SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
02. oktobrī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ekonomika
1
1

Eiropas nauda – reģionu attīstības spēkam

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vienīgais Baltijā vēsturiski saglabātais 600 mm šaursliežu dzelzceļš. Šis kultūrvēsturiskais objekts ir iekļauts Ventspils transporta struktūrā un starptautiskajā tūrisma apritē.

FOTO: no RAPLM arhīva

„Pat tad, ja nauda tiks apgūta, mēs nebūsim panākuši būtiskas izmaiņas ne ekonomikā, ne arī valstij svarīgajās nozarēs,” šādu skeptisku viedokli valsts kontroliere Inguna Sudraba pirms gada pauda Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kurā tika aplūkota Eiropas Savienības struktūrfondu apguve un tās administrēšanas problēmas. „Sākumā ir jādefinē mērķi, un tikai tad jāinvestē līdzekļi.”

Šogad valdība 30. septembrī ārkārtas sēdē izskatīja Informatīvo ziņojumu par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apguvi, jo ir pamats bažām, ka Eiropas naudas apguve norisinās pārāk smagnēji un lēni.

Kā minēts Informatīvajā ziņojumā, kopumā līdz 2010. gada 31. augustam apstiprināti ES fondu projekti par 1963,1 milj. latu (61,7% no ES fondu finansējuma), noslēgti līgumi par 1850,4 milj. latu (58,1% no ES fondu finansējuma), finansējuma saņēmējiem izmaksāti 611 milj. latu (19,2% no ES fondu finansējuma). „Analizējot finanšu apguves mērķu izpildi, secināms, ka atbildīgo iestāžu 2010. gada astoņu mēnešu mērķis plānotajiem maksājumiem finansējuma saņēmējiem jeb finanšu apguves mērķis ir izpildīts par 60%,” secināts ziņojumā.

Pilsētvides projektu daudz un mērķtiecīgi

Tabulas tāda, ka, piemēram, Reģionālās attīstības ministrija augustā apguvusi 48% no tai atvēlētajiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem 316 milj. latu apmērā, līgumi noslēgti par 147,8 milj. latu (47%), bet finansējums izmaksāts 65,8 milj. latu vērtībā (21%).

Šajā aprēķinā ir iekļauta arī aktivitāte „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”, kurā atvērta programma „Pilsētvides jeb policentriska attīstība”, kurā kopumā 217,8 milj. latu atvēlēti 16 pilsētām - nozīmīgiem attīstības centriem gan reģionu, gan visas valsts mērogā. Minētajā programmā piedalās Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Saldus, Smiltene un Talsi.

Piemēram, Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programma 2008.-2014. gadam savā vīzijā uzsver Liepāju kā ērti sasniedzamu pilsētu. Kā prioritāte ir noteikta efektīva transporta sistēma, savukārt attīstības virziena „Pilsētvide” nozarē „Transports” mērķa “Pieejama sabiedriskā transporta sistēma, kas nodrošina ērtu sasniedzamību (N2)” uzdevums ir attīstīt un ieviest efektīvu un ilgtspējīgu sabiedriskā transporta sistēmu visā reģionā un nodrošināt tās harmonizāciju ar iekšējiem pilsētas transporta tīkliem.

Projekta „Stacijas laukuma rekonstrukcija Liepājā” ietvaros ir paredzētas investīcijas infrastruktūras attīstībai - tiks izveidota normatīvajos aktos noteiktām kvalitātes prasībām atbilstoša satiksmes un sociālā infrastruktūra, kas ļaus izmantot ar infrastruktūru saistītos pakalpojumus – pasažieru pārvadājumus un komercdarbību stacijas teritorijā.

Tāpat stacijas laukuma rekonstrukcijas ietvaros paredzēts nomainīt avārijas stāvoklī esošo autostacijas dzelzsbetona nojumi, izveidot jaunas nojumes taksometru pasažieriem, autobusu un tramvaja pasažieriem, veikt cietā seguma nomaiņu un autotransporta kustības shēmas korekciju, veikt teritorijas labiekārtošanu, uzstādot mazās arhitektūras formas (strūklaku, soliņus, barjeras, atkritumu urnas, puķu kastes, tūrisma informācijas stendus, apgaismojumu). Tāpat tiks uzstādītas videonovērošanas kameras un digitālie informācijas stendi un palielināts autostāvvietu skaits.

"Ceru, ka valdība sapratīs, ka projekti tomēr ir jāplāno ilgtermiņā."

Projekts paredz integrētu pieeju pilsētas infrastruktūras attīstībai, un tajā ir ievērotas horizontālo prioritāšu prasības un norādīta un pamatota papildinātība ar citiem projektiem. Projekta iesniegumā plānotās darbības nepārklājas ar darbībām, kas paredzētas citu ES fondu aktivitāšu ietvaros. Uz iesnieguma brīdi projektam ir augstākā gatavības pakāpe - izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums un tehniskais projekts, izveidota projekta vadības komanda. Projekta kopējās izmaksas – Ls 1 399 118,12.

„Šīs aktivitātes mērķis ir veicināt visu pārējo Latvijas pilsētu attīstību, veidojot konkurenci Rīgai, tajā pašā laikā rosinot visas valsts veiksmīgu attīstību,” norāda RAPLM valsts sekretāres vietnieks Andris Kužnieks. Atsaucoties uz I. Sudrabas teikto, ka vispirms ir jānosaka mērķis un investīcijas jāveic pēc tam, jāteic, ka minētajā programmā iesniegtie un īstenotie projekti ir tieši šis gadījums: pašvaldības projektus izstrādā saskaņā ar savām attīstības programmām, jau skaidri zinot, kādu labumu pašvaldības teritorijas infrastruktūrai un vispārējai attīstībai tie nesīs tagad un nākotnē.

Programma tika atvērta samērā vēlu – pērnā gada februārī, un tādēļ varētu teikt, ka šobrīd noslēgtie līgumi par 92,7 milj. latu jeb 43% no kopējā finansējuma īstenībā nav maz. „Katrai pilsētai ir iedalīts noteikts finansējuma apjoms, sākot no 4,6 miljoniem latu mazākajām pilsētām un beidzot ar vairāk nekā 20 miljoniem latu lielākajām, kā, piemēram, Daugavpilij. Pašvaldības var īstenot projektus līdz 2014. gada beigām, un nepilnu divu gadu garumā kopš programmas sākšanas pavisam drīz būs apstiprināti projekti par pusi no finansējuma. Līdz gada beigām no pašvaldībām apstiprināšanai vēl gaidām vairāk nekā 10 projektus,” stāsta A. Kužnieks.

Līdztekus lielo pilsētu infrastruktūras attīstības programmai nesen tika atvērta arī aktivitāte „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”, kur finansējums pašlaik gan ierobežots, ap 9 milj. latu, toties plāni lieli.

Eiropas nauda – palīgā uzņēmējdarbībai

Piedāvātie projekti pirmām kārtām ietver uzņēmējdarbības infrastruktūras – tātad ražošanas teritoriju infrastruktūras izveidi. Piemēram, Krāslavas pilsētā izbūvēt tranzītceļus uz ražošanas zonām un uzņēmumiem, pie Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju izveidot loģistikas centru, Preiļu novadā – lauksaimniecības produktu pārstrādes kompetences centru, Ludzas novadā – biznesa inkubatoru. Ventspils novadā uzņēmējdarbības vajadzībām domā pielāgot līdz šim saimnieciski neizmantotās ēkas un teritorijas, pie viena sakārtojot arī infrastruktūru.

Grobiņā paredzēts palielināt energoapgādes jaudas industriālās zonas „Lauktehnika” apkalpes nodrošināšanai, un šie ir tikai daži piemēri par projektiem, kuri paredzēti ražošanas attīstībai.

"Programma tika atvērta pērnā gada februārī, un tādēļ jāsaka, ka šobrīd noslēgtie līgumi par 92,7 milj. latu jeb 43% no kopējā finansējuma īstenībā nav maz."

Visās pašvaldībās plānots rekonstruēt nozīmīgākos ceļus un ielas, veikt arī to ēku rekonstrukciju, kurās tiek sniegti sabiedriskie pakalpojumi iedzīvotājiem – piemēram, būvēt kultūras un izglītības centru Siguldā, paplašināt biznesa inkubatoru Preiļos, renovēt Gulbenes kultūras centru. Lietderīgs valsts atbalsta naudas ieguldījums ir arī energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldības ēkās, kā arī atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana, piemēram, uzbūvējot ģeotermālās koģenerācijas staciju Bauskā.

Īpaša nozīme pilsētu attīstībā ir tūrisma objektu attīstībai, kas arī iekļauta programmas projektos. Cēsīs tiek īstenota pils kompleksa revitalizācija tūrisma attīstībai, kam atvēlēts 1,7 milj. latu, Ogrē dabas parka „Zilie kalni” rekreācijas zona tiks pielāgota tūrisma vajadzībām, un pilsētā izbūvēs arī veloceliņus, savukārt Talsos tiks izveidota „Radošā sēta”, projekta ietvaros uzbūvējot, atjaunojot un labiekārtojot sešus kultūras infrastruktūras objektus. Ļoti izplatītas šajā programmā ir integrētās projektu idejas – tas nozīmē, ka, piemēram, kāds objekts tiek ne tikai būvēts vai atjaunots, bet sakārtoti arī pievedceļi, pārveidoti tuvējie ielu krustojumi, atjaunots apgaismojums.

Lielā priekšrocība – plānveida darbs ar skatu nākotnē

Vilis Ļevčenoks, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, īpaši uzsver, ka pilsētvides programma pašvaldībai patiešām ļauj strādāt ar perspektīvas izjūtu:

„Jelgavai pilsētvides projektiem ir piešķirti 18 miljoni latu. Ļoti liela priekšrocība ir tā, ka jau pirms gadiem diviem trim zinājām, ka šāda programma būs un līdz ar to varējām izvērtēt savas vajadzības un pilsētas plānošanas dokumentos iekļaut mūsu skatījumā visvajadzīgākos un steidzamākos darbus, sākt gatavot projektus. Koordinācijas padomē mūsu projekti jau ir izvērtēti un akceptēti. Kaut arī projektu īstenošana tika sākta tikai pagājušajā gadā, mūsu pilsētā jau ir pabeigti divi infrastruktūras objekti, un līdz novembrim tiks pabeigta reģionālas nozīmes tūrisma un kultūrizglītības centra izveide. Atjaunots arī vēsturiskās Trīsvienības baznīcas tornis, kas senāk, iebraucot Jelgavā no Rīgas puses, radīja postažas iespaidu. Jelgavnieki uzskata – līdz ar šā torņa atjaunošanu pilsētā ir dzēstas Otrā pasaules kara pēdas, jo tornis tika sagrauts tieši kara laikā. Plānojot ES fondu naudas sadali arī uz priekšu, mēs ļoti vēlētos tādu pašu skaidrību kā saistībā ar šo programmu - lai būtu zināma noteikta naudas summa, kuru varam lietot pēc saviem ieskatiem ļoti vajadzīgiem projektiem. Diemžēl mums bieži vien attiecīgo nozaru ministriju programmas šo rīcības brīvību ļoti ierobežo: piemēram, Satiksmes ministrijas programmā atļauts tranzīta ielai uzlikt segumu un izbūvēt ūdens noteci, apgaismojumu, vairāk neko. Bet zem šā objekta ir vesels jūklis pazemes komunikāciju, kuras arī vienlaikus būtu jāmaina. Šai infrastruktūras sakārtošanai līdzekļi jāmeklē pašvaldībai pašai.

Šogad īstenojam vēl vienu Satiksmes ministrijas satiksmes drošības projektu, kur ielas krustojuma posmā ir ieplānots nomainīt arī ūdensvadu. Tas savukārt paredzēts citā Vides ministrijas projektā, kas sāksies tikai nākamgad. Taču krustojums pēc Satiksmes ministrijas programmas noteikumiem obligāti jāatjauno jau šogad. Šādas vairāku ministriju atbalsta aktivitātes savā starpā apvienot ir ļoti sarežģīti, un tādēļ nereti projektu ietvaros nākas atjaunot nevis tos projektus, kas visvairāk ir vajadzīgi, bet tos, kurus ir iespējams; savukārt neatliekamajiem naudu meklējam paši. Ceru, ka valdība sapratīs, ka projekti tomēr ir jāplāno ilgtermiņā.”

"Vairāku ministriju atbalsta aktivitātes savā starpā apvienot ir ļoti sarežģīti, un tādēļ nākas atjaunot nevis tos projektus, kas ir visvairāk vajadzīgi, bet tos, kurus ir iespējams."

Līdzīgi domā arī A. Kužnieks: „Nākotnē ir daudz vairāk jāpievēršas tieši teritoriālajai pieejai ES fondu naudas sadalē, lielāku rīcības brīvību atvēlot pašvaldībām vai pašvaldību grupām – veidojot programmas atbilstoši šo mērķa grupu vajadzībām.”

Kā liecina  RAPLM apkopotā informācija liecina, ka kopumā pilsētām vēl ir pieejams 101 milj. latu liels finansējums pašvaldību konkurētspējas un ekonomiskās attīstības sekmēšanai.  Aktivitātes trešās atlases kārtas gaitā līdz šim ministrijā iesniegti seši projektu iesniegumi. Ar Gulbenes novada pašvaldību noslēgts līgums par projekta īstenošanu, savukārt Cēsu novada pašvaldība ir iesniegusi projektus, izmantojot visu pilsētai pieejamo ES fondu finansējumu.

Pašvaldību ieceres ir plašas: iespējamo projektu kopsumma sasniedz 214,3 milj. latu. Atskaitot jau piešķirto finansējumu, papildus būtu nepieciešami vēl 206,2 milj. latu.

Iespējams, ka novadi jau šajā plānošanas posmā tiks pie papildu naudas, jo Informatīvajā ziņojumā par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apguvi teikts: „Ņemot vērā to, ka 2009. gadā notika ES fondu programmu aktualitātes pārskatīšana, tika pieņemti vairāki lēmumi par aktivitāšu īstenošanas atlikšanu, jaunu aktivitāšu uzsākšanu vai satura maiņu, reaģējot uz aktuālo situāciju un Latvijas vidēja termiņa prioritātēm, 2010. gada otrajā pusē prioritārais mērķis ir nodrošināt ES fondiem pieejamā valsts budžeta finansējuma izlietojumu pilnā apmērā. Šis uzdevums būtisks ne tikai, lai nodrošinātu finanšu apguves saistību pret EK/SVF izpildi, bet arī lai maksimāli radītu iespēju ekonomikai arvien atdzīvoties, iegūt lielākus ieņēmumus valsts budžetā ātrāk.”

FM turpinās ikmēneša ES fondu apguves uzraudzību un sniegs priekšlikumus situācijas uzlabošanai, tostarp septembrī un oktobrī.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI