"Gudri ieguldījumi cilvēkresursos, ražošanas līdzekļos un infrastruktūrā padarīs tos par EKONOMIKAS IZRĀVIENA virzītājiem, vairojot ekonomisko aktivitāti blakus teritorijās. Šiem centriem jākļūst par vilcējspēku investīciju piesaistē uzņēmumiem un jaunu darba vietu radīšanā," vēsta Nacionālais attīstības plāns (NAP) ar domu par nākotni.
Nozīmīga tagadnes pieredze attīstības centru stiprināšanā pašreizējā Eiropas naudas plānošanas posmā ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" prioritāte "Policentriska attīstība". Tās ietvaros īstenotie un īstenojamie projekti uzskatāmi demonstrējuši pašvaldību spēju (vai nespēju) saskatīt teritorijas attīstības potenciālu un koncentrēt resursus svarīgākajiem infrastruktūras attīstības jautājumiem.
Vispirms attīstības programma, pēc tam - projekts
Minētā prioritāte sniedz pašvaldībām kārotāko finansējuma modeli un iespējas: atvēlētās naudas summas ietvaros tām ir tiesības pašām izvēlēties, kur un kādi infrastruktūras objekti būvējami un rekonstruējami, kas teritorijas attīstībai šobrīd visvairāk ir vajadzīgs un perspektīvā sekmēs ekonomisko aktivitāti, kā arī samazinās pašvaldību izdevumus.
Policentriskai attīstībai Latvijas 16 lielākajām pilsētām un reģionu centriem (teritoriāli lielākajām pašvaldībām) ir atvēlēti 209 miljoni latu, un šī programma tika uzsākta 2007.gadā. Pēc pāris gadiem novadu kompleksās attīstības programmas ietvaros līdzīgas (gan daudz pieticīgākas) iespējas tika dotas arī 18 mazākām pašvaldībām.
"Galvenais priekšnosacījums finansējuma saņemšanai šajā prioritātē ir izstrādāta un apstiprināta pašvaldības attīstības programma," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Investīciju departamenta Reģionālās attīstības programmu nodaļas vadītāja Elīna Kārkla. "Ja šis dokuments ir izstrādāts, nosprausti rīcības virzieni un investīciju plānā iekļauti attiecīgi projekti, tikai tad pašvaldība var startēt šajā prioritātē. Turklāt visam ir jābūt apspriestam ar sabiedrību, un tikai pēc tam pašvaldība var pieteikt projektu idejas VARAM izveidotajā Koordinācijas padomē. Kad tās ir apstiprinātas, pašvaldības gatavo projektu iesniegumus, finanšu analīzi, izstrādā būvprojektus un jau vēršas tālāk VARAM projektu vērtēšanas komisijā."
"Nozīmīga tagadnes pieredze attīstības centru stiprināšanā ir programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritāte „Policentriska attīstība”."
Koordinācijas padomes sastāvā ir ne tikai VARAM, bet arī nozaru ministriju (Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas ministrijas), kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un visu plānošanas reģionu pārstāvji.
"Pamatdoma ir nevis formāli apstiprināt projektu idejas, bet lūkoties, vai tās nepārklājas ar citās nozarēs un aktivitātēs paredzēto finansējumu, jo prioritāte "Policentriska attīstība" aptver ļoti daudzas nozares. Kopš 2007.gada 55% no visa finansējuma ir investēts tieši satiksmes infrastruktūras projektos, kas parāda visakūtāko problemātiku," stāsta E.Kārkla. "Taču tie nav vienkārši satiksmes infrastruktūras projekti: īpašs uzsvars likts uz pamatojumu, kāpēc attiecīgais projekts ir nepieciešams. Ļoti svarīgs ir arī investīciju ekonomiskais pienesums vai uzturēšanas izdevumu samazināšana, siltinot un funkcionāli uzlabojot ēkas."
Projekti teritorijas nākotnei
Liepājas pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis stāsta, ka minētās programmas ietvaros pieejamo 21,6 miljonu latu (kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu - aptuveni 27 miljoni latu) apmērā tiek realizēti seši projekti.
"Ir īstenota ļoti vērienīga energoefektivitātes paaugstināšanas programma 17 pilsētas izglītības, kultūras un sociālo iestāžu ēkām. Daļa skolu bija tik sliktā stāvoklī (caurām sienām, jumtiem, veciem logiem), ka efektivitāte mērāma 60-70% no siltumapgādes izmaksām. Vēl viens projekts ir Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana - kapitāli atjaunojam Liepājas teātri, Latviešu biedrības namu un muzeju; tas ir reāls ieguldījums kultūras infrastruktūras sakārtošanā un vides vizuālā uzlabošanā.
Esam rekonstruējuši pilsētas vizītkarti - Stacijas laukumu. Tas bija totāli nolietots gan vizuāli, gan tehniski, gan funkcionāli. Šobrīd ieviešanas stadijā ir uzņēmējdarbības infrastruktūras izveide Karostā, izbūvējot ielas un nepieciešamās komunikācijas.
Vērienīgs un sarežģīts projekts ir Liepājas ielu apgaismojuma sistēmas modernizācija aptuveni 70% apjomā. Tādējādi risinām vienu no lielākajām pilsētas infrastruktūras problēmām: apgaismojums bija kalpojis pat 50 gadu bez kapitāliem ieguldījumiem un uzlabojumiem. Šī rekonstrukcija uzlabojusi ne tikai vidi, satiksmes drošību un energoapgādi, bet arī ļaus ietaupīt vismaz 30-40% apgaismojuma izmaksu.
"Kompleksa pieeja teritorijas attīstībai dod vislielāko efektu."
Pēdējais projekts ir pilsētas skvēru un apstādījumu teritoriju pārveide. Visus projektus esam plānojuši, lai gūtu noteiktu atdevi – vai nu energoefektivitāti, vai uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kas savukārt radītu labākus apstākļus investoru piesaistei vai nacionālo vērtību saglabāšanai."
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis informē, ka par programmā atvēlēto finansējumu īstenoti pilsētas ielu rekonstrukcijas projekti divās kārtās. "Pirmajā kārtā atjaunojām stratēģiski svarīgās ielas, kur transporta plūsma lielāka, otrajā – arī ielas, kas ir ļoti svarīgas iedzīvotājiem. Gulbene teritoriāli ir izstiepta pilsēta, un to ielu, kuras nepieciešams remontēt, diemžēl ir diezgan daudz, tostarp arī uzņēmējdarbībai ļoti nozīmīgas; tagad pilsēta pretendē uz virssaistību finanšu līdzekļiem 880 tūkstošu latu apmērā."
"Veiksmīgi transporta infrastruktūras projekti ir visās lielajās republikas pilsētās, piemēram, Valmierā, Ventspilī, Liepājā un citviet," uzsver E.Kārkla. "Pozitīvi ir tas, ka, remontējot ielu, tiek sakārtotas arī apakšzemes komunikācijas, ielas apgaismojums, izveidotas gājēju ietves un veloceliņi, labiekārtota ielas apkārtne. Tā ir kompleksa pieeja konkrētas teritorijas attīstībai."
Pilsētvidei – kompleksa pieeja
Kompleksa pieeja teritorijas attīstībai dod vislielāko efektu, novēršot nelietderīgus ES, kā arī valsts un pašvaldību naudas tēriņus. Kā negatīvais piemērs it bieži tiek minētas par iepriekšējās valsts investīciju programmas finansējumu sabūvētās sporta halles, kas daudzviet nav pilnībā izmantotas, un pašvaldībām nav pa spēkam segt šo ēku uzturēšanas izdevumus. Vai arī nozaru ministriju pārvaldībā esošās ES programmas, kas pašvaldībām nav pieejamas loģiskā laika grafikā, ne vienmēr atbilst konkrētas teritorijas prioritārajām vajadzībām, bet tiek izmantotas pēc principa: ja dod, tad jāņem.
"Ja aplūkojam pēdējos gadījumus, kad citās programmās vispirms īstenoti projekti tranzītielu rekonstrukcijai, bet pēc tam projekti ar pazemes komunikācijām, tad atliek secināt, ka teritoriālās pieejas mehānisms šeit būtu ļoti vajadzīgs, jo centralizēti plānoto programmu projekti bieži vien laikā "nestiķējas" kopā. Ja būtu iedarbināts šāds mehānisms, tad problēma tiktu novērsta pašā saknē," spriež E.Kārkla.
"Policentriskas attīstības" programmā Koordinācijas padome vērtē problēmu kopumā. Ja, piemēram, projekts paredz kādas izglītības iestādes rekonstrukciju, tad tiek siltinātas gan ārsienas, gan mainīts jumts, gan remontētas iekštelpas, labiekārtota teritorija un dažkārt pat piebraucamais ceļš ar autostāvvietām. Spilgts piemērs ir Valmieras pamatskolas būvniecības projekts, kur īpaši tika ņemts vērā, ka skolai galvenais virziens ir eksaktie priekšmeti. Tādējādi Valmieras jauniešiem nodrošināta mūsdienīga mācību vide un atbilstošs tehniskais nodrošinājums, kas būs labs priekšnosacījums viņu turpmākajā profesionālajā izaugsmē. Šī ēka arī saņēma apbalvojumu "Gada būve Latvijā 2010" nominācijā "Jaunbūve".
Protams, ir bijušas arī problēmas. Aizvadītajos piecos gados gan mēs, gan pašvaldības ir ļoti daudz mācījušās. Šī programma likusi pašvaldībām padomāt, pirms vispār ķerties pie projektiem. Pašvaldības lielākoties izvēlē ir bijušas diezgan piesardzīgas: rēķinājušas, ko var atļauties.
Reāli pabeigti projekti, kur objekti nodoti ekspluatācijā un noslēgta visa dokumentācija, ir aptuveni ceturtā daļa. Skaita ziņā tas ir diezgan daudz. Par veiksmes vai neveiksmes stāstiem faktiski varēsim spriest uzraudzības periodā piecu gadu laikā pēc objektu nodošanas ekspluatācijā."
Pašvaldību problēmas ar izmaksām
Ar ES fondu līdzfinansējumu īstenoto projektu izmaksas allaž saistītas ar aizdomām par mākslīgu sadārdzinājumu, ko gan allaž noraida ar cietiem argumentiem – projektu īpaši stingru uzraudzību, publisko iepirkumu nosacījumiem.
E.Kārkla nenoliedz, ka daža pašvaldība mēģinājusi Koordinācijas padomē prezentēt arī nesamērīgi dārgus projektus: "Ja pašvaldība ir plānojusi, piemēram, ielas rekonstrukciju 700 metru garumā veikt par trim miljoniem, tad, saprotams, norādām, ka izmaksas nav reālas, un liekam tās samazināt jau projekta idejas stadijā. Situāciju pastāvīgi analizējam un labi zinām vidējās tirgus cenas un iepirkumu procesu rezultātus. Tādējādi pārspīlējumus varam novērst jau pašā sākumā."
"Kvalitatīvai projektu īstenošanas risku vadībai ir ļoti liela nozīme."
Ar būvniecības izmaksām pēdējos četros gados ir bijusi sarežģīta situācija, atzīst E.Kārkla. "Sākoties 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodam, iekšzemes kopprodukts bija diezgan augsts. Pašvaldības tad vēl tikai gatavoja projektus, iepirkumus, un veidojās valsts un pašvaldību pasūtījumu kritums. Tas deva savu artavu krīzes daļai: 2008.gadā lejupslīde jau bija ļoti strauja, un būvuzņēmēji, cīnoties par savu izdzīvošanu un pasūtījumiem, piedāvāja pārāk zemas cenas. Pašvaldības saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu zemākās cenas piedāvājumu nevarēja noraidīt un vienlaikus par šīm zemajām izmaksām bija eiforijā. Tā beidzās, kad pēc kāda laika būvnieki secināja, ka par tādām cenām pabeigt iesāktās būves nevar, un mēģināja pašvaldības dažādos veidos ietekmēt, lai noturētu pasūtījumus. Tās, kurām bija stingrāka nostāja, līgumus lauza, un 2009.-2010.gadā bija ļoti daudz šādu gadījumu. Tajā laikā ES fondu uzraudzības komitejā tika pieņemts konceptuāls lēmums - ja būvniecības līgums tiek noslēgts par zemāku cenu, attiecīgi jāsamazina projekta budžets un jāveic grozījumi projekta ieviešanas līgumā. Bet brīdī, kad būvnieks atteicās no būvobjekta tālākas turpināšanas un pašvaldība izsludināja atkārtotu iepirkumu, būvniecības cenas atkal bija iepriekšējā līmenī. Tajā brīdī pašvaldības bija sprukās, jo šo starpību no ES fondu naudas vairs nosegt nevarēja.
Tādējādi šī ir mācība mums visiem: kvalitatīvai projektu īstenošanas risku vadībai ir ļoti liela nozīme. Pērn tirgus jau sāka atjaunoties, cenas stabilizējās, un pašlaik ļoti strādājam pie tā, lai šīs cenas pārmērīgi netiktu paaugstinātas. Šobrīd būvniecībā atalgojums atkal ir pieaudzis, kāpušas degvielas izmaksas, arī tehniskas nomas izmaksas ceļas, pieaugot pieprasījumam."
Nākamā plānošanas posma gaidās
Gaidot nākamo ES naudas plānošanas posmu, nereti izskan bažas, ka 2013. un 2014.gadā, kamēr tiks atvērtas jaunās atbalsta programmas, gan komersantiem, gan pašvaldībām var iestāties "tukšais" posms.
E.Kārkla uz nākamajiem gadiem raugās optimistiskāk: "Līdz 2015.gadam ilgst vēl iepriekšējais periods. Par "tukšajiem" gadiem es nebūtu tik skeptiska, jo diezgan daudzās ES fondu aktivitātēs ir piešķirtas virssaistības – papildu valsts budžeta finansējums. Mūsu ministrijā vien tas ir aptuveni 70 miljoni latu; papildu līdzekļi piešķirti arī Satiksmes ministrijai un citām ministrijām. Prioritātē " Policentriska attīstība" nepilni 18 miljoni ir piešķirti mazās pilsētvides Latgales novadu pašvaldībām, 26 miljoni – lielajā pilsētvidē, 11 miljoni - bērnudārzu attīstības projektiem.
Koordinācijas padomē esam apstiprinājuši jaunas projektu idejas, projekti un tehniskā dokumentācija tiks sagatavoti šīs ziemas laikā, un nākamās divās trīs būvniecības sezonās noritēs būvniecības darbi. Protams, aktivitāte pamazām mazināsies, bet ir domas par valsts investīciju programmas atjaunošanu (ministrija pašlaik strādā pie nosacījumiem), un arī tā būs zināma "piešprice" ekonomikai.
Saistībā ar nākamo periodu ir pieņemti konceptuāli lēmumi, ka visu ES fondu finansējums tiek balstīts Nacionālajā attīstības plānā. Nozaru ministrijas, tai skaitā arī VARAM, sagatavojušas priekšlikumus par nākamā perioda prioritātēm un plānotajiem pasākumiem, kas iesniegti Finanšu ministrijā. Tajos iekļauti arī pašvaldību priekšlikumi par turpmāk īstenojamiem projektiem. Vienlaikus analizējam, cik daudz līdzekļu vajadzētu no struktūrfondiem, cik daudz no Lauku attīstības fonda un citiem avotiem."
E.Kārkla atbalsta nostādni, ka pašvaldībām turpmāk jādod lielāka patstāvība ES naudas plānošanā. "Tas, ka ministrijas pašvaldībām "no augšas" noteica, kas kurā vietā ir vajadzīgs pašvaldību funkciju nodrošināšanai vai attīstības jautājumiem, zināmā mērā ir no padomju laikiem mantots modelis. Šobrīd praktiski visā Eiropā vietējās attīstības plānošanā tiek atbalstīta pieeja "no apakšas", uzskatot, ka vietējā vara un iedzīvotāji labāk zina, kas kurā teritorijā vairāk nepieciešams. Šis uzstādījums ir iekļauts arī ar nākamā perioda regulu projektos, ka integrētām investīcijām ir obligāti jānovirza vismaz 5% no dalībvalstij pieejamā ES fondu apjoma. Jā, pašvaldības labi zina, kas ir vajadzīgs uz vietas, bet tajā pašā laikā valstij "no augšas" ir jākontrolē, lai tās nekristu pārmērībās, lai tiešām katrā pagastā nebūtu pa sporta hallei.
Šeit ļoti var palīdzēt VARAM izstrādātais publisko pakalpojumu grozs, kas nosaka, kāds pakalpojumu līmenis ir jānodrošina kurā apdzīvojuma līmenī."
