"Vides projektu" trīs vaļi

Kā to tik droši varat apgalvot?

No savas pieredzes. "Vides projekti" pastāv kopš 1997.gada.  Tā radīta kā bezpeļņas organizācija, kas jau sākotnēji tika iecerēta dažādu ES projektu sagatavošanai un ieviešanai. Tolaik varējām apgūt ES pirmsiestāšanās fondu līdzekļus – PHARE, SAPARD, ISPA u.tml. Mācījāmies, kā projektus rakstīt, kā apgūt piešķirto naudu un kā pareizi atskaitīties, kas ir ļoti svarīgi. Tolaik piedalīšanās projektos bija krietni patīkamāka, jo atskaišu prasības bija nesalīdzināmi vienkāršākas.

Kopš izveidošanas mūsu uzņēmums vairākas reizes ir transformējies, līdz 2004.gadā Vides ministrija (tagad – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, VARAM) izveidoja valsts SIA "Vides projekti". Nosaukumu gandrīz visus 15 gadus esam saglabājuši, tāpat arī darbības profilu. Mūs ir "barojuši" un joprojām "baro" tikai un vienīgi Eiropas naudas projekti.

Mūsu darbības misiju es formulētu šādi:

1. lai uzņēmums būtu rentabls,
2. lai paveiktajam darbam, ieviestajam projektam būtu labvēlīga ietekme uz Latvijas vidi un reģionu attīstību,
3. lai mūsu darbiniekiem pavērtos profesionālās izaugsmes iespējas.

Mērķis mums ir kļūt par atpazīstamāko Latvijas uzņēmumu, kas nodarbojas ar sarežģītu un inovatīvu projektu gatavošanu un realizāciju vides aizsardzībā un reģionālajā attīstībā.

Pirmais valis – saglābtie Daugavas krasti

Kādi ir jūsu ieviešamo projektu virzieni?

Viens lielais, laika ziņā visilgākais "Vides projektu" darbības virziens ir projekti, kas saistīti ar krastu eroziju, ko izraisa trīs lielie Latvijas HES. Pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē vairākās vietās Daugavā bija izveidojusies katastrofāla situācija ar krasta nobrukumiem. Gāja bojā dažādi objekti, bija risks pazaudēt ceļus, pazaudēt Daugmales pilskalnu, Kokneses pilsdrupas un vairākus ciematus.

"Ja projektu priekšfinansēšanas iespējas varētu sakārtot, tad projektu skaitu un arī naudas apgrozījumu mēs krietni palielinātu."

Šo problēmu sākām risināt 1998.gadā, un Daugavas krastu nostiprināšana joprojām ir mūsu rūpju lokā. Pašlaik mūsu darbību nosaka 2010.gada 16.novembra MK noteikumi Nr.1060 "Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība". Pasākumus finansē valsts kapitālsabiedrība "Latvenergo".

Kā, raugoties pagātnē, vērtējat padarīto?

Projektu rakstīšanā un atskaišu veidošanā jūtamies spēcīgi, tādēļ ne reizi vien esam gājuši talkā citām organizācijām un iestādēm. Vislielākais prieks ir par to, ka izdevās saglabāt Kokneses pilsdrupas – šo unikālo objektu. Tagad drošībā ir arī Daugmales pilskalns, Prižu avēnija Krustpils novadā un arī dzīvojamās mājas, jo krasta nobrukšanas procesu izdevās apturēt. Tiesa, ne visas individuālās dzīvojamās ēkas varējām glābt, jo atbildība jāuzņemas pašvaldībai un arī pašam cilvēkam, kurš uzbūvējis jaunu ēku brūkošā Daugavas krastā. Pašvaldības vislabāk zina, kuras ir riska teritorijas, tādēļ būvatļaujas būtu jādod daudz piesardzīgāk. Bet paši apdraudētākie objekti ir glābti.

Šo pašu līdzekļu ietvaros pie Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķilē, Ogrē un vēl vairākās vietās, gandrīz 2000 hektāru platībā, noteikti ir jāatsūknē ūdens. Šie jautājumi ir Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā, un daļu meliorācijas ierīču ekspluatāciju finansē arī ministrija. Meliorācijas vajadzībām sadarbībā ar valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" esam palīdzējuši piesaistīt ES līdzekļus no vides un tehnoloģisko risku novēršanas programmas, kas ļauj daļu sūkņu staciju uzturēt darba kārtībā un citu pēc citas arī atjaunot. Sūkņu staciju atjaunošanai ir nepieciešami ļoti lieli līdzekļi, tāpat ne mazu naudu maksā staciju darba nodrošināšana. Bet kopā ar ZM un VARAM meklējam iespējas piesaistīt dažādu ES fondu līdzekļus un sakārtot meliorācijas jautājumus.

Otrais valis – "Vides fakti"

Kādā virzienā vēl darbojaties?

Visredzamākais un arī sabiedrībai viszināmākais ir raidījumu cikls televīzijā, ko veido mūsu projekts - "Vides fakti". Sabiedrības informēšanā esam veikuši arī citus pasākumus, piemēram, vairāku gadu garumā organizējām pretkūlas dedzināšanas kampaņas. Veidojām dažādus vienreizējus sabiedrības informēšanas pasākumus, kas arī tika finansēti no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem, bet tagad šīs iespējas kļuvušas niecīgas.

"Vides fakti" ir ilglaicīgs projekts. (Skaidrības labad jāteic, ka kādreiz šis projekts mūsu paspārnē saucās "Vides filmu studija".) Filmu ražošanai mēs kā valsts SIA atbalstu dabūt nevaram, tādēļ projekta vadītājs izvēlējās iet neatkarīgu ceļu un nodibināja savu SIA, kas tagad darbojas dokumentālo filmu jomā. "Vides fakti" dzīvo no dažādiem grantiem, piesaista līdzekļus konkursu ceļā, un, protams, studijai ir izveidojies savs reklāmdevēju loks.

"Vides faktus" daudzi skatās, raidījumā strādā augstas raudzes vides žurnālisti. Jā, raidījuma sagatavošanas izmaksas nav mazas, bet ieguldītā nauda sevi attaisno. Laikā, kad televīzijām reitingi krīt, pagājušajā gadā mūsu raidījumam izdevās sasniegt absolūto skatītāju rekordu! Tātad darbs nav bijis veltīgs.

Trešais valis – pārrobežu sadarbības projekti

Ko vēl darāt?

Realizējam dažādus interaktīvus projektus, kopā ar partneriem piesaistot Eiropas finansējumu – tie ir pārrobežu projekti INTERREG, Baltijas jūras reģiona projekti un ar tā dēvētās inteliģentās enerģijas projekti. Šis darbības bloks ir saistīts ar partnerību – vai nu mēs kādas citas ārvalstu organizācijas uzaicinām kļūt par partneriem, vai arī paši tiekam piesaistīti kā partneri no Latvijas.

Tā kā savulaik bijām vieni no pirmajiem, kas bija spējīgi ielēkt šādā "ejošā vilcienā" un projektus skrupulozi attīstīt, tad bieži tiekam aicināti sadarboties. Jo mums ir pieredze sabiedrības informēšanā, filmēšanā, atjaunojamo energoresursu popularizēšanā, klimata pārmaiņu problēmu risināšanā, dažādu inovāciju popularizēšanā.

"Vēl vairākām ministrijām būtu jāizveido mums līdzīgas organizācijas, tad Eiropas fondu naudu Latvija spētu apgūt daudz intensīvāk."

Pašlaik līdzdarbojamies septiņos pārrobežu projektos, un tie, ko tur liegt, dod lauvas tiesu mūsu ienākumu. Šo savas darbības virzienu mēs vēl varētu pamatīgi attīstīt, bet Latvijā nav sakārtota projektu priekšfinansēšanas sistēma. Tādēļ šāda veida projektos vispirms ir jāiegulda sava nauda, pēc visiem priekšrakstiem jāatskaitās, un tikai pēc tam iztērētie līdzekļi atgriežas atpakaļ. Tie ir plaši projekti, ko neadministrē Rīgā, bet gan Briselē un citos reģionālos ES savienības birojos, un to summas ir ļoti lielas.

Pārrobežu veida projektu pakete mums ir apmēram vienu miljonu eiro vērta. Mēs būtu spējīgi to dubultot vai pat trīskāršot – jaudu pietiek, ārpakalpojumā būtu jāpieaicina vien pāris ekspertu. Galvenā problēma ir neesošā priekšfinansēšana, jo mūsu naudas līdzekļi nav tik lieli, lai projektu paketi audzētu daudz lielāku. Ja priekšfinansēšanas iespējas varētu sakārtot, tad projektu skaitu un arī naudas apgrozījumu mēs krietni palielinātu.

Jūs palīdzat iegūt un apgūt projektu finansējumu savā specializācijā – vidē. Bet ir jau vēl citas jomas, kurās ir "naudīgi" pārrobežu projekti!

Mums līdzīgas organizācijas vajadzētu radīt vēl vismaz divās trīs citās ministrijās. Mēs pārklājam tēmas, kas saistītas ar vidi, ar reģionu attīstību. Bet ir dažādi projekti veselībā, izglītībā, labklājībā, iekšlietās – vadošie partneri meklē nepieciešamās sadarbības organizācijas Latvijā. Un ne vienmēr atrod. Ja ministrijas izveidotu līdzīgas organizācijas, tad Eiropas fondu naudu Latvija spētu apgūt daudz intensīvāk.

Mēs apgūstam vienu miljonu eiro gadā. Tas nav maz. Ja atrisinātos priekšfinansējuma problēma, mēs apgūtu ne mazāk kā divus miljonus. Un mēs nebūtu vienīgie, kas apgrozītu un mūsu ekonomikai piesaistītu krietnu naudu.

Mazāk nozīmīgie darbības lauki

Jūs esat saimnieki Latvijā pirmajā azbesta atkritumu poligonā.

Jā, mēs atbildam par azbesta atkritumu apsaimniekošanu – mūsu pamatkapitālā un pārraudzībā ir pirmais (un ilgu laiku vienīgais) poligons "Dūmiņi" Brocēnu novadā. Šis pasākums bija iecerēts diezgan jaudīgs, jo azbestu saturošā šīfera daudzums valstī joprojām ir gana liels. Taču pašlaik cilvēki ar azbesta šīfera jumtu nomaiņu vairs nesteidzas – gan tika grozīti normatīvie akti, gan ierobežojumus diktē pēdējos gados sarukusī cilvēku rocība.

"Vislielākais gandarījums ir tas, ka partneri, kuri kādreiz ar mums ir sadarbojušies, aicina mūs aizvien jaunos un jaunos projektos."

Gadu gaitā arī daži citi atkritumu poligoni, kas izgājuši normatīvajos aktos paredzētās procedūras, drīkst pieņemt azbestu saturošus materiālus, līdz ar to poligona uzturēšana, pateicoties tā šaurajai specifikai, mums nes vienīgi zaudējumus.

Vai kāds ved uz poligonu šīferi?

Jā, bet maz. Ved tikai lielie – būvniecības vai ēku nojaukšanas uzņēmumi. Piemēram, TEC-2 projekta īstenotāji visus azbesta saturošos materiālus atveda uz "Dūmiņiem". Mazie, kas noplēš tikai savas mājas veco jumtu, meklē citus šīfera nodošanas ceļus vai to "noglabā" tuvējā birzītē. Diemžēl. Vides un būvvalžu inspektori katrai mājai Latvijā klāt nostāvēt nevar. Turklāt Latvijā ir tendence jumta nomaiņu vai ēkas nojaukšanu nesaskaņot savā pašvaldībā (neprasīt būvvaldes atļauju), kas pēc noteikumiem ir jādara. Arī tas apgrūtina inspektoru darbu.

Jūs esat veikuši arī dažādus pētījumus, izdevuši brošūras.

Jā, šie pasākumi galvenokārt izriet no mūsu darbības. Tie ir dažāda veida sabiedrības informēšanas pasākumi, kas ir daļa no projekta realizēšanas.

Aizgūt ideju un neķert kreņķi!

Kas dod lielāko gandarījumu darbā ar projektiem?

Vislielākais gandarījums ir tas, ka partneri, kuri kādreiz ar mums ir sadarbojušies, aicina mūs aizvien jaunos un jaunos projektos. Tas ir mūsu darba kvalitātes vislabākais novērtējums.

Par mūsu darbu atsauksmes pārsvarā nāk no ārvalstīm, Latvijā īpašu atskaņu nav. Protams, ka visu ne vienmēr var izdarīt perfekti, un ikkatram, kas kaut ko dara, vienmēr būs iespējams kaut ko pārmest. Kaut vai to, ka Daugavas krastu nostiprināšanas projektā nespējām izglābt arī visas individuālās viensētas. Mūsu sabiedrībā kritizēšana lieliski izdodas, tādēļ ar savas darbības popularizēšanu speciāli nenodarbojamies. Visredzamākā mūsu daļa ir "Vides fakti".

Vai cilvēku domāšana mainās "zaļajā" virzienā?

Jā, apmēram 80 procentiem sabiedrības domāšana ir mainījusies. Paliek 20 procenti, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ "zaļāka" domāšana ir vai nu vienaldzīga, vai šādu pieeju tie dzīvei uzskata par pārāk dārgu un neefektīvu. Bet izpratne par videi, dabai saudzīgu dzīvesveidu nenoliedzami ir krietni vairojusies.

Vai, jūsuprāt, "zaļais" dzīvesveids ir cieši saistīts ar cilvēka maciņa biezumu?

Te nav vienotas atbildes. Ir virkne cilvēku, kuri ir "zaļie" ekstrēmisti un kuriem nauda vispār nav svarīga, kuri dzīvo pēc saviem izteikti "zaļiem" principiem. Arī mums ir bijuši darbinieki, kas principā neiet autoskolā tikai tāpēc, ka auto piesārņo vidi, bet hibrīdauto ir divas reizes dārgāki, un viņi tos nopirkt nevar.

Bet sacīt, ka visi bagātie cilvēki būtu arī ļoti "zaļi", nav pamata. Naudas daudzums noteikti nav noteicošais, piemēram, veicot savu atkritumu šķirošanu vai sakopšanu aiz sevis pēc piknika upes ielokā.

Tomēr nebūtu slikti, ja jūtamāks atbalsts "zaļākam" dzīvesveidam būtu arī no valdības puses – turklāt ne tikai atbalsts uzņēmējiem, bet arī iedzīvotājiem. Acīmredzot vides ministram nav bijis tik lielas ietekmes valdībā, lai spētu panākt, piemēram, grantu tā paša hibrīdauto iegādei, kā tas ir ASV. Vai ieviest bezmaksas stāvvietas elektromobiļiem lielajās pilsētās, kas tā ir visās vecajās ES valstīs. Arī līdz galam sakārtota atkritumu savākšanas sistēma visā valstī būtu reāls solis vides sakopšanā.