Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latgalē ir skaista daba, tuvu pie lielās maģistrāles, bet – saimniecībā panīkums.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Valdībā 28. decembrī tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par plānošanas reģionu likvidāciju un to funkciju sadali starp novadu pašvaldībām un attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm" un pieņemts protokollēmums, kurā teikts: „Uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un līdz 2011. gada 1. maijam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par plānošanas reģionu funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu”.
Kas ir un ko dara plānošanas reģioni
Reģionālās attīstības likumā noteikts, ka plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona un tās lēmējorgāns ir plānošanas reģiona attīstības padome. Pastāv pieci plānošanas reģioni – Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģions. Plānošanas reģionu teritorijas saskaņā ar pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem ir noteicis Ministru kabinets.
Kopumā plānošanas reģionu kompetence ir noteikta 15 likumos un 167 Ministru kabineta noteikumos, tai skaitā 78 Ministru kabineta noteikumos plānošanas reģionu jautājums ir ietverts tikai no teritoriālā aspekta. Būtiskākā plānošanas reģionu kompetence noteikta Reģionālās attīstības likumā, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un Teritorijas plānošanas likumā.
Plānošanas reģioni īsteno likumos noteikto kompetenci reģionālā līmeņa attīstības plānošanā un koordinācijā, vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu tiesiskuma uzraudzībā, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu un pārzināšanu reģionālajos vietējas nozīmes maršrutos, kā arī citās jomās.
"Plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, un tās lēmējorgāns ir plānošanas reģiona attīstības padome."
Šis plānošanas reģionu kompaktais raksturojums lasāms minētajā ziņojumā, kur atspoguļotas arī reģionu likvidēšanas priekšrocības un trūkumi. Priekšrocība minēta viena - valsts iegūs budžeta ekonomiju nepilnu 700 000 latu apmērā, kas faktiski paredzēti reģionu administratīvā aparāta darbības nodrošināšanai viena gada ietvaros. Te gan jāmin fakts, ka plānošanas reģioni laikposmā no 2006. gada līdz 2010. gadam no ES struktūrfondu un ārvalstu atbalsta instrumentu, kā arī citu avotu finansējuma ir piesaistījuši 9 436 454 latus.
Ziņojumā nosaukti šādi trūkumi:
Viens variants – pašvaldību pašu radītas un finansētas iestādes
Protams, rodas jautājums – ko darīt pēc reģionu likvidēšanas? Kas tos aizvietos?
Kā viens variants tiek aplūkota tādas institūcijas radīšana, ko izveidotu un finansētu pašas pašvaldības. Šeit atkal vienīgais labums valstij – minētās naudas ietaupījums, jo nu nāktos tērēties pašvaldībām.
Tālāk par to, kā šis variants varētu izskatīties. Ja pašvaldības vienosies, tiks sagatavoti daži „reģionālie” projekti, kurā tiks atbalstītas atsevišķu pašvaldību aktivitātes, tomēr šiem projektiem būs grūtāk konkurēt ar citu valstu reģionu pārstāvētiem projektiem.
Skaidri redzami arī pārējie trūkumi:
Otrs variants – vēlētas apriņķu pašvaldības
Kā otra iespējamība tiek izvirzīta vēlētu reģiona (apriņķa) pašvaldību veidošana, sākot ar 2013. gada pašvaldību vēlēšanām. Tas tiek vērtēts kā finansiāli izdevīgākais variants: izveidotos institūcija, kas bez liekiem valsts un pašvaldību budžeta izdevumiem pārņemtu esošo plānošanas reģionu funkcijas un saistības un turpinātu tās pilnveidot un attīstīt. Pārņemot saistības, neiestājas finansiālas sekas (nav jāatmaksā ieguldītie ES līdzekļi). Nosauktas vēl citas priekšrocības:
Taču kā trūkums atkal parādās tēriņi: būs nepieciešams finansējums (dotācija līdzīgi kā bijušiem rajoniem vai procenti no nodokļiem), kas atkarīgs no pārņemto funkciju apjoma.
Pamatojoties uz plānošanas reģionu vienotu pozīciju, visatbilstošākais nākotnes modelis, plānošanas reģionu ieskatā, ir reģions kā pašvaldība, kas ievēlēta tiešās demokrātiskās vēlēšanās vienlaikus ar vietējo pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā. Rezultātā tiktu izveidota institūcija, kas bez liekiem budžeta izdevumiem pārņemtu esošo plānošanas reģionu funkcijas un to saistības, pārejas periodā saglabājot esošo sistēmu, lai nerastos pārrāvums minēto funkciju izpildē.
Tāds ir secinājums ziņojumā. Taču ar to, protams, nekas nav beidzies: VARAM jau strādā darba grupa, kam 1. maijā valdībai jāiesniedz valdībai priekšlikumi par plānošanas reģionu funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu.
Runa nav par administrāciju, bet par plānošanu
Kamēr viens katls vārās VARAM, tikmēr otrs – Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Attīstības plānošanas apakškomisijā. Protams, būtu naivi domāt, ka plānošanas reģioni ar zemu noliektu galvu gaidīs, kamēr cirvis kritīs.
Taču uzreiz jāsaka – šoreiz nav runa par reģionu kā birokrātiskas vienības pašsaglabāšanās cīniņu, bet gan par to, kā ir norisinājusies un turpmāk tiks veidota plānošanas politika saistībā ar reģionu attīstību. Piemēram, janvāra beigās adresētā vēstulē Ministru prezidentam, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai Latgales plānošanas reģiona (LPR) Attīstības padomes (AP) priekšsēdētājs Gunārs Upenieks cita starpā raksta: „Pēc LPR AP rīcībā esošās informācijas, pašreiz NAP izstrāde 2014.-2020. gadam ir apturēta un Valsts kancelejai (VK) ir uzdots uzsākt NAP 2007.-2013. gadam izvērtēšanu. Papildus vēl noteikts, ka VK jāsagatavo tiesību aktu projekti jaunā NAP izstrādei, no kā izriet, ka visas jau līdz šim iesāktās NAP izstrādes aktivitātes ir apturētas. LRP AP šādu situāciju nevar uzskatīt par apmierinošu, jo NAP ir jābūt par pamatu ES fondu apguvei un nedrīkst pieļaut situāciju, ka ES fondu apguve nenotiek pilnīgā saskaņā ar definētajiem valsts attīstības virzieniem.
"Atbilstošākais nākotnes modelis, plānošanas reģionu ieskatā, ir reģions kā vēlēta pašvaldība."
LPR AP ir spiesta konstatēt, ka līdzšinējais atbalsts teritoriju attīstībai ir bijis sadrumstalots, nekoordinēts un ES līdzekļu ieguldījumu rezultātā nav sasniegta ekonomiskā izaugsme.” Reģiona Attīstības padome aicina valdību nekavējoties sākt jaunā NAP izstrādi, par atbildīgo ministriju nosakot VARAM.
Tieši Latgales attīstības un plānošanas perspektīvas tika aplūkotas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Attīstības plānošanas apakškomisijas sēdē 8. februārī, kur par šo reģionu skaitļos un faktos stāstīja gan Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs, gan par Eiropas naudas sadales principu maiņu reģioniem - Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta pētnieki Staņislavs Keišs un Andris Kazinovskis.
Latgalei ir gan diagnoze, gan ārstēšanas plāns
Prezentācijas bija plašas, skaitļu un faktu daudz. Tās rādīja vienu: Latgale kā neviena cita vieta Latvijā tukšojas no iedzīvotājiem - pēdējos piecos gados to skaits samazinājies par 6,4% (piemēram, Kurzemē – par 3,2%), šeit ir gandrīz divreiz mazāks IKP uz vienu iedzīvotāju nekā vidēji valstī, bezdarba līmenis 2010. gadā bija 22% (vidēji valstī – 14,6%), bet uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir divreiz mazāks nekā vidēji valstī. Turklāt reģionā krasi samazinās valsts iestāžu pakalpojumu pieejamība, jo taupības režīma dēļ tiek likvidētas to nodaļas. Tādēļ loģiski veidojas ideja par to, ka daļu funkciju varētu deleģēt vai nu plānošanas reģioniem, vai otrā līmeņa pašvaldībām, ja nu tās nāktu reģionu vietā. Lielākais secinājums ir tāds – Eiropas atbalsta miljoni līdz atpalikušajiem rajoniem faktiski nenonāk. Nauda paliek turīgajiem. Tādēļ ir jāmaina struktūrfondu sadales sistēma – programmas jāveido nevis sadrumstaloti pa nozaru ministrijām, bet izstrādājot tā dēvētās horizontālās programmas tieši reģionu kompleksai attīstībai.
"Naivi domāt, ka plānošanas reģioni ar noliektu galvu gaidīs, kamēr cirvis kritīs."
Turklāt LPR ir izplānots arī, ko un kā vajadzētu darīt. Tieši tas, ko sūrojoties par grūtu likteni, parasti piemirst vai nejaudā izdarīt. Jā, Latgales reģionam ir sava zāļu recepte un arī ārstēšanās kursa plāns. Turklāt pamatīgs. To atzina arī apakškomisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis. Viņš norādīja, ka reāli attīstības plāni izstrādāti arī abiem pārējiem līdz šim uzklausītajiem reģioniem - Zemgales plānošanas reģionam (07.12.2010.) un Vidzemes plānošanas reģionam (1. februārī). Šie plāni esot daudz pārdomātāki, reālāki nekā nozaru ministriju prezentētie nākotnes redzējumi. „Īstenībā būtu pareizi, ja reģionus vēl stiprinātu, bet tagad ir drauds, ka būs pretēji – tos likvidēs,” viņš sacīja. Apakškomisijas locekle Ilma Čepāne uzsvēra, ka valstī pašlaik plānošanas un statistikas jomā ir haoss – valsts iestādēm ir savi darbības reģioni, statistika tiek apkopota pēc citiem principiem, un šī sadrumstalotība būtu beidzot jālikvidē. Deputāts Vitauts Staņa pauda viedokli, ka plānošanas reģioni nav ideālais risinājums, un ir jāgaida VARAM darba grupas ekspertu atzinums par turpmāko rīcību. „Vai būs vēlētas otrā līmeņa pašvaldības, vai valsts iecelta administrācija, bet katrā ziņā vieta tukša nepaliks,” viņš sprieda.
Latgalieši grib vairāk tiesību
Spriešana ir laba lieta, taču jāatceras – jau nākamā gada vidū Latvijai Eiropas Komisijai būs jāiesniedz jaunais ES fondu atbalsta programmu komplekts. Pašreizējā situācija diktē, ka tām tiešām ir jākalpo par glābējriņķi tautsaimniecības celšanai, bet, lai tā notiktu ir jāievieš lielas novitātes.
Apakškomisija 9. februārī nekādus lēmumus nepieņēma. Tā turpinās pētīt situāciju reģionos un gaidīs ziņojumu no VARAM.
Tikmēr reģionos jautājumu apspriež arī citās grupās, sevišķi Latgalē. Pagājušajā nedēļā notikušajā Rēzeknes pilsētas un novada Trīspusējās konsultatīvās padomes sēdē nolemts vērsties valdībā, VARAM un rosināt diskusiju par valsts funkciju deleģēšanu reģioniem un koleģiālās institūcijas saglabāšanu reģiona interešu aizstāvībai. Bet 9. februārī šajā pilsētā tika nodibināta biedrība „Latgales saeima”, kura par savas darbības mērķiem ir izvirzījusi Latgales administratīvā reģiona izveidošanas sekmēšanu, kvalitatīvas diskusijas nodrošināšanu starp sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām, uzņēmējiem, valsts iestādēm un citām organizācijām, kā arī kopīga viedokļa pārstāvniecību, latgaliešu valodas, kultūras un sociālekonomisko interešu aizstāvībā. Pasākumā bija klāt arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Saeimas deputāti Lolita Čigāne un Staņislavs Šķesters.
Rēzeknē sasauktajā biedrības "Latgales Saeima" dibināšanas sanāksmē apstiprināti biedrības statūti, un par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēts Juris Viļums, bet par priekšsēdētāja vietnieku - Andris Slišāns.
