Jaunais NAP – diskusiju un priekšlikumu krustugunīs. Gaidīts arī tavs viedoklis!

Gana plaši reiz tika apspriests arī līdzšinējais NAP 2007.-2013.gadam, kas tagad velk savu mūža nogali ar laimīgu un izglītotu cilvēku centrā faktiski bez jebkādas ievērības un saiknes ar realitāti. Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā par minētā dokumenta īstenošanu un nozīmi cita starpā secināts, ka NAP prioritāšu ietvaros netika sasaistīts ar politikas/attīstības un valsts budžeta plānošanu, un arī atbildīgās ministrijas nevirzīja savu darbību atbilstoši plānā noteiktajam. Tagad par nākamā posma virsuzdevumu formulēts "ekonomikas izrāviens" un izvēlētas trīs prioritātes – tautas saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja (prasmes un resursi, kas ļauj piemēroties apstākļiem un pārvarēt grūtības) un izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Kā top jaunais plānošanas dokuments

Plāna pašreizējai redakcijai raksturīga konkrētība un analītiska pieeja tagadnes un nākotnes situācijai. Cilvēkam bez iepriekšējām zināšanām un pieredzes kādā no prioritātēs minētajiem sektoriem šo dokumentu izlasīt un saprast gan nebūs vienkārši. Taču – ko dod skaista vīzija, ja tā šajā kvalitātē paliek visu kalpošanas laiku? Tādēļ pašlaik īpaši nozīmīgs būtu profesionāli izglītotu un valsts progresā ieinteresētu cilvēku vērtējums un ierosinājumi. Neskaidrības un jautājumus pirmām kārtām gan var radīt tas, ka, nosaucot 12 rīcības virzienu ietvaros veicamos uzdevumus, plānā nav minēts nedz nepieciešamā finansējuma apmērs, nedz tā avoti; šīs ailes pagaidām ir tukšas. Iznāk tāda kā taustīšanās ar dakšām ūdenī.

Mulsina arī, ka, veidojot "ekonomikas izrāvienu", plānā tautsaimniecības izaugsme mērīta visādos veidos, bet iekšzemes kopprodukta paredzamais pieaugums pašlaik nav redzams. Plāna iepriekšējā redakcijā bija minēti 5%, ko, piemēram, apspriedē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā pavasarī, pārrunājot jaunā NAP aprises, uzņēmēji kritizēja, norādot uz pārliecīgu pieticību. Viņi uzskatīja, ka IKP pieaugums jāplāno 7- 9% gadā, ko savukārt finanšu ministrs Andris Vilks vērtēja kā pārāk ambiciozu uzstādījumu. Jā, tas var būt strīdīgs un apspriežams, bet kādēļ gan pazaudējams rādītājs?

Pirmā no sabiedriskajām organizācijām, kas apsprieda NAP 2020 sākotnējo redakciju jau 21.augustā, bija Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), pulcējot sanāksmē pašvaldību pārstāvjus - Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas locekļus. Ar plānošanas dokumenta izstrādes gaitu un tālāko virzību klātesošos iepazīstināja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Pēteris Vilks.

"Plāna pašreizējā redakcija raksturīga ar konkrētību un analītisku pieeju tagadnes un nākamības situācijai."

"Mērķis pašlaik ir panākt, ka NAP projekts līdz gada beigām nonāk Saeimā apstiprināšanai. Šis dokuments ir pamats ES fondu plānošanai nākamajā programmēšanas periodā un ir vidēja termiņa nacionālais plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstību līdz 2020.gadam, neaizvietojot nozaru plānošanas dokumentus."

Jaunā plāna izstrādes procesā ir iesaistīti ļoti daudzi cilvēki, sākot ar vadības grupu, kuru veido 31 organizācijas pārstāvji. Dokuments balstīts uz likumdošanas iniciatīvu pērnā gada vidū, kad Saeima atbalstīja grozījumus Attīstības plānošanas sistēmas likumā, kur noteikta arī PKC izveide un definēti NAP satura galvenie punkti. Līdz 19.jūnijam plašās diskusijās un sanāksmēs bija izstrādāta NAP pirmā redakcija, un viedokļu apmaiņa norisinājās arī pēc tam. "Ministru kabinets nebija gatavs pieņemt plāna pirmo redakciju, un tālāk jau bija politiska rakstura diskusijas. Pēc ministru semināra 4.jūlijā ministri deleģēja savus pārstāvjus darbam vadības grupā, kura tad sagatavoja NAP 2020 sākotnējo redakciju, kas pašlaik ir nodota sabiedriskajai apspriešanai. Salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju šī redakcija papildināta ar vīzijas sadaļu, kā arī ar makroekonomisko šķēršļu īsu aprakstu; ir precizēti rīcības virzieni, mērķi un to kvantitatīvie rādītāji. Diemžēl atbilstoši norādījumiem arī no ministru semināra ir samazināta uzdevumu līmeņa konkrētība, kas varbūt ir pretrunā PKC iecerei, ka uzdevumiem jābūt konkrētiem ar ļoti precīzām darbībām no 2014. līdz 2020.gadam."

Iepriekšējo kļūdu mācības

P.Vilks informēja arī par dažām "mācībām" saistībā ar jaunā NAP izstrādi, ko PKC mēģināts ievērot, izejot no tā, ka šis nav pirmais NAP (spēkā vēl ir arī pašreizējais NAP, kas gan ir aizstāts ar Latvijas stratēģisko plānu līdz 2013.gadam). Mācības ir šādas:

• ja plānā ir iekļauts pilnīgi viss, tad tas ir labs visiem, bet nav noderīgs nevienam;
• jācenšas koncentrēties uz pašu nepieciešamāko – tātad "šauro vietu" pārvarēšanu;
• pēc iespējas neaptvert aktivitātes, kas ir uzskatāmas par valsts budžeta ikdienas bāzi, plānā skarot tikai attīstības segmentu, kurš finansējams gan no ES fondiem, gan budžeta attīstības daļas ("Paralēli ir jābūt arī politikas iniciatīvām un rīcības politikai, kur izmaiņas ir panākamas ne tikai ar ieguldījumiem infrastruktūrā.");
• ieguldījumi plāna īstenošanai novirzāmi galvenokārt ienākumus ģenerējošām nozarēm ("Tāpēc NAP 2020 ir lietas, kas sabiedrībā nebūs populāras; vismaz pašreizējā brīdī dažas izvēles neuzrunā pilnīgi visas nozares.");
• ir svarīgi, ka plāna īstenošanai nepieciešama starpnozaru sadarbība, ka pasākumi ir integrēti, nav skaidri vērsti uz nozaru ministrijām, bet ir pārresoriski ("Protams, NAP apspriešanas gaitā ir sagaidāms nozares lobiju spiediens, bet ierobežoto resursu dēļ ir nācies izdarīt izvēles.").

Kā turpmāk gaidāmo lielāko izaicinājumu P.Vilks minēja trīs prioritāšu tālāko detalizāciju. "Visa pamatā bija prioritāšu pamatojuma ziņojums, kuru sagatavojām, nosakot galvenās problēmas mūsu valsts attīstībā, galvenos punktus, kas liecina par vājo konkurētspēju, un uzstādījums bija tāds, lai plāns jau atbildētu uz to, kā pārvarēt galvenos identificētos šķēršļus." Pašlaik notiek diskusijas ar ministrijām, cenšoties šiem uzdevumiem, par kuriem vairāk vai mazāk kompromisi ir panākti, formulēt aktivitātes ar jau nepieciešamo finansējumu – lai saprastu, cik katra aktivitāte maksās, cik resursu ietilpīga tā ir un vai patiešām atbilst uzstādījumam par ekonomikas uzrāvienu, skaidroja P.Vilks.

Viena no trim prioritātēm – teritoriju attīstība

Saistībā ar prioritāti "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" , kas pašvaldības, protams, interesē visvairāk, P.Vilks sacīja: "Šeit runājam par iespēju, izmantojot teritoriju potenciālu un unikālos resursus, neatkarīgi no teritorijas radīt līdzvērtīgākas darba iespējas un dzīves apstākļus visiem iedzīvotājiem." Otrs mērķis ir stiprināt Latvijas reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu.

"Šis paralēlais dokuments ir politiķu radīts, to nevar uzskatīt par alternatīvu NAP 2020."

Mērķu sasniegšanas virsrādītāji ir iezīmēti kā teritoriju attīstības indekss plānošanas reģionos, reģionālā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju dispersija (vērtības izkliede salīdzinājumā ar vidējo rādītāju), Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars valstī. Tālāk seko trīs prioritātes rīcības virzieni ("Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana", "Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai" un "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana"), kuru īstenošanai var izsekot mērķu un īstenojamo uzdevumu tabulās. Pašlaik to apgrūtina daudzās tukšās ailes, kurās ierakstīts: "Rādītāju vērtības tiks noteiktas līdz gala redakcijai", kā arī jau minētais finansējuma apmēra un avota trūkums.

Pašvaldību iebildumi un priekšlikumi

Ķekavas novada domes izpilddirektora p.i. Astrīda Vītola sanāksmē izteica bažas, ka prioritāšu un virzienu plānā ir ļoti daudz, un kas notiks, ja to īstenošanai nepietiks naudas. "Vai ir noteiktas absolūtās prioritātes, kam tiktu iedalīts nepieciešamais finansējums, vai atkal būs tā, ka daudziem iedos pa druskai, kas beigās tik un tā nedos nekādu labumu? Teorētiski – ja šo plānu īstenotu, ja visam pietiktu naudas, tad mēs būtu plaukstoša, zeļoša valsts, bet tā nebūs. Viss lielā mērā ir pakārtots pieejamam finansējumam, un varbūt iedzīvotājiem būs gluži citas prioritātes, kam tie gribētu lielāku atbalstu. Tā kā tas plāna projektā nav redzams, sabiedriskā apspriešana zināmā mērā zaudē jēgu."

Viņa un vēl vairāku pašvaldību pārstāvji norādīja, ka plānā balstīt rādītājus uz šobrīd aprēķinātajiem teritoriju attīstības indeksiem nav pareizi, jo tie ir nepareizi noteikti pēc būtības un ir pārstrādājami, ko labi zina arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis interesējās par mērķu skaitlisko rādītāju aprēķināšanas metodiku – kā šie skaitļi ir radušies, kā tie ir pamatojami.

Viņa kolēģis Jānis Piešiņš jautāja par ceļu infrastruktūras uzlabošanas plāniem – līdz 2020.gadam paredzēts asfaltēt grants ceļus, bet tai pašā laikā šobrīd ir ļoti liels to melnā seguma ceļu īpatsvars, kas ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī, ko paredzēts iesākt ar tiem?

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis izteica bažas, ka lielo pilsētu un reģionu centru attīstības stimulēšana nesīs sev līdzi iedzīvotāju papildu koncentrāciju, kas savukārt izraisīs jaunas infrastruktūras problēmas, bet mazajām pilsētām attīstība atbilstoši potenciālam tiks liegta.

Šie ir tikai daži no iebildumiem, kas sev nesa līdzi arī priekšlikumus. Daudz miermīlīgākā tonī tie formulēti sanāksmes lēmumā, secinot, ka NAP sākotnējā redakcija ir salīdzinoši uzlabota, bet, lai plānā īstenotu mērķi, ir nepieciešami ievērojami papildinājumi, kas pastiprinātu vairākus attīstības virzienus:

• lielāks uzsvars jāliek uz uzņēmējdarbības vides izcilību, paredzot radikālākas reformas administratīvā sloga samazināšanai, jāveicina intensīvāka valsts un pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta politika;
• lielāka uzmanība jāvelta strādājošajiem iedzīvotājiem, kas ir ekonomikas izrāviena pamatresurss. Produktīva darbaspēka atalgojums jātuvina ES vidējam līmenim. Nodarbinātības veicināšana kā sociālās politikas aktivitāte jāpapildina ar augstražīga un motivēta darba atbalstīšanu, kas savukārt ir labklājības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanās pamats;
• jāatzīst katras pašvaldības un katra plānošanas reģiona tiesības līdzdarboties nacionālo mērķu sasniegšanā. NAP ietverams kvotu princips, garantējot katrai pašvaldībai un katram plānošanas reģionam iespēju izvēlēties NAP uzdevumus no visām trim prioritātēm, ko patstāvīgi īstenot savā teritorijā. Jāsaglabā arī valsts reģionālās politikas instrumenti – tādi kā centralizētas investīcijas attīstības centros un problēmu teritorijās;
• jānostiprina zinātne un izglītība kā tautsaimniecības izaugsmei nozīmīgi faktori. Lai investīciju pieaugums pētījumos un attīstībā dotu lielāku atdevi, jāveicina zināšanu un prasmju pārnese. NAP jāpapildina ar valsts investīciju programmu eksperimentālās ražošanas bāzes izveidei pie zinātniskajiem institūtiem.

Apspriedes dalībnieki bija neizpratnē, ko darīt ar NAP 2020 sākotnējās redakcijas izdrukai pievienoto dokumentu – vīziju "Latvija – zaļākā valsts pasaulē". Vai tā ir jauna NAP versija? Vai tā ir jāapspriež un jāapstiprina, un, ja tā, kādas tam būs sekas?

"Ja plānā ir iekļauts pilnīgi viss, tad tas ir labs visiem, bet nav noderīgs nevienam."

P.Vilks skaidroja, ka "šis paralēlais dokuments ir politiķu radīts, to nevar uzskatīt par alternatīvu NAP, bet gan par ministru redzējumu par Latviju līdz 2020.gadam. Simbolisko nozīmi nedrīkst pārvērtēt, jo aiz tās stāv konkrētas rīcības. Ja runājam par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, tad jāsaprot, ka jāsamazina subsīdijas lauksaimniecībai, nozvejas kvotas, mazāk intensīvi jāizmanto meža resursi, mazāk jāattīsta industriālā ražošana, toties atjaunojamie energoresursi jāizmanto vēl plašāk (kas arī dārgāk maksās), jāpaplašina vides nodokļa regulējums – tātad šai simboliskajai nozīmei ir kaut kādas izmaksas un noteikta rīcība jebkuras mājsaimniecības un jebkura uzņēmuma līmenī, kopumā izmaksas visai tautsaimniecībai".

Viņš arī sacīja, ka jau sākotnējā NAP piedāvājumā bijušas diezgan plašas diskusijas arī par NAP vīziju, "bet mēs redzam, ka šī vīzija jau ir nostiprināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam".

PKC kopumā jau ir saņēmis vairāk nekā 1000 priekšlikumu, kas tiek novērtēti, un par plāna sākotnējo redakciju līdz 30.augustam - 103 priekšlikumi. Līdz 21.septembrim PKC rīkos klātienes diskusijas reģionos, lai nonāktu pie NAP 2020 gala redakcijas. To oktobra sākumā paredzēts iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā, un gala nogalē - Saeimā.