Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, tāda situācija, ka dzīvokļu īpašnieku individuālo skaitītāju rādījumu summa ir lielāka par mājas kopējā skaitītāja datiem ir vien teorētiski iespējama. “Ja vienu ūdens tilpumu mērī ar divām sistēmām, vienmēr parādās dabiskā starpība aptuveni 10% robežās. Šī starpība var palielināties, ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem iesniedz neprecīzus rādījumus. Kad nākamajā mēnesī viņš iesniedz precīzus datus, dabiskā 10% starpība samazinās. Parasti šīs svārstības notiek uz dabiskās starpības rēķina, bet nemēdz notikt tā (vismaz savā pārvaldnieka praksē neesmu pieredzējis), ka individuālo skaitītāju rādījumu summa pārsniedz mājas kopējā skaitītāja rādījumu. .Jo dzīvokļu īpašnieki iesniedz precīzākus datus, jo šīs svārstības ir mazākas. Tādējādi, vismaz vadoties no savā praksē pieredzētā, varu teikt, ka jautājums par šāda pārrēķina kārtību nav aktuāls.

Savukārt Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis šādu situāciju pieļauj: “Patiešām, var izveidoties tāda situācija, ka atsevišķo dzīvokļu ūdens patēriņa summa parādās lielāka par kopējā ūdensskaitītāja rādījumu un ūdens patēriņa koeficients ir pozitīvs (nekur nav teikts, ka tam vienmēr jābūt negatīvam, dzīvokļa īpašniekam pierēķinot klāt kādu daļu par individuālo skaitītāju rādījumu summā neiekļauto ūdens patēriņu) – laikā, kad dzīvokļa īpašnieks neziņo sava ūdensskaitītāja rādījumus, viņam piestāda rēķinu, vadoties pēc vidējā patēriņa mājā. Kad trešajā vai ceturtajā mēnesī viņš par rādītājiem ziņo, var izrādīties, ka reālais patēriņš bijis lielāks, nekā rēķināts. Tad ūdens patēriņa koeficients parādās, piemēram, nevis 1,1 vai 1,3, bet 0,9, jo visi pārējie dzīvokļu īpašnieki jau ir apmaksājuši šo neuzrādīto patēriņu, bet koeficients ir visiem kopīgs.

Ja dzīvokļa īpašnieks laikus nav nomainījis ūdensskaitītāju, pēc grozījumiem MK noteikumos var notikt tā, ka atsevišķos gadījumos kādam dzīvokļa īpašniekam uzliek nomaksāt visu mājas starpību. Bet tad viņš pats ir vainīgs – jo nav nomainījis skaitītāju, nav ielaidis šo skaitītāju pārbaudīt un tamlīdzīgi un ir pārkāpis noteikto kārtību.”

V.Peipiņš skaidro, ka mājas dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības sasaukt sapulci un nolemt, kā rīkoties ar pārmaksāto ūdens patēriņa summu. “Pēc loģikas tai būtu jānonāk mājas apsaimniekošanas uzkrājumā. Bet tā notiek tad, ja māju apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība un nauda paliek tās kontā. Ja māju apsaimnieko pārvaldnieks “no malas”, tad šī summa aiziet šā pakalpojuma sniedzējam - manuprāt, apsaimniekošanas uzņēmums nekad neatklās, ka gadījusies šāda pārmaksa.”