Baltu kopība vārdos un fotoattēlos glabā savu neatkarīgu vēstījumu. Neatkarīgu no latviešu, lietuviešu un igauņu tautas ikdienas, kurā ir nesalīdzināmi vairāk zināšanu par norisēm Ķīnā, Amerikā vai Krievijā, nevis Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vai skumji un nožēlojami? Jā. Tādēļ jo lielu prieku radīja tas, ko dzirdēju Rokišķu pilī muzejā 22.septembrī, Saules kaujas un Baltu vienības dienā, Latvijas un Lietuvas pārrobežu programmas gada pasākumā.
Tukšums pamazām aizpildās
Kaimiņattiecības jau līdz šim stiprinājusi Somija un Igaunija, pēc abu valstu valdības ierosinājuma 2009. un 2010.gadā sagatavojot Igaunijas un Somijas nākotnes attiecību ziņojumu. Attiecību veicināšanas stafeti pārņēma Igaunija un Latvija – šo valstu nākotnes attiecību perspektīvu izstrādāja un ziņojumu publiskoja 2010.gadā.
"Nu kārta pienākusi Latvijas un Lietuvas nākotnes attiecību ziņojumam, ko sagatavot šā gada sākumā mūsu valstu premjerministri uzticēja mums abiem," teic abu valstu valdības pilnvaroties ziņojuma sagatavotāji Neris Germans no Lietuvas un Alberts Sarkanis no Latvijas puses. "Mūsu valstis ir vienīgās baltu pārstāves pasaulē, kurās runā divās dzīvajās baltu valodās. Mūsu kontakti vēsturiski bijuši gan ciešāki, gan vēsāki, bet kopīgā 588 kilometru garā robeža mudina sadarbību turpināt un stiprināt."
Ziņojums drīz būs gatavs, solīja atbildīgie kungi, un tajā atspoguļosies abu valstu iedzīvotāju kopīgs nākotnes redzējums. Dokuments parādīs pašreizējo situāciju valstu attiecībās un iezīmēs vēlamo nākotnes perspektīvu, tostarp piedāvājot arī piemērojamos paņēmienus.
"Ziņojumā, protams, skarta ekonomika, iekšējā drošība, starptautiskās attiecības, finanses, enerģētika, transports. Bet, to gatavojot, sapratām principiālu nostādni: sadarbība tikai starp divām valstīm mūsdienu pasaulē vairs nav gluži iespējama. Sadarbība, kā minimums, notiek vismaz starp trim valstīm, un tikai atsevišķās īpašās jomās tā var notikt, sastrādājoties divām Baltijas valstīm. Kultūrā, izglītībā un informācijas apmaiņā Latvija un Lietuva kā baltu pēcteči var atrast ļoti daudz saskares punktu, bet šajās jomās vēl joprojām mēs neko daudz nedarām," N.Germans ir nesaudzīgs. "Citās jomās sadarbība notiek un notiks plašākā – vismaz Baltijas valstu vai Ziemeļeiropas, vai ES valstu un pat globālā mērogā."
Informācijas atsevišķās drumstalas
Mēs par kaimiņu dzīvi zinām patiešām maz, vienīgi par īpašiem gadījumiem, uzskata N.Germans. Latvijas televīzija nav redzama Lietuvas teritorijā, un – pretēji. Laikraksti par kaimiņvalsti vēsta reti, nav neviena mūsu valstu korespondenta kaimiņzemē.
"Situācija būtu kardināli jāmaina, lai mēs, divas baltu tautas, neattālinātos. Agrāk viena tauta par otru zinājām daudz vairāk," secina ziņojuma sagatavotājs no Lietuvas.
Iemesli, kāpēc šajā ziņā nekas nav darīts, ir dažādi. "Tas lielā mērā saistīts ar pragmatiskajām interesēm – tāda "greznība" kā korespondents citā valstī nozīmē izmaksas. To es saprotu," teic A.Sarkanis. "Bet ir viena lieta, ko nesaprotu. Kad Rīgā bija Lietuvas TV direktors un piedāvāja Latvijas apraidei Lietuvas televīzijas kanālu bez maksas, Latvija neatrada signāla pieņemšanas iespējas. Bieži vien aizbildinās ar satelīta piedāvājumiem, bet – cik daudz cilvēku pierobežā izmanto satelītu? Kad vasarās esmu savos laukos Daugavpils novadā, analogajā apraidē uztveru trīs kanālus, un visi tie ir Lietuvas."
"Latvija un Lietuva ir vienīgās baltu pārstāves pasaulē, šajās valstīs runā divās dzīvajās baltu valodās. "
Otrs iemesls meklējams plašākā kontekstā, domā A.Sarkanis. Pēdējo 20 gadu laikā bijušajai padomju telpai ir atvērusies visa plašā pasaule. Bet – latviešu un lietuviešu ir tik, cik ir. Līdz ar to mūsu tautu iekšējie resursi ir saskaldītāki.
"Tomēr daudz kas ir izdarāms, ja ir griba. Personīgā un politiskā griba, valstiskā griba. To mums vajag," uzsver ziņojuma sagatavotājs no Latvijas.
Pat ne vienas vienošanās!
Kultūras telpā valstu valdībām jāvelta daudz lielāka uzmanība. "Protams, ikkatrs var aizbildināties, ka atsevišķi mākslinieki piedalās kādos publiskos pasākumos, bet valdības līmenī nav koordinētas kultūras sadarbības programmas. Vispārsteidzošākais ir tas, ka 20 gadu laikā, neraugoties uz visu trīs Baltijas valstu loku, Latvijas un Lietuvas kultūras ministrijas nav noslēgušas pat ne vienu vienošanos par sadarbību!" N.Germans ir nepatīkami pārsteigts."Kad latvieši un lietuvieši satiekas - kādā valodā viņi sarunājas?" viņš retoriski vaicā.
Runājot par izglītības telpu, mācību programmās nevienā līmenī nav iekļauta baltu vēsture, kaimiņzemes valoda. Izglītības un zinātnes ministrijām vajadzētu sadarboties daudz ciešāk un izstrādāt kopīgas mācību programmas vai vismaz noslēgt kādu sadarbības līgumu.
"Humanitāri izglītotie cilvēki, skolotāji ir tie, kas baltu tautu tuvības sajūtu spēj saglabāt un nodot tālāk skolēniem."
"Ziņojumā esam norādījuši, kas augstākajā humanitārajā izglītībā obligātā kārtā – kā senāk – ir jāmāca lietuviešu vai latviešu valoda Latvijā un Lietuvā. Sakarā ar augstskolu autonomiju kaimiņvalstu valodu pamatu mācīšana ir izgājusi no aprites, bet humanitāri izglītotie cilvēki, skolotāji ir tie, kas baltu tautu tuvības sajūtu spēj saglabāt un nodot tālāk skolēniem," ir pārliecināts A.Sarkanis.
Ziņojumā N.Germana un A.Sarkaņa priekšlikumi aizņems apmēram desmit lapaspušu. Tos īstenojot, Latvija un Lietuva kļūs spēcīgākas savā baltiskajā identitātē – īpašībā, ar ko mēs atšķiramies no pārējās pasaules.
Sadarbības projekti – ES rosināti
Latvijas un Lietuvas valstiskā sadarbība tomēr notiek, un lielā mērā to rosinājusi Eiropas Komisija, kas 2007.gada 17.decembrī apstiprināja Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu 2007.–2013.gadam (LATLIT). Programmas mērķis – vienmērīga Latvijas un Lietuvas pierobežas reģiona sociālekonomiskā attīstība, veidojot to konkurētspējīgu uzņēmējdarbībai un pievilcīgu dzīvošanai un tūrismam. Programma Latvijā aptver Kurzemi, Zemgali un Latgali, bet Lietuvā - Klaipēdu, Telšus, Šauļus, Paņevēžu, Utenu un arī Kauņu kā papildu teritoriju.
Pavisam šajā programmēšanas periodā īstenojamiem projektiem programmas budžetā atvēlēts 60,1 miljons eiro. Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma likme Latvijas projektu partneriem ir līdz 85 procentiem. Tātad pašiem projekta īstenotājiem jāpieliek klāt tikai 15% no projekta izmaksām.
"Ne visu var izdarīt tikai ar domu, sirdi un dvēseli. Ir lietas, kam vajadzīga nauda."
Programmas ietvaros šajā programmēšanas periodā jau apstiprināti un īstenoti (vai pašlaik tiek realizēti) 77 projekti visdažādākajās jomās, bet ar kopīgu nosacījumu: tiem jārisina problēmas un jāveicina attīstība pārrobežu līmenī, teic VARAM Pārrobežu sadarbības programmu vadības nodaļas vadītāja Zanda Mangule. Ņemot vērā projektu starptautisko raksturu, aktivitātēm jābūt saskaņā ar Latvijas un Lietuvas parakstītajiem starpvaldību sadarbības līgumiem. Z.Mangule uzskata, ka projekti palīdz abu valstu iedzīvotājiem ne vien veidot draudzības saites, bet veicina ekonomisko darbību visdažādākajās izpausmēs.
"LATLIT programma nenoliedzami ir sekmējusi sadarbību, tiesa, tā gan pašlaik ir iesākuma stadijā," stāsta A.Sarkanis. "Ir signāli, ka LATLIT programma varētu turpināties arī nākamajā programmēšanas periodā, tad rezultāts būs redzams labāk. Jo nav ko noliegt – ne visu var izdarīt tikai ar domu, sirdi un dvēseli. Ir lietas, kam vajadzīga nauda. Šai ES programmai, šai ievirzei ir milzīga nozīme."
Latvijas vēstnieks Lietuvā Mārtiņš Virsis ir pārliecināts, ka Latvijas un Lietuvas pārrobežu daudzie desmiti projektu dara abu tautu pierobežas iedzīvotāju ikdienu skaistāku un kvalitatīvāku. Savukārt jaunais Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis uzsver, ka Baltijas reģionam ir visi priekšnoteikumi, lai kļūtu par pievilcīgāko Eiropas Savienībā. "Mums jau tagad ir visas iespējas, lai tuvinātos mērķim. Bet to pilnībā sasniegsim tikai tad, ja liksim ķieģelīti pie ķieģelīša – tā, kā to dara pārrobežu programmas īstenotāji."
Un dara to, balstoties ne vien uz finanšu iespējām, bet veltot savam darbam visu uzmanību un saprotot, ka latviešiem un lietuviešiem ir cieši saistīta mitoloģija, valoda un tradīcijas.
