Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Tā var būt piloša caurule kaut kur ēkas pagrabā, bet nav izslēgta arī pašu iedzīvotāju vaina. Piemēram, dažu dzīvokļu īpašnieki ir atklājuši nepilnības ūdens uzskaites sistēmā. Ja pa krānu tiks tecināta maza ūdens strūkliņa, skaitītājs patēriņu neuzskaitīs. Ir arī iedzīvotāji, kuri vispār nepievērš uzmanību skaitītāju rādījumiem un ik mēnesi apsaimniekotājam iesniedz ziņas par vienādu patēriņu.
Taču ir arī citas ķibeles – iedzīvotājiem, it sevišķi vecāka gadagājuma cilvēkiem, dažkārt ir grūti nolasīt ūdens mērītāju rādījumus. Turklāt šīs ietaises samērā ātri nolietojas un pēc zināma laika vairs nesniedz precīzus datus, kas savukārt izraisa domstarpības ar nama apsaimniekotāju. Kā redzams, patērētā ūdens uzskaitē problēmu netrūkst.
Risinājums – automātiska uzskaite
Aukstā un karstā ūdens uzskaites nepilnības var novērst jaunākās tehnoloģijas. Tieši tāpēc pērnā gada nogalē Krāslavas, Preiļu un Līvānu novada domes kopā ar Utenas rajona administrāciju (Lietuva), piedaloties SIA „Krāslavas ūdens”, SIA "Līvānu dzīvokļu komunālā saimniecība", SIA "Preiļu saimnieks", SIA „Utenas ūdens” un SIA „Utenas siltums”, ir ķērušies pie 2007.-2013. gada Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta LLIII-127 „Inovatīvi e-pakalpojumi ūdens apgādes vadībai” (E-water) īstenošanas.
Šā projekta izmaksas lēšamas ap vienu miljonu eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) finansēs 85% šo izdevumu, bet atlikušo daļu - valsts un attiecīgās pašvaldības. E-water sistēma pamatos aptvers Krāslavas pilsētu, bet Utenā - vienu no diviem lieliem ūdens apgādes rajoniem. Savukārt Līvānos un Preiļos tiks īstenoti mazāka apjoma izmēģinājumprojekti.
Projekta mērķis ir uzlabot kopīgo dabas resursu pārvaldību un uzraudzību, radot sistēmu efektīvākai ūdens izmantošanai, ieviešot informācijas tehnoloģijas un jaunu elektronisko pakalpojumu ūdens patērētājiem. Tā ietvaros šajās pilsētās paredzēts izveidot automatizētu datu nolasīšanas sistēmu, ar kuru varēs kontrolēt aukstā un karstā ūdens patēriņu. Līdz ar to ūdens patērētājiem vairs nevajadzēs veikt pierakstus par izlietoto ūdens daudzumu un katru mēnesi šos rādījumus iesniegt ūdens piegādātājam. Plānotais projekta īstenošanas laiks ir 18 mēneši.
"Ūdens patērētājiem vairs nevajadzēs veikt pierakstus par izlietoto ūdens daudzumu un katru mēnesi šos rādījumus iesniegt ūdens piegādātājam."
Projekta sākumā ir plānots izpētīt, kādas ūdens patēriņa mērīšanas un uzskaites sistēmas tiek izmantotas Latvijā un Lietuvā, to priekšrocības un trūkumus, kā arī izstrādāt rekomendācijas, kas palīdzētu izvēlēties labāko piedāvājumu. Šo darbu, saskaņā ar konkursa rezultātiem, līdz janvāra beigām veiks nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP).
Apmeklējot objektus Lietuvā, Utenā un Anīkšķos, projekta dalībniekiem nācās atzīt, ka kaimiņos attālinātā mērītāju datu nolasīšana tiek ieviesta daudz plašāk nekā pie mums. Arī iedzīvotāji uzlabojumus jau ir novērtējuši pozitīvi.
Lietuvā šādus projektus sekmē siltumapgādes uzņēmumi, kuru mērķis ir samazināt izdevumus, galvenokārt par karstā ūdens piegādi iedzīvotājiem, atzīst projekta vadītājs Ilgvars Andžāns (Krāslava). Visai bieži attiecīgu iekārtu uzstādīšanai tie izmanto savus līdzekļus. Protams, projektiem tiek meklēti arī ES līdzekļi. Lietuvieši ir atzinuši, ka jaunā sistēma dod iespēju samazināt nolasījuma kļūdas un līdz ar to arī optimizēt pakalpojuma pašizmaksu.
Rēķinus „izrakstīs” dators
Projekts paredz dzīvojamās mājās uzstādīt ūdens patēriņa skaitītājus, kuri aprīkoti ar nolasīšanas ietaisēm ar herkoniem un datu pārraides sistēmām, stāsta I. Andžāns. (Herkons ir elektromehāniska ierīce, kas sastāv no feromagnētiskiem kontaktiem, kuri ievietoti hermētiska stikla caurulītē, kurā ir vakuums vai inerta gāze.) Tuvinot herkonam magnētu, kontakti saslēdzas un uzskaita patērēto ūdens daudzumu.
Atbilstoši nepieciešamībai ar vienu datu pārraides sistēmu paredzēts aprīkot divus trīs skaitītājus. Uz daudzdzīvokļu mājas jumta tiks novietots tā dēvētais lielais raidītājs, kas savākto informāciju pārraidīs uz vienotu datu (servera) centru, kurš sagatavos rēķinus par katrā dzīvoklī patērētā ūdens daudzumu.
Turklāt nav nepieciešama esošo ūdensapgādes tīklu pārbūve, bet patēriņa mērītājam tiek pievienota neliela elektronikas ierīce, kas bez elektrības padeves autonomi darbojas vismaz astoņus gadus.
"Uz daudzdzīvokļu mājas jumta tiks novietots tā dēvētais lielais raidītājs, kas savākto informāciju pārraidīs uz vienotu datu (servera) centru."
Savukārt datu pārraidei iespējams izmantot jebkuru sakaru veidu, tai skaitā internetu. Šādi ir rīkojusies Utenas pašvaldība, kas datu pārraidei izmanto bezvadu internetu. Savukārt Krāslavā, kur pagaidām nav izveidots bezvadu internets, tiks ieviests tā dēvētais kombinētais risinājums.
Iedzīvotājiem nevajadzēs ik mēnesi nolasīt skaitītāju rādījumus - sistēma to veiks automātiski un patērētājam tiks nosūtīts rēķins apmaksai. Piemēram, veciem ļaudīm vairs nevajadzēs ar palielināmo stiklu un lukturīti līst zem izlietnes, lai nolasītu ūdens skaitītāja rādījumus.
Taču tajā pašā laikā šis projekts galvenokārt ir vērsts uz patērētā ūdens daudzuma elektronisku nolasīšanu, atzīst I. Andžāns. Tāpēc par ūdens siltumu un tā cirkulāciju noteiks pastāvīgu maksu.
Noteiks bojājumus, samazinās zudumus
Izmantojot jauno sistēmu, pakalpojuma sniedzēji turpmāk vieglāk varēs atklāt arī nepamatotu ūdens zudumu, ko izraisa, piemēram, bojājumi cauruļvados vai neaizvērti krāni. Šī sistēma ļauj kontrolēt starpību starp skaitītāju rādījumiem mājas ievadā un dzīvokļos. Dati par bojājumiem jeb, precīzāk, spiediena kritumiem nonāks servera centrā, un šī informācija ļaus ātrāk konstatēt avārijas, analizēt, kāpēc dažās mājās ūdens patēriņš ir lielāks nekā citās, kā arī atklāt nelielas, bet ilgstošas noplūdes, kuras grūti atrast, izmantojot citas metodes. Rodas arī iespēja konstatēt, vai bojājums meklējams ēkas iekšpusē vai ūdensvados ārpus nama.
Šeit jāuzsver, ka par tīkliem mājas iekšienē atbild apsaimniekotājs, bet cauruļvadi, kas atrodas pirms ievada ēkā, ir ūdens piegādātāju pārziņā. Ņemot vērā, ka samazināsies zaudējumi no ūdens noplūdēm, avārijām un nesankcionētiem pieslēgumiem, iespējams prognozēt, ka izdevumi par ūdens izmantošanu šajās pilsētās nepieaugs. Piemēram, Lietuvā, kur tiek izmantota automatizētā uzskaites sistēma, ūdens nelietderīgos zudumus ir izdevies samazināt no 15%-20% līdz 10%, bet dažviet pat pieciem procentiem.
Paredzams, ka Krāslavā kopumā tiks uzstādīti aptuveni astoņi tūkstoši skaitītāju. Savukārt Preiļos visai drīz sāks darboties vairāk nekā tūkstotis jaunā parauga ūdens skaitītāju un elektroniskās nolasīšanas raidītājbloku, kā arī cita aparatūra.
Līdzīga sistēma jau ir Talsos un citviet
Projektu ievada izpētē noskaidros, kādas ūdens patēriņa mērīšanas un uzskaites sistēmas tiek izmantotas Latvijā un Lietuvā, kādas ir to priekšrocības un trūkumi, un izstrādās rekomendācijas, kas palīdzētu vēlāk izvēlēties labāko piedāvājumu. Šo darbu saskaņā ar konkursa rezultātiem veic Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.
„Mūsu uzdevums ir analizēt likumdošanu un to normu piemērošanu šim projektam,” stāsta VATP eksperts Jānis Briedis. „Izzinām šķēršļus, kas varētu kavēt tā sekmīgu ieviešanu. Piemēram, kādas ir apsaimniekotāja tiesības piekļūt dzīvoklim, lai uzstādītu skaitītājus vai tos apkalpotu.
Vēl kāda problēma, kuru risināsim, ir saistīta ar karstā ūdens uzskaiti, jo tam ir divi parametri – ūdens kā tāds un siltums, ko tas nogādā miteklī.
"Talsos uzstādītais tehniskais risinājums un programmatūra tapuši tepat, Latvijā."
Principā šīs ietaises nav nekas jauns, taču pirms gadiem desmit tās bija krietni dārgākas. It īpaši datu pārraidīšanas aprīkojums. Tagad, kad cenas samazinājušās, mēs ierīces varam izmantot arvien plašāk, tai skaitā arī šā projekta ietvaros. Piemēram, komunikācijas izmaksas ar vairākām mājām var sasniegt dažus latus.”
Šāda sistēma šobrīd jau funkcionē Talsos, kas ir līdzīga Latvijas un Lietuvas pārrobežu projektam, informē J. Briedis. Kā atzinuši Talsu un Saldus pārstāvji, viņi ir apmierināti ar projektu un uzsver, ka savu risinājumu tiem nav kauns demonstrēt citu valstu pašvaldību pārstāvjiem, kur šādas sistēmas netiek izmantotas. Bet sistēma patiešām ļāvusi ievērojami samazināt nelietderīgos ūdens zudumus, kā arī ātrāk novērst bojājumus.
Potenciāla eksportprece
Viena no svarīgām topošās ūdens uzskaites sistēmas iezīmēm ir tās elastība. Tas nozīmē, ka nākotnē, izmantojot jau uzstādītas ietaises, varēs uzskaitīt ne tikai patērēto silto ūdeni, bet arī izrakstīt rēķinus par apkuri. Faktiski sistēma tiek veidota pēc „Lego” klucīšu principa, kas paver iespēju to arvien papildināt ar jaunām funkcijām. Piemēram, izmantojot internetu, īpašnieks jebkurā brīdī varēs uzzināt sava dzīvokļa ūdens patēriņu, līdz ar to resursus izmantot taupīgāk, kā arī saņemt rēķinu elektroniskā veidā.
Nākotnē sistēmai varētu pieslēgt arī elektroenerģijas un gāzes patēriņa skaitītājus. Faktiski tas ir ceļš uz vienotu sistēmu, kura atspoguļotu visu dzīvokļa komunālo patēriņu, kas savukārt ir pirmais solis uz tā dēvēto „gudro māju”. Neapšaubāmi, ka šāda sistēma ļaus ietaupīt ne tikai naudas, bet arī dabas resursus.
Domājams, ka nākotnē pēc šādas shēmas tiks papildinātas jau esošās sistēmas Talsos, Saldū un arī pašlaik topošās Latgales reģionā, uzskata J. Briedis.
„Īpaši jāuzsver, ka Talsos uzstādītais tehniskais risinājums un programmatūra tapuši tepat, Latvijā,” teic J. Briedis. „To (Mazzy AquaMet) izveidojis uzņēmums „Micro Dators Ltd”, kas izstrādā jaunus netradicionālus risinājumus elektrotehnikas un elektronikas nozarē. Šai izstrādnei ir visas potences, lai tā kļūtu par lielisku Latvijas eksportpreci.”
