Kādā tiesā man nepieciešams vērsties par to, ka SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" liek atmaksāt ūdens patēriņa starpību starp ūdens ievadi mājās un dzīvokļu īpašniekiem uzrādītajiem skaitītājiem, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" nesniedz atbildi par ūdens patēriņa starpības veidošanās iemesliem. Tā būs administratīvā tiesa vai civiltiesa?
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis skaidro, ka objektīvu apstākļu dēļ ūdens patēriņa starpība starp individuālo skaitītāju rādījumiem un mājas kopējo uzskaitītā ūdens patēriņa daudzumu būs vienmēr. Taču pārvaldnieka uzdevums ir gādāt, lai šī starpība būtu iespējami maza. Pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumam ir pienākums, saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, mājas iedzīvotājiem sniegt informāciju par saimniecisko darbību.
MK noteikumos Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" ir norādīts, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt:
8.1. informāciju par dzīvojamā mājā uzstādīto skaitītāju rādījumiem, ar kuriem saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par attiecīgo pakalpojumu;
8.2. informāciju, ar kuru saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par attiecīgo pakalpojumu, ja dzīvojamās mājas komunikāciju ievadā skaitītājs nav uzstādīts;
8.3. citu ar maksājumiem saistītu informāciju.
9. Pārvaldniekam ir pienākums septiņu darbdienu laikā sniegt rakstisku atbildi uz šo noteikumu 8.punktā minēto pieprasījumu.
Savukārt minēto MK noteikumu 30.punktā ir teikts: „Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%, un ir saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks sešu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot.”
Ja visas šīs darbības nenotiek un dzīvokļa īpašnieks ir nolēmis vērsties tiesā, tad tas būs civilprocess. Civilprocesa likuma 1.pants: „Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.” Saskaņā ar likumu civillietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!