā pieņemtie VidM sagatavotie MK „Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām”. Tie paredz, ka Latvijā tiks izveidotas septiņas aizsargājamās jūras teritorijas ar kopējo platību 436 662 ha īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai.
"Jau daudzi Latvijas novadi ir izsludinājuši, ka vēlas būt brīvi no ĢMO. "
Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, ir veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē atļauju/licenču saņemšanu.
Pateicoties pieņemtajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, krasi palielināts administratīvo sodu apmērs par vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, piemēram, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu, meža zemes patvaļīgu apbūvēšanu, sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, piesārņojošas darbības veikšanu bez attiecīgas atļaujas un darbības neatbilstību normatīvo aktu prasībām, ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu.
Klimata pārmaiņas – uzmanības centrā
Viens no svarīgākajiem pasākumiem bija Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) izveidošana. KPFI ir Latvijas Republikas valsts budžeta programma, lai veicinātu globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgotos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmētu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, piemēram, īstenojot pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai un veicinātu tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.
KPFI finansē no valstij piederošo noteiktā daudzuma vienību (NDV) pārdošanas, ko veic starptautiskā emisiju tirdzniecībā atbilstoši Kioto protokola nosacījumiem. VidM ir noslēgusi līgumus par noteiktā daudzuma vienību pārdošanu par vairāk nekā 180 miljoniem eiro, iegūstot naudu energoefektivitātes projektu finansēšanai. Vasarā tika izsludināts pirmais atklātais projektu iesniegumu konkurss „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” ar kopējo finansējumu 26,19 miljoni latu, un jau novembrī tika noslēgti pirmie līgumi ar pašvaldībām. Atklātā projektu konkursa uzvarētāji saņems finansējumu skolu, bērnudārzu un citu sociāli nozīmīgu ēku siltināšanai.
Veiksmīgi starptautiskie projekti
Lai pilnveidotu valstu sadarbību naftas produktu piesārņojuma likvidēšanā jūrā, 2009. gada augustā Rīgas jūras līcī notika 20. starptautiskās naftas savākšanas mācības "BALEX DELTA 2009". Mācības organizēja VidM, Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardze sadarbībā ar Helsinku komisiju (HELCOM). Mācībās piedalījās desmit kuģu ar naftas savākšanas aprīkojumu no piecām HELCOM dalībvalstīm.
Veiksmīgi izvērsusies sadarbība ar Latvijas Vides investīciju fondu un ANO Attīstības programmas pārstāvniecību Latvijā – 2009. gada 30. martā tika noslēgta ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda finansētā projekta "PHB saturošu iekārtu savākšana un iznīcināšana videi draudzīgā veidā" īstenošana. Projekta ietvaros, sadarbojoties ar Valsts vides dienestu, 111 uzņēmumi Latvijā izmantoja iespēju iznīcināt to rīcībā esošās 595 tonnas polihlorētos bifenilus (PHB) saturošās iekārtas, vienlaikus nodrošinot uzņēmuma pāreju uz videi draudzīgāku iekārtu lietošanu.
Vides infrastruktūra nemitīgā attīstībā
Pērngad atklāts pirmais un vienīgais bīstamo atkritumu poligons Dobeles rajona Zebrenē. Poligons uzbūvēts ar ES Kohēzijas fonda atbalstu projekta „Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā”, 1. kārtā, kas ir beigusies.
Pilnībā īstenota 2004. – 2006. gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto 150 projektu ieviešana, tai skaitā izveidotas vai rekonstruētas 128 ūdenssaimniecības sistēmas un rekultivētas 47 izgāztuves, kā arī ir saņemti visi noslēguma maksājumi projektu īstenotājiem.
Šajā, 2007. – 2013. gada, plānošanas periodā 2009. gada otrajā ceturksnī izvērtēti un pieņemti atbildīgās iestādes vadītāja lēmumi par 75 projektu iesniegumiem ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 cilvēkiem. Kopējā apstiprināto projektu vērtība jau tagad veido vairāk nekā 33% no visiem pieejamiem ES fondu līdzekļiem vides sektorā, bet Kohēzijas fonda projektiem – jau 42 procentus. Veikta atmaksa finansējuma saņēmējiem par 99% no likumā par valsts budžetu attiecīgajā laika posmā plānotajiem līdzekļiem (12,7 milj. latu).
"Pērngad atklāts pirmais un vienīgais bīstamo atkritumu poligons Dobeles rajona Zebrenē."
Turpinot plānveida procedūru vienkāršošanu, izstrādāti grozījumu priekšlikumi MK noteikumiem par triju aktivitāšu ieviešanu un vienu valsts atbalsta programmas projektu paziņojuma iesniegšanai Eiropas Komisijai (EK), lai saņemtu lēmumu par to, ka valsts atbalsta programma ir saderīga ar Eiropas Kopienas Dibināšanas līgumu. Saņemot lēmumu no EK, varēs uzsākt aktivitātes īstenošanu, kur komersantiem būs pieejams Kohēzijas fonda līdzfinansējums 49 miljoni latu dalītās atkritumu savākšanas sistēmas attīstībai Latvijā.
Eiropas Savienības 2007. – 2013. gada finanšu plānošanas perioda finanšu līdzekļu apgūšanai izstrādāti un MK apstiprināti 11 aktivitāšu īstenošanas noteikumi, tai skaitā EK apstiprinājusi valsts atbalsta programmu komersantiem dalītās atkritumu savākšanas sistēmas attīstībai, kuras īstenošanai būs pieejams Kohēzijas fonda 49 milj. latu līdzfinansējums. Vairāku aktivitāšu ietvaros jau uzsākta projektu īstenošana. Tāpat visa šā gada laikā notiek vērienīgu projektu īstenošana darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” šādās aktivitātēs un apakšaktivitātēs:
- "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000" ietvaros veiksmīgi noris 48 ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošana.
- „Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība" ietvaros uzsākta divu projektu īstenošana par atkritumu apsaimniekošanas poligonu būvniecību un infrastruktūras pilnveidošanu. Aktivitātes ietvaros pieejamais Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 28 182 440 latu, nacionālais finansējums – 4 973 372 lati.
- “Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija” ietvaros uzsākta 27 projektu īstenošana par vides aizsardzības prasībām neatbilstošo atkritumu izgāztuvju rekultivāciju ar mērķi samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, ko rada atkritumi un vides aizsardzības prasībām neatbilstošās izgāztuves. Aktivitātei pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 13 774 958 lati, nacionālais publiskais finansējums – 6 482 332 lati.
* Materiāla sagatavošanā izmantota VidM sniegtā informācija
