Pašvaldību projekti aptaujas ailēs. Kam tiks Eiropas nauda?

Lai atkal nenotiek tā, ka ES fondu programmās noteiktie finansējuma mērķi nav pabāžami zem NAP "cepures", jo šie dokumenti tapuši bez kopīga uzstādījuma. Ja plāna mērķiem nav finanšu resursu seguma, tad tam faktiski nav nekādas vērtības, bet nauda iet savus ceļus bez stingra nākotnes ietvara – kā nu kura ministrija uzskata par vajadzīgu. ES naudas izlietojuma plānošanas termiņi jau sāk pamatīgi uzkarst, bet jaunā iestāde - Pārresoru koordinācijas centrs, kura pienākums ir izstrādāt Latvijas nacionālās attīstības plānu 2014.-2020.gadam, pie tā ķērās tikai šogad.

Centrā tapušais prioritāšu pamatojuma ziņojums pēc sabiedriskās apspriešanas nonāca Ministru kabinetā, kur 6.martā karstās debatēs guva vien konceptuālu atbalstu, nolemjot, ka prioritāšu apspriešana turpināma pēc divām nedēļām. Tas nozīmē, ka garumā var iestiepties arī sākotnēji plānotais, ka pirmo NAP redakciju varētu sagatavot līdz maija beigām.

Pašvaldību prasība – līdzšinējā kārtība ir jāmaina

Pašvaldības jau pērn arvien skaļāk pauda neapmierinātību ar līdzšinējo kārtību, ka ES fondu naudu, kas tagad kļuvusi faktiski par vienīgo attīstības projektu finanšu avotu, sadala nozaru ministrijas, juceklīgā secībā piedāvājot atbalsta programmas, kas ne vienmēr atbilst pašvaldību karstākajām vajadzībām un galvenajiem attīstības mērķiem.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Dr.oec. Māris Pūķis savā komentārā LV portālā pērn maijā rakstīja: "Esošā attīstības vadības sistēma Latvijā ir pierādījusi savu nespēju. Ja turpināsim tā, kā līdz šim, reģionālās attīstības mērķi netiks sasniegti. Vairāk nekā kā 20 gadus tiek īstenots plānošanas un investīciju vadības modelis, kas neveicina ne valsts, ne pašvaldību, ne privātās uzņēmējdarbības attīstību."

Drīz pēc tam pašvaldību nostāja summējās LPS 22.kongresa rezolūcijā "Par attīstības vadības principu maiņu", kurā cita starpā ierosināts jaunajā ES programmēšanas ciklā papildināt nozaru vadības principu, paredzot nodalīt vismaz trešo daļu Latvijai piekrītošās ES naudas, nosakot katrai pašvaldībai savu ES projektu kvotu un pienākošos summu ļaujot patstāvīgi izmantot savu projektu īstenošanai atbilstoši "ES 2020" mērķiem un pašvaldību attīstības programmu prioritātēm.

"Šī ir jauna pieeja – jautāt pašvaldībām, ko tām vajadzēs, nevis nākt ar gatavu piedāvājumu, kurā tikai jāiekļaujas."

Pērn oktobra beigās un novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizēja reģionu izaugsmes forumus "Tavā varā!", kuru ietvaros rosināja uz diskusiju par Reģionālās politikas pamatnostādņu līdz 2020.gadam projektu, tostarp aplūkojot jauno pieeju investīciju plānošanā reģioniem un pašvaldībām. Noslēdzoties šīm apspriedēm, janvāra sākumā visas pašvaldības un plānošanas reģioni saņēma VARAM anketas ar lūgumu pusotra mēneša laikā tajās ierakstīt projektu idejas, ko varētu izmantot, plānojot nākamo ES finansējuma posmu no 2014. līdz 2020.gadam.

Tomēr daža pašvaldība no šāda pēkšņuma bija pagalam apjukusi, norādot, ka teritorijas attīstības plānojums un programmas būs gatavas tikai nākamgad. Kā tagad ar projektu idejām lai skrien "pa priekšu ratiem"?

Pamatnostādnes kā NAP sastāvdaļa

Vēstules pašvaldībām sagatavoja VARAM Valsts attīstības plānošanas departaments. Tā direktors Raivis Bremšmits skaidro, ka jaunā NAP 2014-2020 izstrādi un secīgi arī ES naudas dalīšanas prioritāro virzienu noteikšanu aizkavējis (apturējis) esošā NAP 2007-2013 audits, kura rezultāti tika apspriesti valdībā un parlamentā. Saeimā ierosināja, ka NAP un citu plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešama īpaša iestāde premjera pakļautībā, un skaidrs, ka šādas pārmaiņas aizkavēja jaunā plāna izstrādes procesu.

"Sapratām, ka NAP izstrāde uz priekšu nevirzās, bet pie ES fondu naudas agrāk vai vēlāk vajadzēs nonākt, un jebkurai ministrijai ir laikus jānosaka savas nozares politika. Tāpēc VARAM izstrādāja minēto pamatnostādņu projektu. Koncentrētu to saturu esam gatavi iekļaut NAP. Tas ir mūsu ministrijas mājasdarbs. Jaunas pamatnostādnes bija vajadzīgas arī tādēļ, ka līdzšinējās ir novecojušas," stāsta R.Bremšmits. "Tātad tiek rakstīts augstākstāvošs plānošanas dokuments NAP, un jau ir pakāpi zemāks dokuments – Reģionālās politikas pamatnostādnes. Šādi iespējams novērst varbūtējās pretrunas abu plānošanas dokumentu starpā.

Pārresoru koordinācijas centrs ir piedāvājis trīs Latvijas vidēja termiņa attīstības prioritātes: "Cilvēka drošumspēja", "Tautas saimniecības izaugsme" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas". Vienkāršāk sakot - cilvēkkapitāls, ekonomika un teritoriju attīstība. Diskusijas noteikti būs, jo pašlaik ir zināms tikai šis ieraksts NAP – par teritoriju attīstību. Lai pamatnostādņu projekts būtu vēl precīzāks arī ES fondu naudas plānošanas izpratnē, bija nepieciešams šis pieprasījums pašvaldībām par nākotnes projektu idejām. Diskusijās par pamatnostādnēm pašvaldību vadītājus informējām, ka šāds pieprasījums par nepieciešamajām investīcijām būs, un aicinājām izturēties ar izpratni."

Četri plānojamo investīciju ceļi

R.Bremšmits apstiprina: "Ir bijis ļoti daudz sūdzību par šo ES fondu apguves periodu: ministrijas pašvaldībām nereti piedāvājušas tādus atbalsta instrumentus, kas starp prioritātēm varbūt ir pat desmitajā, piecpadsmitajā vietā, un tās vēlētos saņemt naudu gluži citiem mērķiem. Mūsu nolūks ir risināt šo problēmu."

VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte Ilze Goba uzskata, ka pusotrs mēnesis nav ļoti mazs laiks, lai sagatavotu prasītās aplēses: "Daudzām pašvaldībām jau ir apstiprinātas attīstības programmas. Tas nozīmē, ka daļai pašvaldību jau ir apstiprināti investīciju plāni. Pārējās pašvaldības, kas pašlaik izstrādā attīstības programmas, šo darbu sāka 2011.gada pirmajā pusē vai pat agrāk, tādējādi arī tām jau ir nozīmīgas iestrādes, uz kuru pamata sagatavot prasīto informāciju.

Protams, atbilžu sagatavošana šim informācijas pieprasījumam var radīt zināmas grūtības. Bet jāsaprot arī tas, ka šī ir jauna pieeja – jautāt pašvaldībām, ko tām vajadzēs, nevis nākt ar gatavu piedāvājumu, kurā tikai jāiekļaujas. Tad tās varētu tviterī rakstīt nevis to, ka ir grūti atsūtīt priekšlikumus, bet to, ka, izstrādājot ES fondu programmas, neviens neko nav jautājis vai neko nav piešķīris. Gatavošanās 2014.-2020.gada plānošanas periodam strauji virzās uz priekšu, un VARAM ir nepieciešama pirmā informācija par pašvaldību projektu idejām, ar ko strādāt. Vienlaikus pašvaldībām būs iespēja sniegto informāciju precizēt, ja attīstības programmas izstrādes gaitā prioritārās projektu idejas tiks koriģētas.

"Pašvaldības anketās iekļaus tikai tādus projektus, ko atļauj normatīvie akti."

Pašvaldībām lūdzam informāciju par projektu idejām četrās kategorijās. Pirmā - pakalpojumu "grozs". Tas ir viens no svarīgākajiem principiem, ko paredz ieviest jaunās pamatnostādnes. Sadarbībā ar nozaru ministrijām jau ir izstrādāts pašvaldību pakalpojumu kopums, kur pa līmeņiem – no pagasta, ciema, novada līmeņa līdz starptautiskas nozīmes attīstības centram - ir noteikts, kādi pakalpojumi katrā no minētajiem līmeņiem ir nodrošināmi kultūras jomā, veselības un sociālajā aprūpē, izglītībā, zinātnē un uzņēmējdarbībā. Attiecībā uz ciemu līmeni katrai pašvaldībai pašai būs jāsaprot, kurās apdzīvotajās vietās būs vajadzīgs koncentrēt kādus pakalpojumus (vai kur tie jau ir), kur iedzīvotāju skaits sarūk un varbūt patiešām nav vērts stiprināt infrastruktūru. Tas tiek darīts ar domu par saprātīgu investīciju izlietojumu, dalot jau tā ierobežotos finanšu resursus. Protams, pašvaldība var nodrošināt kādus pakalpojumus, kas piederas augstākam līmenim, bet tad tas ir jādara par sava budžeta līdzekļiem.

Otra grupa ir investīcijas uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, lai veicinātu tādus ieguldījumus, kas pašvaldībai dod iespēju radīt papildu ienākumus, piesaistīt uzņēmējus, kas nodrošinātu darbavietas. Piemēram, industriālo teritoriju sagatavošana, biznesa inkubatoru izveide, dažādu neizmantotu telpu piemērošana komercdarbības vajadzībām, ceļu un ielu, kas ved uz esošajām vai perspektīvajām ražošanas teritorijām, sakārtošana – viss, ko pašvaldība var darīt, lai veidotu savu teritoriju pievilcīgāku uzņēmējiem."

Trešā sadaļa ir satiksmes infrastruktūra: ciemos un pilsētās – ielas un lauku teritorijās – ceļi. Īpašs uzsvars ir uz ceļiem, kas nodrošina darbavietu un pakalpojumu sasniedzamību attīstības centros.

"Pašvaldības savās anketās mums iesniedz arī citus ceļus, piemēram, kas ir pievedceļi pie lielākām maģistrālēm, kas savieno svarīgas apdzīvotās vietas - anketa aptver visu satiksmes infrastruktūru, kas pašvaldībām ir svarīga," informē R.Bremšmits.

Tā kā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam definē specifiskās mērķa teritorijas (Rīgas metropoles areāls, Austrumu pierobeža un Baltijas jūras piekraste), VARAM šīs teritorijas akceptējusi arī jaunajās pamatnostādnēs. Lai īstenotu atbalstu, kas nepieciešams tieši šīm teritorijām, papildus iepriekš minētajām trim aizpildāmajām veidlapām ir ceturtā, kur pašvaldības sadarbībā ar plānošanas reģioniem var piedāvāt projektus, kas teritoriāli vai pēc ietekmes pārsniedz vienas pašvaldības robežas un paredzēti tieši minēto mērķa teritoriju attīstībai. Kā piemēru R.Bremšmits min Pierīgas mobilitātes plānu.

Anketās ir jāapraksta ideju nosaukumi, saturs, finansējums, vieta, kur un kā tiks veikti ieguldījumi, kā arī aplēses par gaidāmajiem rezultātiem.

Līdz 5.martam VARAM anketas bija atsūtījušas 89 pašvaldības (75%), vēl 12 iesūtījušas daļu anketu un turpina gatavot pārējās.

Domāt saimnieciskuma virzienā

Bet ir vēl piektā, noslēdzošā veidlapa. Tajā pašvaldības, vadoties no savām reālajām līdzfinansēšanas iespējām, atlasa visvajadzīgākos projektus, tādus, ko patiešām var realizēt.

"Mēs vēlamies ievirzīt pašvaldību vadības un speciālistu domāšanu saimnieciskuma sliedēs – kā pašvaldībām rīkoties, lai tajās ienāktu nauda. Jo nepietiek ar to, ka ir skaists kultūras centrs, sporta zāle, izremontēta skola un uzbūvēts ceļš. Cilvēki no šīs vietas tik un tā brauks projām, ja tur nebūs darba. Daļai pašvaldību jau ir ļoti labas, reālas idejas, un mums ir jādomā, kā palīdzēt tās īstenot, novēršot likumdošanas šķēršļus. Apkoposim informāciju par to, kas pašvaldībām liedz rīcību šajā virzienā, un esam gatavi nākt ar priekšlikumiem normatīvo dokumentu grozījumiem.

Bet vienlaikus redzam, ka ir arī pašvaldības, kas līdz šai atziņai vēl nav tikušas un joprojām galvenokārt vēlas lielos, skaistos objektus, kas saistīti ar atpūtu un brīvā laika pavadīšanu, bet līdztekus neizvirza projektus saimnieciskās aktivitātes sekmēšanai. Arī tie ir vajadzīgi, bet ir jāatrod līdzsvars starp projektiem, kas tērē un kas ienes naudu pašvaldībai," uzskata I.Goba. "VARAM aicina pašvaldības pieejamos investīciju līdzekļus izlietot veidā, kas samazina pašvaldības izdevumus (ēku uzturēšanai utt.), īpaši tajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados ir būtiski samazinājies un turpina samazināties, maksimāli izmantot pašvaldībā esošās neizmantotās ēkas nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai, pirms apsvērt jaunu sabiedrisko ēku būvniecību.

Gan LPS, gan VARAM sagatavotās pamatnostādnes piedāvā jaunu pieeju investīciju plānošanai teritorijās – pašvaldībām pašām ļaut noteikt prioritāri nepieciešamās investīcijas infrastruktūras objektos un pašām uzņemties par tām atbildību. VARAM informācijas pieprasījums faktiski ir sagatavošanās darbs tās ieviešanai."

Jau šajā plānošanas periodā tiek īstenota ES fondu prioritāte "Policentriska attīstība", kurā 35 pašvaldībām ir iespēja īstenot projektus, balstoties uz savā attīstības programmā izvirzītajām prioritātēm.

R.Bremšmits domā, ka daudzas pašvaldības ES fondu naudu līdz šim uzņēmušas kā dāvanu. "Ja pajautā – vai par savu naudu vien jūs būtu gatavi šo objektu būvēt, tad daļā gadījumu izrādās – nē."

"Tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir „sapņu grāmata”, ko esam uzrakstījuši."

E.Bartkevičs

LPS padomnieks Jānis Piešiņš, atzīstot, ka uzstādījums, lai pašvaldības vairāk gādātu par komercdarbības izvēršanu savā teritorijā, ir uzteicams, tomēr brīdina: "Saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldības pašlaik nedrīkst ieguldīt nevienu latu tādos projektos, kas nav paredzēti tieši pašvaldības funkciju izpildei. Lai sagatavotu, piemēram, industriālo teritoriju komercdarbībai, pašvaldībai, iespējams, jāizbūvē uz šo teritoriju asfaltēts ceļš. To nedrīkst darīt, jo tas nozīmē, ka pašvaldība kādam komersantam par savu naudu radītu labākus apstākļus nekā citiem. Drīkst būvēt ielu uz kapiem vai kultūras centru, bet ne uz komercdarbībai paredzētu teritoriju. Tas pats ar citām komunikācijām. Ja VARAM vēlas no pašvaldībām saņemt jaunas ievirzes projektus, tad vienlaikus būtu jāmaina arī likumu normas. Jo pašvaldības anketās iekļaus tikai tādus projektus, ko atļauj normatīvie akti."

Ogres novada domes priekšsēdētājs un LPS Novadu apvienības priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs atzīst, ka pašvaldību vadītāji par VARAM īstenoto anketēšanu ir diezgan lielā neizpratnē: "Tiek ieguldīts milzīgs darbs, lai aizpildītu veidlapas, apzinātu projektus, aprēķinātu paredzamos izdevumus; šādas pūles iegulda arī plānošanas reģioni. Plāniem jābūt reāliem, tādiem, kas iekļautos NAP paredzētajā finansējumā. Ja uzrādām visus vajadzīgos projektus, Ogres novadam vien šī summa pārsniedz 200 miljonus. Tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir "sapņu grāmata", ko esam uzrakstījuši.

No vienas puses, ir labi, ka pašvaldības sasparojas, iziet cauri savām attīstības programmām un aktualizē šos projektus, no otras - tas ir liels un, šķiet, diezgan veltīgs darbs. Ja atlasām tikai prioritāros projektus (5.veidlapa), tad summa iznāk uz pusi mazāka, bet ir skaidrs, ka arī tiem naudas nepietiks. Tad jautājums – kādēļ mēs rakstījām tās pārējās tabulas un anketas?"

Lūk, tāda situācija. VARAM piedāvā gluži jaunu pieeju gaidāmās ES fondu naudas plānošanā, paredzot, ka nozaru ministriju ziņā paliktu galvenokārt valsts nozīmes projekti, bet pašvaldībām pirmo reizi būtu nesalīdzināmi lielāka iespēja pašām plānot investīcijas savas teritorijas attīstībā.