Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Lai gan Latvijas Lombardu asociācija uzskata, ka naudas atmazgāšanas risks lombardos vispār nepastāv, tos uzraugošā iestāde – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) – saredz dažādas problēmas, piemēram, aizdevuma saņemšanu ar trešo personu dokumentiem vai nepietiekamu klientu identifikāciju.
PTAC pārskatā par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgu darbību 2019. gadā konstatēts, ka kredītus pret kustamās lietas ķīlu (lombarda kredītus) izsniegušas kopumā 16 sabiedrības. Patlaban kredītus pret kustamās lietas ķīlu izsniedz 17 kredītu devēji, savukārt divi kredītu devēji administrē iepriekš izsniegto kredītu portfeli, informē PTAC Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane.
Savukārt Latvijas Lombardu asociācijas pārstāve Tatjana Sampira zina teikt, ka Latvijā darbojas labi ja seši klasiskās izpratnes lombardi, kuri izsniedz tikai un vienīgi kredītus pret ķīlu, nepiedāvājot cita veida pakalpojumus (bezķīlas kredīus, naudas pārvedumus, rēķinu apmaksu u. c.). Šīs kapitālsabiedrības, visticamāk, gada beigās tiks slēgtas. “Nākamgad paliks tikai četri lieli lombardu uzņēmumi un viena apvienība, kurā apvienojušies mazie uzņēmumi,” uzskata T. Sampira.
Šīs izmaiņas asociācijas pārstāve pamato ar to, ka šogad 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”, kas paredz, ka valsts nodeva par speciālās atļaujas jeb licences izsniegšanu tiek paaugstināta no 71 140 eiro līdz 250 000 eiro, bet ikgadējā valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību – no 14 225 eiro līdz 55 000 eiro.
Pirms vairākiem gadiem lombardi bieži vien darbojās arī komisijas veikala vai kādas citas izkārtnes aizsegā. PTAC apgalvo, ka kredītu devēji, kas piedāvā kredītus pret kustamās lietas ķīlu, tagad lielākoties ir reģistrēti.
“Pēdējo gadu laikā ir arvien mazāk aizdomu par nelicencētu lombardu darbību. Protams, nav izslēgta komisijas veikalu darbība, bet šādi gadījumi tiek analizēti individuāli. PTAC ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienestu, kuri savas kompetences ietvaros pārbaudēs konstatē iespējamu nelicencētu komercdarbību, lietas materiāli tiek nodoti PTAC izvērtēšanai un iespējama lēmuma pieņemšanai,” saka S. Gertmane.
Pēdējo gadu laikā ir arvien mazāk aizdomu par nelicencētu lombardu darbību. Protams, nav izslēgta komisijas veikalu darbība, bet šādi gadījumi tiek analizēti individuāli.
Arī Latvijas Lombardu asociācijas pārstāve apšauba faktu, ka patlaban kāds lombards darbotos bez licences.
LV portāls jau rakstīja – PTAC pārskatā par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību skaidrots, ka 2019. gadā jauno darījumu skaits samazinājies pilnīgi visiem kredīta veidiem, savukārt izsniegšanas apjoms būtiski samazinājies distances kredītiem (–10,33%), hipotekārajiem kredītiem (–10,89%) un līzingiem (–6,08%), savukārt vairāk tikuši izsniegti patēriņa kredīti (+3,29%) un kredīti pret kustamās lietas ķīlu (+7,04%).
Kredīti pret kustamās mantas ķīlu 2018. gadā pieauga par 6% (līdz 40 907 796,01 eiro), bet 2019. gadā – par 7% (līdz 43 788 329,84 eiro). Savukārt portfeļa atlikums 2019. gada 31. decembrī bija 7,40 miljoni eiro. Gada laikā kopumā noslēgti 597 863 kreditēšanas līgumi.
T. Sampira kredītu kāpumu pret kustamās lietas ķīlu skaidro ar likumdošanas izmaiņām un ierobežojumiem bezķīlas kredītu izsniegšanā. “Patērētājs, kuram vairs nebija iespēju saņemt bezķīlas kredītu, atgriezās pie lombarda kredīta,” norāda asociācijas pārstāve.
Lombardos kredīti tiek izsniegti, saņemot klātienē kustamās lietas ķīlu un nosakot tās vērtību. Lielākoties aizdevumi tiek izsniegti uz termiņu līdz 30 dienām, ar iespēju pagarināt atmaksas termiņu. Vidējā kredīta summa ir neliela – 2019. gadā pret kustamās lietas ķīlu tā bija 73,24 eiro, liecina PTAC dati.
Šo kredīta veidu pārsvarā izmanto patērētāji ar neregulāriem, neoficiāliem, maziem vai vidējiem ienākumiem vai tādi patērētāji, kuri dažādu apstākļu (piemēram, pārmērīgu parādsaistību) dēļ nevar saņemt cita veida kredītus.
Kredītu pret kustamās mantas ķīlu pārsvarā izmanto patērētāji ar neregulāriem, neoficiāliem, maziem vai vidējiem ienākumiem vai tādi patērētāji, kuri dažādu apstākļu (piemēram, pārmērīgu parādsaistību) dēļ nevar saņemt cita veida kredītus.
Lielākoties kredīti tiek izsniegti un atmaksāti skaidrā naudā kredītu devēja klientu apkalpošanas vietā. Darījumos vērojams liels skaidras naudas īpatsvars, norāda S. Gertmane.
T. Sampira skaidro, ka norēķini notiek gan skaidrā naudā, gan ar pārskaitījumu. Viņasprāt, “netīrās” naudas risks ir ļoti zems, jo klients ieķīlā savu personisko mantu, tādēļ lombardi pieprasa noslēgt līgumu.
PTAC, analizējot, kāds naudas atmazgāšanas risks konstatēts lombardos, norāda: nevar izslēgt iespēju, ka cilvēks saņem aizdevumu, uzrādot citas personas dokumentus, vai arī klienti netiek pietiekami identificēti. Pastāv arī iespēja, ka kredīta atmaksu veic trešā persona, savukārt ieķīlāto kustamo lietu klātienē var saņemt tikai pats aizņēmējs.
PTAC ieskatā lombardos netiek pietiekami izvērtēta netipiska klienta uzvedība (kredīts tiek atmaksāts pirms termiņa, to atmaksā trešās personas, tiek veikta pārmaksa u. c.). Liels risks ir pieņemt kā ķīlu noziedzīgā ceļā iegūtas kustamās lietas, jo īpaši gadījumos, ja kredīta piešķiršanā un izsniegšanā ir iesaistīts kredīta devēja darbinieks.
“Lombardos nav pietiekamas izpratnes par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) prasībām un ir mazāk efektīva iekšējās kontroles sistēma. NILLTPF risks iekļauj nepietiekamu klienta identifikāciju, zināšanu trūkumu par NILLTFN prasībām klientu izpētē un neefektīvu iekšējās kontroles sistēmu,” norāda S. Gertmane.
Pastāv iespēja, ka likuma subjektu darbiniekiem nav nodrošinātas atbilstošas apmācības par NILLTPF novēršanas prasībām, īpaši par klientu izpēti. Līdz ar to klienti var netikt pienācīgi identificēti, tostarp var netikt pārbaudīti personu apliecinoši dokumenti. Netiek izslēgta nederīgu personu apliecinošu dokumentu izmantošana, kredīta pirmstermiņa atmaksa neparasti lielā apmērā, trešo personu veikta apmaksa, kā arī pārmaksas.
PTAC uzraudzības darbību ietvaros sniedz lombardiem norādījumus, lai tiktu uzlabotas iekšējās kontroles sistēmas un pārskatītas klientu izpētes prasības.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par to, vai lombardos iespējama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, T. Sampira norāda, ka “nespēj iedomāties veidus, kā lombardā varētu legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus”.
Lai gan par zagtu mantu pieņemšanu lombardos PTAC sūdzības vai konsultāciju lūgumus saņem visai reti, tomēr T. Sampira atzīst: “Šī problēma pastāv, bet pieņemt zagtas mantas lombards nav ieinteresēts. Mūs pastāvīgi kontrolē Valsts policija. Ja tiek atrasta zagta manta, to izņem no lombarda un uzņēmums cieš zaudējumus, jo par šo mantu ir iedevis naudu, kuru nekad vairs atpakaļ neatgūs. Ir maldīgs priekšstats, ka lombardi uzpērk zagtas mantas, gluži otrādi, tie pēc iespējas cenšas izvairīties no zagtām mantām.”
Jāņem vērā, ka kredītu pret kustamās lietas ķīlu, tāpat kā jebkuru citu kredītu, nevar noslēgt bez personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas. Ķīlas tiek reģistrētas, nofotografētas, mantas ieķīlātājs tiek nofilmēts, tiek saglabāta uzrādītā personu apliecinošā dokumenta kopija, līdz ar to zagli vēlāk ir viegli identificēt. Lombardi sadarbojas ar policiju un sniedz visu nepieciešamo informāciju, arī atdod nozagtās mantas, ja tādas ir konstatētas un atrodas lombarda rīcībā, apliecina arī PTAC pārstāve.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
